VILJAMS ŠEKSPĪRS - DIVPADSMITĀ NAKTS

Olīvija.

Mans labais draugs! Šī vēstule nav mana, Lai arī rokraksts tiešām manam līdzīgs; Nav šaubu, Marija to rakstījusi. Un nu es atceros: tā pirmā teica, Ka prātā sajucis Malvolio; Pēc tam tu ieradies pie manis Un ģērbies tā, kā vēstulē ir prasīts. Nu, apmierinies, draugs! Par upuri Tu ļaunam jokam esi šoreiz kritis, Bet, tikko atklāsim mēs vainīgos, Tu būsi sūdzētājs un tiesnesis Pats savā lietā.

Fabians.

Uzdrošinos lūgt, Madonna žēlīgā, tik gaišu stundu Lai dusmas neizjauc un jaunas ķildas. Šai cerībā es droši atzīstos, Ka mēs ar Tobiju to izgudrojām,

Lai pārmācītu reiz Malvolio

Par viņa rupjību un uzpūtību,

Kas mums bij apriebusies sen. Sers Tobijs

Pie Marijas pēc palīdzības griezās,

Par vēstuli to apsolīdams precēt.

Šai ļaunā jokā tik daudz jautrības,

Ka tiešām labāk pasmieties, ne atriebt,

Un taisnība būs arī tas, ka diezgan

Nu izcietušas abas puses.

Olivija. Ak draudziņ, kā tu esi apmuļķots!

Āksts. Jā. «Daži piedzimst spožumā, daži iekaro spo­žumu, un daži saņem to kā dāvanu.» Arī man bija loma šai komēdijā, augsti godātie kungi, es spēlēju dieva kalpu Matīsu; bet tas nu tagad vairs nav sva­rīgi. «Patiešām, āksts, es esmu prātā jucis.» Jā, bet vai jūs atceraties arī ko citu? «Visužēlīgā jaunkundz, kā jūs varat smieties par tādu nelieti? Kad jūs ne­smejaties, mute viņam kā aizšūta.» Lūk, tā griežas laika rats, un visam pienāk sava atmaksa.

Malvolio.

Es atriebšos vēl visai jūsu bandai!

Aiziet.

Olīvija.

Patiešām, izsmiets viņš ir nežēlīgi. Hercogs.

Vēl viņu panākt var un salīgt mieru. Lai izstāsta viņš mums par kapteini. Kad viss būs izlīdzināts, zelta dienas Reiz ausīs mūsu dvēsļu sadraudzībai. Es jūsu viesis būšu, dārgā māsa, Līdz kāzu dzīrēm. Nāc, Cezario! Kad ļaudis citā tērpā redzēs jūs, Viola kundze pār Orsino kļūs!

Visi aiziet.

Āksts,

viens palicis, dzied.

Kad es reiz biju maziņš zēns, Ai, trallalla, ai, trallalla! Kā pelīte es biju lēns Un dziedāju tik: trallalla!

Kad zods jau bij ar bārdu klāts, Ai, trallalla, ai, trallalla! Uz niķiem sāka nesties prāts, Un dziedāju es: trallalla!

Bet, tikko apprecējos es, Ak, vai, vai, vai! Ak, vai, vai, vai! Vairs prieka nav uz pasaules, Un nopūšos es: vai, vai, vai!

Pār mani nāca dieva sods, Ak, vai, vai, vai! Ak, vai, vai, vai! Es bieži esmu pilns kā pods Un nopūšos tik: vai, vai, vai!

Bet pasaulē nav nekas jauns, Un tādēļ vērts nav asras liet! So mācību jums sūta klauns, Un tagad laiks mums gulēt iet!

Komēdija sarakstīta ap 1599.—1600. gadu, bet iespiesta tikai krietni vēlāk — in folio izdevumā 1623. gada. Komēdijas nosaukumu iz­skaidro dažādi. Divpadsmitā nakts pēc Ziemsvētkiem bija svētku laika sevišķi jautrs nobeigums. Tiešā nozīmē svētku prieku un jaut­rības noslēgumu tad arī notēlo šī komēdija. Tomēr tai literatūrzinātnē ir arī vēl cits iztulkojums ar pārnestu nozīmi.

Tā kā šāda jautra nakts reizē ir svētku prieka un jautrības no­beigums, tad literatūrpētniekos pastāv uzskats, ka ar šo komēdiju Šekspīrs atvadās no jautrības vispār, jo pēc Divpadsmitās nakts viņš vairs nesaraksta nevienu no savām jautrajām komēdijām. Šekspīra daiļradē pēc tam sākas lielo traģēdiju posms.

Bez tam nosaukumu Divpadsmitā nakts izskaidro arī ar to, ka Elizabetes valdīšanas laikā bijis paradums izrādīt karaļa galmā jaunu lugu katru divpadsmito nakti. Lugas otrais nosaukums Ko jūs vēlaties it kā atbalsojot iepriekšējās komēdijas (Kā jums tik) frivolitāti.

