VILJAMS ŠEKSPĪRS: DIVI VERONIEŠI

Kā iedomāties man, ka tā ir blakus,

Lai tādā veidā pieviltu es sevi?

Tik tad, kad naktī es pie Silvijas,

Dzied manās ausīs liegi lakstīgala;

Tik tad, kad dienā redzu Silviju, f

Cēls saules spožums staro manās acīs.

Tā mana dzīvība — es nomirtu,

Ja viņas skaistums mani nespētu

Vairs apskaidrot un iepriecināt dzīvei.

Ja palieku, te nāve mani gaida;

Ja aizeju, tad aizeju no dzīves.

Ienāk Protejs un Launss.

Protejs. Skrej, puika, skrej, skrej un uzmeklē man viņu!

Launss. O-ho! O-ho!

Protejs. Ko tu redzi?

Launss. To, kuru meklējam, — nav neviena mata uz

viņa galvas, kas nebūtu Valentīna mats.

Protejs. Vai tas ir Valentīns?

Launss. Nē.

Protejs. Kas tad? Viņa gars?

Valentīns. Arī nē.

Protejs. Kas tad?

Valentīns. Neviens.

Launss. Vai «neviens» var runāt? Kungs, vai man būs

jāsit?

Protejs. Ko tad tu gribi sist?

Launss. Neko.

Protejs. Esi rāms, nelieti!

Launss. Es tak «nevienam» gribu sist, kungs, es jus

lūdzu…

Protejs.

Stāt, zelli! Valentīn, mans draugs, tik vārdu!

Valentīns.

Vairs manas ausis nedzird labas vēstis —

Tik daudz tām lemts ir bijis dzirdēt ļaunas.

Protejs.

Tad mana vēsts lai paliek nedzirdama,

Jo tā ir skarba, nelāga un ļauna.

Valentīns.

Vai Silvija mirusi?

Protejs.

Nē, Valentīn.

Valentīns.

Nē, Valentīna nav vairs Silvijai!

Vairs mani nemīl tā?

Protejs.

Nē, Valentīn.

Valentīns.

Nē, Valentīnam dzīves nebūtu,

Ja nemīlētu viņu Silvija.

Launss.

Kungs, ziņo, ka jūs tiekot izsūtīts.

Protejs.

Tā ir tā vēsts — ka sūta tev projām

No šejienes, no Silvijas, no drauga.

Valentīns.

ŠI nelaime jau man ir zināma,

Nu pārpalikums vēl ir jābauda.

Un ko teic Silvija, ka došos projām?

Protejs.

Kad uzzināja tā šo lēmumu,

Kas spēkā stājies ir bez ierunām, —

Tā pērles, kuras sauc par asarām,

Pie tēva kājām straumēm izlēja,

Uz cejiem nokrita un gauži lūdzās,

Un rokas lauzīja — tās ir tik baltas,

Bet kļuva žēlabās vēl baltākas.

Ne lūgšanas, ne rokas paceltās,

Ne vaidi, žēlabas, ne asaras —

Tās tēvu aizkustināt nespēja.

«Kad Valentīnu saķers, tam būs jāmirst,»

Tēvs teica, un, kad piedot Valentīnam

Tā lūdzās, kļuva viņš tik pikts,

Ka ieslodzīja tornī Silviju,

Tai draudēdams ar mūža cietumu.

Valentīns.

Draugs, pietiek, jo man šķiet, ka vēl viens vārds,

Kas līdzīgs šiem, spēs mani nonāvēt.

Ja tā, to, lūdzu, iečuksti man ausī,

Lai izbeidz manas bezgalīgās mokas.

Protejs.

Ak, nesūdzies par to, ko nevar labot,

Bet centies palīdzēt sev nelaimē.

Tik laiks arvien ir visa labā aukle.

Te paliekot, tu neredzēsi mīļo,

Bet tikai liksi dzīvību uz spēles.

Ej prom ar cerību, kas atbalsts mīlai, —

Tā tevi pasargās no izmisuma.

Kad esi tālu, raksti vēstules

Un sūti man, labprāt tās glabāt došu

Es Silvijai pie sniega baltām krūtīm.

Nav tagad laika garām sarunām.

Nāc, es pa pilsētu līdz vārtiem tevi,

Pirms šķiries, gribu pavadīt, un tā

Mēs pārrunāsim tavu sirdslietu.

Jā, savas mīlas vārdā uzmanies —

Par Silviju, ja ne par sevi! Nāc!

Valentīns.

Ļauns, ja tu manu kalpu sastopi,

Teic, lai tūlīt viņš skrej uz ziemeļvartiem!

Protejs.

Ej un to uzmeklē! Nāc, Valentīn!

Valentīns.

Ak dārgā Silvija! Ak Valentīn!

Valentīns un Protejs aiziet.

