Žaks.
Vai pareizi es esmu sapratis: No spožā galma hercogs atsakās Un domā nobeigt dzīvi klosterī?
Žaks de Buā.
Patiešām, draugs!
Žaks.
Pie viņa došos es. Daudz gudru domu šādiem nožēlniekiem.
Hercogam.
Jums novēlu es seno augsto godu Kā algu tikumiem un pacietībai.
Orlando.
Jums — mīļo, kuras acu esat vērts.
Oliveram.
Jums — mantojumu, draugus, līgavu.
Silvijām.
Jums — godam gūtu gultu laulībā.
Galodam.
Jums — strīdus ģimenē, jo pietikt laimes Var tikai mēnesim. Nu, līksmojiet! Man ceļš uz kaut ko nopietnāku iet.
Hercogs.
Jel paliec, 2ak!
Zaks.
Nē, augstība, nu musu gaitas galā: Ja vēl kas sakāms, būšu klinšu alā.
Aiziet.
Hercogs.
Uz priekšu! Svētki gaida mūsu saimi, Un līksmais sākums sola drošu laimi.
Dejas. Pēc tam visi aiziet.
Rozalinde. Nav parasts, ka sieviete paliek pēdējā norunāt epilogu, bet tas nav nemaz nepieklājīgāk kā vīrietim bāzties sievietei priekšā un norunāt prologu. Ja ir patiesība, ka labu vīnu nevajag slavēt, tad labai lugai arī nevajag epiloga; bet, tā kā labu vīnu dažkārt stipri slavē, tad laba luga var ar labu epilogu kļūt vēl labāka. Bet, sakiet, ko lai es iesāku, jo neesmu ne labs epilogs, ne arī luga drīkst cerēt uz jūsu labvēlību? Man nav mugurā ubadzes skrandu, tāpēc nevaru lūgt ubaga dāvanu. Atliek vienīgi apelēt pie jūsu labākajām jūtām, un es sākšu ar sievietēm. Nudien, tās mīlas vārdā, kuru jūtat pret vīriešiem, dāvājiet šai lugai tik daudz labvēlības, cik stipri tā patikusi viņiem. Nudien, vīrieši, tās mīlas vārdā, kuru jūtat pret sievietēm — un pēc jūsu smaidiem es redzu, ka neviens tās neienīst, — nokārtojiet tā, ka luga patikusi ir jums, ir sievietēm. Ja es nebūtu šovakar spēlējusi vīrieti, es noskūpstītu jūs visus, kuru bārdas man patiktu, kuru sejas liktos man pa prātam un elpa nebūtu pretīga; no savas puses esmu pārliecināta, ka visi tie, kuriem ir skaistas bārdas, jaukas sejas un tīkama elpa, pateicībā par manu laipno piedāvājumu šķiroties novēlēs man ar aplausiem visu labu.
Komēdija Kā jums tīk sarakstīta jau ap 1599.—1600. gadu, bet iespiesta in folio izdevumā tikai 1623. gadā. Kopā ar komēdijām Divpadsmitā nakts un Liela brēka, maza vilna tā pieder Šekspīra agrīnajām komēdijām, kurās dzirkst asprātība un dzīves prieks un bieži vien ieskanas maigas, liriskas skaņas.
Kā jums tīk ietver sevī it kā pastorāles elementus. Galvenās ainas norisinās mežā, kur izraidītais karalis ar saviem pavadoņiem dzīvo vienkāršu un veselīgu dzīvi. Sāda dzīve brīvā dabā, godīgu ganu vidū, attēlota pastorālēs kā protests pret feodālisma laikmeta dzīvi muižnieku pilīs, pret buržuāzijas nežēlību un varmācību. Tomēr savā būtībā pastorāles nav aicinājums iet uz priekšu, meklēt labāku nākotni, cīnīties pret valdošo iekārtu, bet gan sauciens atpakaļ, pie dabas, aiziet no reālās dzīves sapņu pasaulē.
Šekspīrs savai komēdijai piešķir pavisam citādu nozīmi. Viņš galvenokārt saasina satīras momentu, ar satīras palīdzību atmaskodams un nosodīdams sava laika sabiedrības izvirtību un pagrimumu. Šekspīra komēdija šai ziņā sasaucas ar teiku motīvu par angļu balādēs apdziedāto varoni Robiņu Hudu, kurš kopā ar saviem biedriem dzīvojis mežā, aplaupīdams bagātniekus un viņu mantu atdodams nabagiem. Šekspīrs iezīmē reālistiskas līnijas savā sapņu pasaules attēlojumā uz dabas fona. Viņa komēdija atšķiras no pastorālēm ari ar to, ka izraidītie, tikko gūst uzvaru pār saviem ienaidniekiem, nekavējoties nāk atpakaļ reālajā dzīvē.
