Džeralds Darels - Ņirgu putns

Lūjas parakstītu atzīšanos, viņš to vienīgi izraidītu no Zenkali un neizvirzītu nekādas apsūdzības. Lūja pieķērās šai iespējai un jau ar nākamo kuģi bija ceļā prom no salas. Pēc tam kara­liņš seru Osbertu un lordu Hammeru uzaicināja uz pili.

- Lūja, kuru jūs abi pazīstat, - karaliņš paziņoja savā vis­saltākajā balsī, - bija mana kabineta loceklis. Šobrīd viņš ir atlaists un dažādu iemeslu dēļ padzīts no Zenkali. Viens no galvenajiem iemesliem bija iesaistīšanās afērā ar mērķi par katru cenu īstenot lidlauka un aizsprosta projektu, no kura viņš pats gūtu ļoti lielu naudu.

Sekoja ilgs, ļaunu vēstošs klusuma brīdis, kura laikā seram Osbertam mainījās sejas krāsa, bet lords Hammers svīzdams būvēja visdažādākās figūras no sava kabatas portfeļa, briļļu maka un cigāru etvijas.

- Lai ļoti ilgu ieslodzījumu cietumā, kādu viņam noteikti piespriestu, nomainītu pret izraidīšanu, Lūja mums iesniedza zināmus dokumentus, kas norāda uz jūsu iesaisti pasākumā, ēēē… kungi.

- Viltojums, rupjš viltojums, - sers Osberts nošņācās.

- Tam noteikti jābūt viltojumam. Tādiem cilvēkiem nevar ticēt, - lords Hammers skandināja.

- Tomēr manī tie raisa zināmas šaubas, un esmu pārlie­cināts, arī mūsu valdībai izraisītu ļaunas aizdomas. Par laimi, man nevajadzēs šos dokumentus nodot sabiedrības rīcībā, - karaliņš teica.

Sers Osberts dziļi, atviegloti nopūtās, un lords Hammers noslaucīja spīdīgo pieri.

- Iemesls ir profesora Drūma izdarītais atklājums, ka ņirgu putnu ielejas pastāvēšana ir vitāli nepieciešama salas ekono­mikai, un tādējādi mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt tās applūdināšanu. Tomēr dokumenti kopā ar Lūjas parakstītu atzīšanos tiks saglabāti un nākotnē nepieciešamības gadījumā izmantoti.

- Šādas lietas gan labāk iznīcināt, - sers Osberts aizrādīja, - dokumenti var nonākt nepareizās rokās.

- Jā, nudien, tie ir ļoti bīstami apmelojumi, - lords Ham­mers piebalsoja.

- Dokumenti ir manās rokās, - karaliņš laipni aizrādīja, - un, varat man ticēt, tie ir pilnīgā drošībā. Bet tagad par citiem jau­tājumiem. Es zinu, ka Lielbritānijas valdība iztērējusi pama­tīgus līdzekļus, sūtīdama šurp bruņoto spēku pārstāvjus un tā tālāk, un man negribētos domāt, ka šī nauda, tā sakot, aizplū- dināta notekā. Mums, zenkaliešiem, mūsu dieva atklāšana no jauna ir ievērojams notikums un pilnībā ir svinību vērts. Tādēļ nākamajā otrdienā Dzamandzarā notiks milzu parāde un dārza svētki šeit, pilī. Es no sirds ceru, ser Osbert, ka varu rēķi­nāties ar bruņoto spēku klātbūtni mūsu svinībās?

- Ak, jā… jā, protams, - sers Osberts mazliet apstulbis at­teica. - Būsim ļoti pagodināti.

- Jā, nudien, - piebalsoja lords Hammers, - darīsim visu, kas mūsu spēkos.

- Labi, - karaliņš teica, - ārkārtīgi laipni no jums. Ja atļau­siet, jaunais Foksglavs informēs jūs par jaunumiem.

- Protams, protams, - sers Osberts atbildēja, - ļoti priecā­simies sniegt palīdzīgu roku tik ievērojamā notikumā.

- Nudien, jā, tik neatkārtojamā notikumā, - lords Ham­mers atkārtoja.

Pīters un Odrija atgriezās no ņirgu putnu ielejas, lai pieda­lītos parlamenta sēdē, kuras laikā karaliņš grasījās paziņot lē­mumu lidlauka un aizsprosta jautājumā. Karaliņš un Hanibals pavadīja ieslēgušies četrdesmit astoņas stundas, izstrādādami karaliņa runu. Viņi to bija pārstrādājuši sešas reizes un trijos no rīta jau kļuva dzēlīgi. Karaliņš noliecās un satvēra Hanibala roku savā milzu plaukstā.

- Dārgais draugs, - viņš mīļi teica, - lūdzams, nešņāc uz mani! Mēs abi zinām, ka šī būs vissvarīgākā runa, ar kādu man jebkad nācies uzstāties, jo man jāpaziņo tas, ko es uzskatu par labu savai tautai un valstij. Jūtos ārkārtīgi pagodināts, ka tu pa­līdzi man to sagatavot, kā jau esi palīdzējis tik daudzās lietās.