Launss. Kaut arī, lūk, esmu muļķis, tomēr manī ir tik

daudz saprašanas atzīt, ka mans kungs ir tāds īpaša

veida blēdītis, bet tas man būtu vienalga, ja tikai

viņš būtu īsts blēdis. Tas vēl nav dzimis, kas zina,

ka esmu iemīlējies, — un tomēr es esmu iemīlējies.

Bet vesels zirgu aizjūgs to no manis nespētu izvilkt

ārā un arī ne to, iekš kā esmu iemīlējies, un tomēr

tas ir sieviešu kārtas radījums. Bet, kas par sieviešu

kārtas radījumu, to es neteikšu, un tomēr tā ir piena

meita, un tomēr tā vairs nav meita, jo iekļuvusi

ļaužu valodās, un tomēr tā ir meita, jo tā ir sava

kunga lopu meita un kalpo par algu. Viņai ir vai-

rāk labu īpašību nekā putnu sunim, un tas ir daudz

priekš viena kristīga cilvēka. Te ir katalogs vai ka-

ķalogs, kurā redzamas ierakstītas visas viņas la-

bās īpašības.

Izņem kaclu papīra loksni.

Imprimis, «viņa prot stiept un vilkt». Zirgs neprot

stiept, tikai vilkt, tādēļ viņa ir labāka nekā ķēve.

Item, «viņa prot slaukt». Lūk, košs tikums meitenei,

kurai ir tīras rokas.

Splds. Kā iet, sinjor Ļauns? Kur ir tavs pavēlnieks?

Launss. Mans pavēlnieks? Man viņa pavēles ir nieks!

Spids. Atkal tava vecā kaite sagrozīt vārdus. Kas jauns

tavos papīros?

Launss. Melnākā jaunā ziņa, kādu tu jebkad esi dzirdē-

jis.

Spids. Cik melna, zēn?

Launss. Kā tinte.

Spīds. Dod izlasīt!

Launss. Projām tu, kāpostgalva! Tu neproti lasīt!

Splds. Tu melo — es protu!

Launss. Es tevi gribu pārbaudīt. Saki man, kas tevi

dzemdējis!

Spīds. Pats par sevi saprotams. Mana vecātēva dēls.

Launss. Ak tu nemācītais slaists! Tevi dzemdējusi tavas

vecāsmātes meita. Lūk, tas pierāda, ka tu neproti

lasīt.

Spīds. Nāc, muļķi, nāc! Pārbaudi mani ar savu papīru!

Launss. Te ir, un lai svētais Nikolajs stāv tev klāt!

Splds. Imprimis, «viņa prot slaukt».

Launss. Jā, to viņa prot.

Spīds. Item, «viņa darina labu alu».

Launss. Jā, te ir vietā pantiņš:

Cik dūša man ir lāga,

Kad alus pilna māga.

Spīds. Item, «viņa prot šūt».

Launss. Gan viņa kādu sev piešūs klāt.

Splds. Item, «viņa prot adīt».

Launss. Lai viņa ada vesela!

Spīds. Item, «viņa prot mazgāt un berzt».

Launss. Tā ir sevišķi laba īpašība: tad jau viņu nevajag

ne mazgāt, ne berzt.

Splds. Item, «viņa prot aust».

Launss. Tad jau viņa izaudīs tīklu un barosies ar mušām.

Spīds. Item, «viņai ir bez tam tik daudz labu īpašību,

ka vārdu trūkst, lai tās visas apzīmētu».

Launss. Tās ir tikpat kā ārlaulībā dzimušas īpašības —

tās nezina savus tēvus, un tādēļ tām trūkst, vārdu.

Spīds. Tagad seko viņas trūkumi.

Launss. Tikumiem cieši uz pēdām.

Spīds. Item, «viņu nav visai patīkami skūpstīt elpas dēļ».

Launss. Nu, to kļūdu var izlabot krietnas brokastis.

Lasi tālāk.

Spīds. Item, «viņa ir kāra uz saldumiem».

Launss. Šī īpašība atvieto viņas sāļo elpu.

Spīds. Item, «viņa miegā runā».

Launss. Tas ir labāk, nekā kad viņa runājot gulētu.

Spīds. Item, «viņai ir gausa valoda».

Launss. Ak tu nelieti tāds! Tu to pieskaiti viņas trūku-

miem! Gausa valoda ir sieviešu vienīgā labā īpašība.

Es lūdzu to izsvītrot un ierakstīt viņas tikumos.

Spīds. Item, «viņa ir augstprātīga».

Launss. To arī izsvītrot! Tas ir Ievas mantojums un ne-

var tikt atņemts.

Spīds. Item, «viņai nav zobu».

Launss. Tas man ari ir nieks, jo es mīlu garozas.

Splds. Item, «viņa ir ķildīga».

Launss. Tas nekas — tā kā viņai nav zobu, tā nevar

iekost.

Splds. Item, «viņa mīl krietnu malku».