Komēdijas sižetā atkārtojas tēma par dvīņu līdzību, kāda attē­lota jau agrāk — Maldu komēdijā (I sēj., 423.—508. lpp.). Uz šīs līdzī­bas pamata rodas pārpratumi, komiskas situācijas un sarežģījumi, kuru atrisinājumu sniedz komēdijas pēdējais cēliens.

Divpadsmitās nakts varoņi ir dzīvas un reālas būtnes ar miesu un asinīm, viņu jūtas, ilgas, centieni atspoguļo patiesus cilvēku pār­dzīvojumus, tomēr vide, kurā viņi dzīvo un darbojas, ir fantastiska, pasakaina. Komēdijas varoņi dzīvo skaistajā Ilīrijā bez kādām rūpēm. Viņu galvenā nodarbošanās — mīla un izpriecas. Zemes valdnieks Orsino nelaimīgi iemīlējies un pavada laiku, sapņodams par savu iemījoto daiļavu un klausīdamies mūziku, ko viņš sauc par mīlas barību. Sai mīlas un bezrūpības zemē nokļūst Viola pēc kuģa bojā ejas. Pārģērbusies par vīrieti, viņa kļūst par Orsino pāžu. Violas mīla uz Orsino liek meitenei daudz pārdzīvot un ciest, rada sarežģījumus viņas attieksmēs ar Olīviju un apkārtējo sabiedrību.

No visiem trim komēdijas varoņiem — Orsino, Olīvijas un Vio­las — Violai vienīgai ir ne vien patiesi silta sirds, bet arī skaidrs prāts un gudra galva. Olīvija iemīlas skaistajā un gudrajā «jau­neklī» — pārģērbtajā Violā, un šo pārpratumu dēļ rodas īsti komis­kas situācijas. Sis situācijas tomēr parāda tīras un skaidras jūtas, te Divpadsmitā nakts sasniedz komēdijas spilgtāko izskaņu. Komēdijas varoņi ienes dzīvē patiesu skaistumu. Autors izvēlas šādus varoņus, lai paceltu cilvēku līdz visaugstākam cilvēcības līmenim, lai atklātu, ko visu cilvēks spēj savās cildenākajās jūtās. Divpadsmitā nakts ir viena no Šekspīra visgaišākajām komēdijām, kūsājoša dzīves prieka un optimisma pilna.

Latviešu teātros komēdija Divpadsmitā nakts izrādīta tikai, sākot ar 20. gs. 20. gadiem (1921. g. utt.), kad to, ievērojot Raiņa Dailes teātra režisora Eduarda Smiļģa vēlēšanos, pārtulkoja un nodeva teāt­rim Jānis Sudrabkalns. Tāpat kā komēdija Liela brēka, maza vilna E. Smiļģa inscenējumā, arī komēdija Divpadsmitā nakts ilgus gadus turējās Dailes teātra repertuārā.

Sākot ar 1948. gada novembri, to ar sekmēm izrādīja arī Val­mieras teātris.

Atsevišķā izdevumā luga pirmoreiz iespiesta 1924. gadā J. Sud- rabkalna tulkojumā. Sim Šekspīra Kopotu rakstu izdevumam komē­dijas tulkojumu J. Sudrabkalns par jaunu pārstrādājis sadarbībā ai V. Beitāni.

I cēliena 2. ainā

325. Mans brālis klīst nu Elizijas laukos. —

Grieķu mitoloģijā Elizijas lauki — skaista vieta, kas atrodas pašā zemes malā, kur nav ne aukstuma, ne lietus, bet vienmēr pūš maigas Zefīra vēsmas. Sos laukus sauc arī par svētlaimīgo salām, kurās nokļūst varoņi pēc nāves.

325. Kā Arions uz delfīnmuguras. —

Arions — dziedonis un koklētājs grieķu mitoloģijā, kuru no bojā ejošā kuģa izglābis delfins, sajūsminājies par viņa brīniš­ķīgajām dziesmu skaņām.

5. ainā

335. Jo kā saka Kvinapals: «Gudrs muļķis ir labāks par muļķi gudru.»

Kvinapals — izdomāts vārds.

337. Lai Merkurs apveltī tevi ar daiļrunīgu mēli… ■—

Mitoloģijā Merkurs — tirdzniecības dievs, meļu aizbildnis.

II cēliena 1. ainā

346. Mans tēvs bija Sebastians no Mesalīnas… —

Mesalīna — izdomāts pilsētas vai salas nosaukums.

3. ainā

349. Vai mūsu dzīve nesastāv no četriem elementiem? … —

Senie filozofi atzina, ka pasaule sastāv no 4 elementiem: zemes, ūdens, gaisa un uguns.

350. Goda vārds, vakar vakarā tu taisīji varenus jokus, stāstīdams par Pigrogramitusu un vapiāņiem, kas pārgājuši par Kvebusas robežām. —

Pigrogramituss, vapiāņi, Kvebusa — izdomāti vārdi un vietu nosaukumi.

III cēliena 1. ainā

371. Es labprāt tēlotu Frigijas Pandara lomu … —

Pandars — Kresidas tēvocis traģēdijā Troils un Kresida.