Hanibals paskatījās uz valdnieku un pasmaidīja.

- Tu esi pārlieku dāsns, lai būtu karalis, - viņš sacīja. - Es esmu vienkārši neaudzināts muļķis. Neņem mani galvā.

- Mans draugs, es ņemu tevi galvā, jo tavi padomi vienmēr ir labi. Tie ir labi, jo tu mīli Zenkali un zināmā mērā arī mani, un man tas glaimo.

- Nu, - Hanibals nomurmināja, juzdamies neērti, - neļauj ļaudīm par to tenkot. Nekad neļauj cilvēkiem noprast, ka man patīk kāds melnais.

Karaliņš atmeta galvu un smējās.

- Ak, Hanibal, - viņš teica, izslaucīdams acis, - ja mani neuzjautrinātu tu un Zenkali Balss, sēdēt tronī būtu varen gar­laicīgi.

Visbeidzot runa bija pabeigta un, kaut arī uzbūve bija lie­lākoties Hanibala radīta, tajā ieguldītās emocijas nāca tikai un vienīgi no karaliņa.

Svētku dēļ ikviens bija apvilcis savas košākās drānas, tādēļ puslokā izvietotie sēdekļi izskatījās tik spilgts un daudzkrāsai­ni, ka atgādināja lupatu segu. Pašam monarham mugurā bija tik košs sarkani dzeltens uzsvārcis, ka acis žilba no skatīšanās. Viņš lēni iesoļoja telpā, izskatīdamies kā tikko izkūņojies koši krāsains tauriņš, un svinīgi paklanījās visiem sākumā kreisajā pusē, pēc tam labajā, tad piegāja pie lielā troņa un ļoti uzmanīgi apsēdās, rūpīgi sakārtodams tērpa krokas. Tad karaliņš izņēma brilles, uztupināja sev uz degungala un rūpīgi sakārtoja lapiņas ar runu. Viņš piecēlās kājās visā milzu augumā, talāra krokām krītot kā uzvaras karogam, un kādu mirkli majestātiski stāvēja klusēdams.

- Draugi, - viņš iesāka zemā, dobjā balsī, - šodien esmu jums atnesis ziņas, kas ir ne tikai apbrīnojamas, bet arī ārkārtīgi no­zīmīgas jums un visai Zenkali nākotnei. Šodien vēlos paziņot, ka mēs šeit, uz salas, piedzīvojam brīnumu. Mēs esam laimīgi, jo lielākajai daļai cilvēku visā pasaulē brīnumi ir kaut kas no tālas pagātnes, turklāt parasti apšaubāmi.

Viņš apklusa, un likās neticami, ka tik liels daudzums cil­vēku lielā telpā spēj izturēties tik klusi.

- Mums nāksies iztikt bez lidlauka, - karaliņš paziņoja, no­ņēma brilles un žestikulēja ar tām kā ar diriģenta zizli. - Iemesls ir tāds, ka, turpinot šā projekta īstenošanu, mēs būtu iegrūduši

Zenkali ekonomiskā haosā - visi ciestu, neviens neizklūtu sveikā. Ļaujiet man paskaidrot, kā mēs to laikus atklājām.

Viņš uzlika brilles, ieskatījās piezīmēs un tad atkal pacēla acis.

- No jauna atklājot ņirgu putnu, mēs atkal atdevām fan­goviem viņu dievu. Ļoti reti gadās, ka cilvēkiem ļauts no jauna iemantot dievu, kas reiz jau uzskatīts par zudušu. Taču notika divkāršs brīnums, jo dievs, kā to pieklājas darīt labākajiem no dieviem, neredzams un neatbalstīts ir darbojies visas Zenkali labā - gan fangoviem, gan ginkām. Jums visiem zināmajam profesoram Drūmam pieder elpu aizraujoša atklājuma gods. Jūs visi zināt, cik nozīmīgs Zenkali ir amelas koks un arī ame­las naktstauriņš. Profesors Drūms bija centies izzināt šī svarīgā kukaiņa dzīves ciklu, jo bez naktstauriņa nebūtu arī koku, un, nezinot naktstauriņa barošanās vietu, nebūtu iespējams to pie­nācīgi aizsargāt. Šī vieta nu ir atrasta.

Karaliņš no jauna apklusa, ļaudams saviem vārdiem iesēs­ties klausītāju apziņā.

Hanibals vēroja karaliņu ar cieņu un mīlestību un saprata, cik šī runa ir grūta. Valdniekam vajadzēja paskaidrot bez iedo­mības, pārliecināt ar maigumu un izklāstīt problēmu vienkārši un uzskatāmi kā vienreizvienu.

- Amelas naktstauriņa mājas, kur tas dēj olas, nav nekur citur kā ņirgu putnu ielejā, - valdnieks paziņoja. Zāli pāršalca pārsteigtu čukstu vilnis. Karaliņš ar paceltu roku pieprasīja klusumu un tad turpināja. - Bet tas vēl nav viss. Kad no ame­las naktstauriņa kāpuri izšķīlušies no oliņām, tie barojas ar ombu koka lapām!