Viljams Šekspīrs - Hamlets

Esmu noteikts savos lēmumos; tie saskan ar karaļa vēlēšanos: ja viņa majestātei tīk, esmu gatavs, tagad vai citreiz pieņemot, ka vēlāk to spēšu tāpat kā tagad.

Īstajā laikā.

Karaliene vēlas, lai pirms sacīkstes jūs teiktu Laertam kādu laipnu vārdu.

Viņas padoms ir labs.

Jūs zaudēsiet derības, mans princi.

Es tā nedomāju. Kopš viņš aizbrauca uz Fran­ciju, es visu laiku vingrinājos. Nevienādā cīņā es uz­varēšu. Tomēr tu nezini, cik smagi man ap sirdi, bet tas nekas.

Nē, mans mīļais princi…

Blēņas, vairāk nekas; tā tikai tāda nojauta, kas varbūt satrauktu sievieti.

Ja sirds jums liedz, klausiet viņai. Es iešu tiem pretī un teikšu, ka jūs tagad nespējat.

Nekā tamlīdzīga; mēs spītējam nojautai. Bez likteņa ziņas nekrīt pat zvirbulis. Kam lemts notikt tagad, tas nenotiks vēlāk; ja tas nenotiek vēlāk, tad tam jānotiek tagad; ja tas nenotiks tagad, tad tomēr reiz tas notiks: jāsagatavojas uz visu. Ja ne­viens nezina, ko viņš pamet, vai tad nav vienalga, ja to pamet jau priekšlaikus?

Nāc, Hamlet, saņem roku šo no manis!

Kungs, piedodiet, es darīju jums pāri,
Bet piedodiet, kā goda vīram nākas.
Šie klātesošie zin
Un būsiet jūs jau pats to dzirdējis,
Ka mani moca smaga grūtsirdība.
Un to, ja esmu rupji aizvainojis
Kā jūsu patmīlu, tā goda jūtas, —
To atzīstu es šeit par ārprātu.
Vai Hamlets apvainotu Laertu? Nē!
Ja Hamlets jums ko sliktu darījis,
Tad tas nav Hamlets, Hamlets noliedz to.
Kas dara pārestību? Viņa vājprāts.
Jo Hamlets allaž aizstāv cietēju
Un viņa ienaidnieks ir slimība.
Kungs, visiem dzirdot, apliecinu šeit:
Nav apzināta mana vaina tā,
To noraidu un lūdzu piedot man.
Lai manas vainas nav. It kā pār jumtu
Es, bultu laizdams, būtu ķēris brāli.

Man gandarīts, kaut daba prasa atriebi.
Bet goda jautājums vēl neizšķirts.
Es mieru nelīgšu, kamēr man vīri,
Kas vecāki par mani, kuru gods
Ir vispār pazīstams, man ieteiks to,
Lai neaptraipīts paliktu mans vārds.
Tā piedāvāto mīlu pieņemu,
To neaizskarot.

Tam labprāt piekritu.
Un sacīkstē es stāšos godīgi.
Kur zobeni? Nu, sāksim!

Man vienu.

Es, Laert, būšu jūsu ierocis.
Man, nepratējam, jūsu prasme mirdzēs
Kā spoža zvaigzne.

Zobojaties jūs?

Nē, zvēru pie šīs rokas.

Nu, Ozrik, zobenus.
Vai, brālēn Hamlet,
Jūs zināt, par ko derības?

Jā, mans kungs. Par vājāko jums paticis ir derēt.

Es nebaidos. Es pazīstu jūs abus.
Viņš vairāk mācījies, bet dod mums priekšā.

Šis ir par smagu, parādiet man citu.

Man tas būs labs.
Vai garums abiem vienāds?

Jā, cienīts kungs.

Vēl lieciet vīna kausus tur uz galda.
Ja pirmais, otrais gājiens Hamleta,
Ja trešā tam ir izlīdzinošs cirtiens,
Lai salutē tad visi lielgabali,
Uz veselībām Hamletam dzers karal's
Un iemetīs šai kausā dārgakmeni,
Kas vērtīgāks par to, ko savā kronī
Kā mantojumu gūst dāņu karaļi.
Šurp kausus! Lai bungas vēsta taurei
Un taures tālāk ziņo lielgabaliem,
Bet lielgabali debesīm un zemei,
Ka karalis dzer laimes Hamletam.
Sākt! Jūs, tiesneši, nu turiet modru aci!

Vai sāksim, kungs?

Jā, sāksim, cienītais.

Viens.

Nav.

Spriedums?

Ir cirtiens labi redzams.

Labi. Vēlreiz.

Pag, dodiet dzert.
Šī pērle tava, Hamlet,
Lai veselība tev.

Sniegt viņam kausu.

Vispirms šo gājienu.
Dzert pagaidām ne.
Nu, sāksim.

Otrs cirtiens; kā jums liekas?

Skāriens, skāriens! Es tam piekrītu.

Tavs dēls uzvarēs.

Viņš smags un aizkūst.
Ņem, Hamlet, drānu, pieri noslauki.
Uz tavu veselību dzeršu, Hamlet.

Jums, kundze, pateicos.

Ģertrūd, nedzer.

Mans kungs, es gribu. Lūdzu, atļaujiet!

Tas saindētais kauss; nu ir par vēlu.

Dzert, kundze, tagad nedrīkstu, to vēlāk.

Nāc, lai tev seju noslauku.

Mans kungs, nu trāpīšu.

To nedomāju.

Tas tomēr man gandrīz pret sirdsapziņu.

Nu, Laert, trešoreiz; jūs niekojaties;
Es lūdzu, nāciet virsū nopietni.
Šķiet, jūs par vāju mani uzskatāt.

Tā liekas jums? Nu, sāksim.

Ne viens, ne otrs.

Nu, sargieties!

Izšķirt, tie iekarsuši.

Nē, turpināsim.

Redziet, karaliene!

Tie abi asiņo. Kas kait, mans princi?

Kas jums, Laert?

Kā sloka, Ozrik, savā cilpā kritis:
Ar nodevības šķēpu pieveikts pats.

Kas karalienei kait?

Ģībst, redzot asinis.

Nē, nē, dzēriens, dzēriens!
Mans mīļais Hamlet,
Jā, dzēriens, dzēriens!
Esmu noindēta.