Džeralds Darels - Ai-Ai un ES
Здесь есть возможность читать онлайн «Džeralds Darels - Ai-Ai un ES» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, Год выпуска: 2002, Издательство: Nordik, Жанр: Природа и животные, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.
- Название:Ai-Ai un ES
- Автор:
- Издательство:Nordik
- Жанр:
- Год:2002
- Город:RĪGA
- ISBN:нет данных
- Рейтинг книги:5 / 5. Голосов: 1
-
Избранное:Добавить в избранное
- Отзывы:
-
Ваша оценка:
- 100
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
Ai-Ai un ES: краткое содержание, описание и аннотация
Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Ai-Ai un ES»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.
e
ld
Da Ai-Ai un ES
Glābšan
askarā
Nordik
Gerald Durrell THE AYE-AYE AND I A Rescue Mission in Madagascar
No angļu valodas tulkojusi LINDA VĪTOLA
Māksliniece SOLVITA OZOLA
ISBN 9984-675-63-7
© Gerald Durrell, 1992 © Nordik, 2002
Ai-Ai un ES — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком
Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Ai-Ai un ES», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.
Интервал:
Закладка:
Malagasiešu sievietes ir maza auguma, smalkiem kauliem, un kustas graciozāk par ikvienu balerīnu, ko jebkad esmu redzējis; viņu apbrīnojamo stāju attīstījis tas, ka viņas kopš bērnu dienām visu nēsā uz galvas. Šeit, Ambatondrazakā, sievietes, kuru visus ķermeņa izliekumus ieskāva varavīkšņainās lamba un kuru mirdzošās, baltās salmu platmales eleganti šūpojās, bija elpu aizraujoši daiļas. Smagumi, ko dažas no viņām nēsāja uz galvas, bija pārsteidzoši, un es brīnījos, kā šie slaidie kakli spēj to izturēt, nesalūzuši kā puķu kāti. Es redzēju kādu lēdiju ar milzīgu saldo kartupeļu grozu uz galvas. Bija vajadzīga divu viņas draudzeņu palīdzība, lai uzceltu šo nešļavu uz galvas, bet, tiklīdz grozs bija uzcelts un novietots tā, kā lēdijai likās ērti, viņa vienkārši aizslīdēja prom pa ceļu tik līgani un nepiespiesti kā akmentiņš pa ledu. Kāda cita lēdija izskatījās dīvaini, jo lielajā grozā uz viņas galvas atradās zosis. Putni bija līdz kaklam paslēpušies grozā, tāpēc šķita, ka tam brīnumainā kārtā izaugušas divas gā- ginošas galvas.
Kamēr es sēdēju restorānā, iekšā nemainīgi plūda ļaužu straume, nesdama produktus, lai pārdotu īpašnieka sievai - vienlaikus bārmenei. Te parādījās liela skārda bļoda ar zivīm, te klaigājošu cāļu perējums ar sasietām kājām vai zebu gūža, te ducis olu. Kundzene katru pienesumu rūpīgi izpētīja un vai nu nosūtīja uz virtuvi, vai ar rokas mājienu raidīja cerību pilno tirgoni prom.
Kamēr es vēroju šo apbrīnojamo un krāsaino procesiju, man piebiedrojās mūsu draugi Araminta un Edvards, kas bija nolēmuši paņemt atvaļinājumu un mums pievienoties, jo bija mūsu darba uzticīgi atbalstītāji un vēlējās redzēt, kā tiks veidota mūsu kolekcija. Edvarda vectēva brālis Herberts Vitlijs bija nodibinājis un iekārtojis Paintonas un Devonas zoodārzus, un savulaik bija saņēmis no manis daudzus dzīvniekus savai kolekcijai. Viņš bija brīnišķīgs, ekscentrisks dabaszinātnieks - viens no tās sugas, kas šķietas plaukstam tikai Anglijā -, un viņš brīnumlabi prata apieties ar visiem radījumiem; savos zoodārzos viņš panāca tādu dzīvnieku vairošanos, kurus nevienam citam pat neizdevās saglabāt pie dzīvības. Pēc izskata Edvards ļoti atgādināja savu vectēva brāli. Viņš bija gara auguma un labi veidots, ar īpatnēji piešķiebtu galvu un valdzinošu, nevainīgi bezrūpīgu sejas izteiksmi, kas izskatījās tik ļoti pretrunā ar apņēmīgo zoda līniju. Araminta ar savu noslēpumaino, tumšo skaistumu un vērtējošo skatienu lieliski piederējās savam enerģiskajam vīram, un man patika, ka viņa ir aplaimota ar tik brīnišķīgu viktoriānisku vārdu, jo šie jaukie, vecie vārdi, man par nožēlu, vairs nav modē.
Kad abi pirms divām dienām ieradās, pārguruši un apreibuši no lidojuma, es viņus apbalvoju, nekavējoties piešķirdams Aramintai to pašu nezināmo sērgu, no kuras cietu. Viņa apņēmās piedot man šo nedraudzīgo žestu tikai tad, ja apsolīšu nosaukt mūsu pirmos lemūrus par Aramintu un Edvardu, un es, protams, piekritu. Pagaidām mēs ar Aramintu nemitīgi ceļojām uz "komforta istabu" kā divas figūriņas, kas viena pēc otras nemitīgi izlec no mazas šveiciešu koka suvenīrmājiņas, ko mēdz iegādāties, lai pareģotu laiku.
- Kā šodien jūtaties? - es apjautājos.
- Burvīgi! Burvīgi! - Edvards atsaucās ar tādu pāri plūstošu enerģiju, kāda mēdz būt tikai jaunam un veselam cilvēkam brokastu laikā. Araminta uzmeta man vienīgi aukstu skatienu.