Attēlojamais Ardenas mežs pieder pasaku un fantāzijas pasaulei, lai gan šāda nosaukuma mežs atradās arī dabā, Šekspīram tuvajā Jorkšīrā, taču tā apraksts ir fantastisks. Šekspīra notēlotajā Ardenas mežā sastopamas lauvas, kuru, protams, īstenībā angļu mežā nebija. Teiksmainais mežs līdzinās laumiņu un meža gariņu mājoklim — Atēnu mežam komēdijā Sapnis vasaras nakti (2. sēj., 265. lpp., u. c.). Visa komēdija Kā jums tik līdzīga sapnim un pasakai, tikai tanī maz notikumu. Lugā daudz maiguma, dzīves prieka un cilvēcības. Šekspīrs — humānists — savā darbā attēlojis tīras, dziļas cilvēku jūtas un centies parādīt labā uzvaru pār ļauno.
Kā jums tīk ir jautra komēdija, bet tās jautrība nav skaļa un farsiska, kā, piemēram, Divpadsmitās nakts un Henrija IV. Pat komēdijas blakus personām, piemēram, klaunam Tačstonam, piemīt kas cēls un smalkjūtīgs. Komēdijas darbības degpunktā ir svaigas, saulainas attiecības starp jauniem mīlētājiem — Orlando un Rozalindi.
Pētnieki norāda, ka Šekspīrs savam darbam izmantojis kā galvenos avotus Tomasa Lodža pastorālo romānu Rozalinde (1590), Roberta Grīna drāmu Orlando Furioso (1594) un kādu paukošanas rokasgrāmatu, kas Elizabetes laikmetā bijusi ļoti iecienīta. Lodža romāna valoņu fonu Šekspīrs apmainījis pret anglisku, Ardenu mežu pārvēršot par Ardenas mežu.
Uz latviešu skatuvēm komēdija parādījusies jau šī gadsimta sākumā — 1903./04. gadā. E. Treimaņa (Zvārguļa) tulkojumā tā izrādīta Rīgas Latviešu teātrī ar nosaukumu Kā jums tik jeb Juku jukām.
Komēdija Kā jums tīk Valda Grēviņa un Jāņa Sudrabkalna tulkojumā izrādīta Dailes teātrī 1925. gadā, bet šis tieši skatuvei sagatavotais tulkojums nekad nav iespiests. Šekspīra Kopotu rakstu šim izdevumam tulkojumu par jaunu pārstrādājis Valdis Grēviņš.
I cēliena 1. ainā
226. Tāpat kā šinī ainā, arī citur jautro laupītāju Robiņu Hudu daudzkārt piemin Šekspīrs un viņa laika biedri. Robins Huds apdziedāts angļu balādēs, kas 15. gs. apvienotas vienā lielākā dziedājumā — epopejā.
II cēliena 5. ainā
254. Dekdem — piedziedājums kādai dziesmai. Daži uzskata, ka tas ir velsiešu vārds ar aptuvenu nozīmi: «nāc pie manis», bet citi turpretī to iztulko kā vienkāršu piedziedājumu bez sevišķas nozīmes.
254. … ja ne, tad izgāzīšu dusmas pār visiem Ēģiptes pirmdzim- tiem. —
Bībelisks izteiciens no ķēniņa Eroda laikiem. Seit domāti bagātnieki, pār kuriem viņš izgāzīs savas dusmas.
7. ainā
260. žaks izsakās, ka visa pasaule ir tikai teātris vien. Tāds teiciens greznoja arī Šekspīra Globa teātri.
III cēliena 2. ainā
268. .. . Atalantas prāta modrums. —
Atalanla — meitene grieķu mitoloģijā, kas slavena ar savu lepnumu, ir morāli tīra.
269. .. . kad biju īru žurka … —
Norādījums uz teikām par žurku iznīdētāju, kas ar savām dziesmām izvilinājis žurkas no alām un iznīdējis.
269. Katra minūte man maksā tikpat dārgi kā brauciens uz jaunām zemēm Dienvidokeānā. —
16. un 17. gs. angļu jūrnieki atklāja okeānos daudz jaunu salu un zemju, kas nebija tik viegli sasniedzamas.
272. Vai jūs nebijāt pazīstams ar zeltkaļu sievām un neizlasījāt to visu uz gredzeniem? —
Tanīs laikos laulības gredzenos bieži iegravēja izteicienus no bībeles vai arī vienkārši moralizējošas sentences.
272. Bet es jums atbildu kā figūra uz tapetēm… —
Šekspīra laikā uz tapetēm bieži attēloja cilvēku figūras, kam no mutes stiepās lentas ar populāriem izteicieniem.
3. ainā
277. Kā visdīvainākais dzejnieks, godīgais Ovīdijs, es dzīvoju šeit ar tevi un tavām kazām. —
Ovīdijs bija izsūtīts Melnās jūras krastos, kur tolaik dzīvoja goti.
Читать дальше