- Tev tagad nepieciešamas brokastis, - Edvards teica, nopētīdams sievu. - Paņem šo chop suey [15]ar trim vai četrām ceptām olām. Tas ir brīnumgards.
- Nē, pateicos, - Araminta atteica un nobālēja. - Es izdzeršu tikai tasi tējas.
- Kas šodienai paredzēts? - Edvards jautāja, rīdams chop suey kā lielākais un nevaldāmākais no zālēdājiem.
Es paskaidroju, ka sabojājusies Romula mašīna.
- Sabojājusies? - Edvards pārjautāja. - Brīnos, ka tā vispār kustas uz priekšu.
- Viņi būs šeit apmēram pēc stundas, - es sacīju. - Ko jūs pa to laiku iesāksiet?
- Iesim iepirkties Ziemassvētkiem, - Edvards atbildēja.
- Iepirkties Ziemassvētkiem? Šeit? - es jautāju.
- Atgriežoties Anglijā, mums tam nebūs laika, tāpēc nolēmām palūkoties, ko šejienes tirgus var piedāvāt, - Araminta paskaidroja.
- Viņiem te ir pāris jauku cāļu un zosu, - es prātīgi uzskaitīju, - vai varbūt jums padomā cūkas? Nupat redzēju piecus sivēnus dažādās krāsās, tieši tik lielus, lai tie ietilptu'jūsu mugursomā.
- Pateicos, bet manas domas vairāk pievērstas grozu un lamba plauktiem, - viņa ar cieņu atteica.
Tā nu, kamēr es turpināju vērot tirgu, abi devās uz šo neiedomājamo vietu iepirkties Ziemassvētkiem. Visbeidzot viņi atgriezās, apkrāvušies ar krāsainu lamba kolekciju un visdažādākajiem groziem: daži bija apaļi un resni, ar vākiem, citi - četrstūraini, vēl citi - koši kā Martello torņi (ezera apkaimē mitinās labākie pinēji Madagaskarā) - smalki, cieši un spīdīgi kā brīnišķīgi cepumi, ar komplicēti iestrādātiem daudzkrāsainiem rakstiem. Kamēr mēs pētījām šīs lieliskās veltes, atgriezās Lī ar savu grozu klāstu, kas nebija tik izsmalcināts kā Aramin- tas kolekcija, tomēr arī ļoti glīts.
Pēc ilgas gaidīšanas, nemitīgi atvainodamies, ieradās Romuls un Mihanta, un mēs devāmies uz ezera austrumu krastu. Šis brauciens bija daudz mazāk nomācošs nekā gar rietumu krastu. Vietām ap fermām bija diezgan daudz mežu, kamēr rietumpusē katru koku gribējās sveikt kā sen neredzētu draugu. Mums palaimējās jau pirmajā ciematā, kur iegriezāmies. Tikko apstājāmies centrālajā laukumā, Mihanta nozuda kā malduguns un pēc desmit minūtēm atgriezās, nesdams grozu ar pelēkā lemūra mazuli. Tas bija ārkārtīgi pievilcīgs mazulis ar milzīgu galvu un garām rokām un kājām un patiešām varētu ievietoties tējas tasē. Mēs vēlējāmies vākt vienīgi pusaugu vai pieaugušus lemūrus, taču neparko nespējām saņemties un atstāt šo mazo nabadziņu viņa līdzšinējā īpašnieka rokās. Grozā kopā ar mazuli atradās vienīgi netīrs pārgatava banāna gabals, un es biju pārliecināts, ka mazais lemūrs vēl neprot ēst, kaut īpašnieks dedzīgi apgalvoja pretējo. Šajā vecumā puspuvušu augļu diēta viņu noteikti būtu nogalinājusi. Mēs nopirkām mazuli par niecīgu summu un nolasījām viņa agrākajiem īpašniekiem lekciju par likumu. Vai viņi nezina, ka ķert un nogalināt šos dzīvniekus ir aizliegts? Viņi atteica, ka zinot gan, bet, tā kā neviens nekad neesot ieradies, lai ieviestu likumu dzīvē, kālab tam būtu jāpakļaujas? Tieši šāda attieksme, ar ko jāsastopas it visur pasaulē, tik ļoti grauj dabas aizsardzības uzdevumus.
Mēs patlaban devāmies prom no ciemata, kad mūs apturēja, un parādījās vēl trīs lemūru mazuļi. Šie bija mazliet lielāki par pirmo nopirkto un, pēc mana vērtējuma, kaut cik jau prata ēst paši. Ari šoreiz mēs nespējām saņemties, lai atstātu mazuļus tajos apstākļos, kas pilnīgi noteikti novestu viņus nāvē, tāpēc mēs tos nopirkām, un pēc vēl vienas lekcijas par likumu mums piederēja jau četri lemūru mazuļi.
Katrā ciematā, kur ieguvām dzīvniekus, mēs maksājām vienīgi "kompensāciju" - tik zemu cenu, lai nerosinātu tirgošanos ar šiem radījumiem, un ikvienā ciematā uzmanīgi un pacietīgi skaidrojām likumu, rādījām cilvēkiem dokumentus, kas apliecināja, ka mēs darbojamies ar Malagasijas valdības atbalstu, lai savāktu lemūrus un nodibinātu to vairošanas kolonijas. Nezinu, cik daudz no mūsu teiktā atrada dzirdīgas ausis, bet mēs to darījām ļoti rūpīgi.
Читать дальшеИнтервал:
Закладка:
Похожие книги на «Ai-Ai un ES»
Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Ai-Ai un ES» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.
Обсуждение, отзывы о книге «Ai-Ai un ES» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.