Aleksandrs Dimā: Karaliene Margo

Troksnis sapulcēja daudz ļaužu un katru brīdi varēja ierasties arī naktssardze. Indriķis uzlūkoja sapulcējušos, meklēdams kādu paziņu, un pēkšņi no prieka iekliedzās.

Viņš ieraudzīja maitre la Hurjēru.

Tā kā sadursme bija notikusi pie Trahuara krasta, iepretim Arosekas ielai, tad arī viesnīcnieks, kas pēc abu mīļāko viesu - la Mola un Kokonnas - nāves bija kļuvis pavisam drūms, arī bija iznācis paskatīties.

Viņš bija gatavojis Navarras karalim vakariņas, bet, izdzirdējis troksni un kliedzienus, nebija nocieties, pametis savus traukus un izskrējis uz ielas.

- Mīļais la Hurjēr, - sacīja Navarras karalis, - uzticu jums de Muī, kaut gan baidos, ka viņam nekāda palīdzība vairs nebūs vajadzīga. Aiznesiet viņu pie sevis. Un, ja viņš vēl dzīvs, nežēlojiet naudu. Lūk, te ir mans maks! Bet to otru neaiztieciet. Lai viņš paliek suņiem!

- Bet jūs pats! - la Hurjērs vaicāja.

- Man vēl jāatvadās no kāda tuva cilvēka. Pēc desmit minūtēm būšu pie jums. Sagatavojiet manus zirgus!

Un Indriķis skrēja uz mazo namiņu Mazā krusta laukumā. De Grcnelas ielas galā viņš šausmās apstājās.

Pie mazā namiņa durvīm stāvēja ļaužu pūlis.

- Kas noticis? - Indriķis uzprasīja.

- Liela nelaime, sire, - jautātais atbildēja. Tur iekšā nāvīgi ievainota kāda daiļa, jauna dāma. Vīrs viņu ievainoja ar diviem dunča dūrieniem. Viņš bija saņēmis zīmīti, ka viņa šeit līksmo ar savu mīļāko.

- Kur ir vīrs? - Indriķis iesaucās.

- Aizbēga.

- Bet sieva? Vai viņa ir mirusi? .

- Vēl ne. Bet, paldies Dievam, dzīva jau viņa vairs gan nepaliks.

- O! - Indriķis iekliedzās. - Ak, es nolādētais!

Un viņš ieskrēja namiņā.

Istaba bija ļaužu pilna. Viņi drūzmējās ap gultu, kurā gulēja nabaga Šarlote. Viņas marmorbaltajās krūtīs asiņoja divas brūces. Viņas vīrs, kas divus gadus bija slēpis savu greizsirdību pret Indriķi, bija izmantojis izdevību un atriebies.

- Šarlote! Šarlote! - iesaucās Indriķis, atgrūzdams pūli un nokrizdams mirstošās sievietes priekšā uz ceļiem.

Šarlote atvēra burvīgās, nāves miglā jau palsās acis. Skaļi iekliegdamās, kas atkal izraisīja asiņu noplūšanu, viņa saņēma pēdējos spēkus un mēģināja piecelties.

- O, es zināju, - viņa čukstēja, - es zināju ka es nemiršu, tevi vēlreiz neredzējusi!

Un tiešām šķita, ka Šarlote bija gaidījusi vienīgi šo mirkli, lai atdotu Indriķim dvēseli, kas viņu tik karsti bija mīlējusi. Piespiedusi lūpas mīļākā pierei, viņa izdvesa pēdējo reizi "Es tevi mīlu!" un atkrita mirusi.

Indriķis nedrīkstēja ilgāk kavēties - tā būtu viņa nelaime. Viņš izvilka dunci, nogrieza dažas brīnišķo, zeltaino matu sprogas un, sāpēs elsodams, atstāja istabu.

- Draugi, mīla, - viņš izmisis kliedza, - visi mani nodod, visi pamet, visus es zaudēju vienā laikā!

- Jā, sire, - čukstēja viņam kāds no pūļa iznācis cilvēks, kas bija karalim sekojis. - Jā, bet jums vēl paliek tronis.

- Renē! - Indriķis iesaucās.

- Jā, sire, jūsu sargātājs Renē. Tas nelietis mirdams nosauca jūsu vārdu. Tagad visi zina, ka jūs esat Parīzē, un jūs meklē. Bēdziet, bēdziet!

- Un tu saki, ka es būšu karalis, Renē!? Es - bēglis?

- Paskataties, sire, - sacīja Renē, norādīdams karalim uz spožo zvaigzni, kas atmirdzēja tumšo mākoņu spraugā. - Es to nesaku, to saka viņa.

Indriķis nopūtās un pazuda tumsā.

Aleksandrs Dimā (priekšvārda vietā) 3

KARALIENE MARGO

Pirmā daļa

I nodaļa. Hercogs Gīzs runā latīniski

II nodaa. Navarras karalienes guļamistaba

III nodaa. Karalis dzejnieks

IV nodaa. 1572. gada 24. augusta vakars

V nodaa. Par Luvru atsevišķi un par tikumību vispā

VI nodaa. Nolīdzinātais parāds

VII nodaa. 24. augusta nakts

VIII nodaa. Asinsnakts

IXnodaa. Slepkavas

X nodaa. Nāve, mesa vai Bastīlija

XI nodaa. Inokenta kapsētā uzziedējis irbenājs

XII nodaa. Atzīšanās

XIII nodaa. Kad atslēgas atslēdz durvis, kurām tās nav domātas

XIV nodaa. Otrā kāzu nakts107

XV nodaa. Sievietes griba - Dieva griba

XVI nodaa. Ienaidnieka līķis arvien smaržo patīkami

XVII nodaa. Ambruāza Parē kolēģis

XVIIInodaa. Pārnācēji no viņpasaules

XIX nodaa. Mātes karalienes parfunēra Renē miteklis

XX nodaa. Melnās vistas

XXInodaa. Sovas kundzes istabas144

XXII nodaa. Sire, jūs būsit karalis!

XXIII nodaa. Jaunatgrieztais

XXIV nodaa. Tizona un Klošperšē ielas

XXV nodaa. Ķirškrāsas mētelis

XXVI nodaa. Margerita

XXVII nodaa. Dieva pirksts

XXVIII nodaa. Vēstule no Romas

XXIXnodaa. Uz medībām

XXXnodaa. Morvels

XXXI nodaa. Medības

Otrā daļa

I nodaļa. Brāli 202

II nodaļa. Karaļa Kārla IX pateicība 207

III nodaļa. Dieva griba 212

IV nodaļa. Karaļu nakts 220 V nodala. Burtu rotaļa 225

VI nodaļa. Atgriešanās Luvrā 230

VII nodaļa. Māte karaliene rīkojas 238

VIII nodaļa. Atriebības nodomi 244

IX nodaļa. Atrīdi 255

X nodaļa. Horoskops 262

XI nodaļa. Slepens uzdevums 267 XII nodaja. Sūtņi 274

XIII nodaļa. Orests un Pilads 278

XIV nodaja. Orators 283

XV nodala. Viesnīca "Skaistā zvaigzne" 290 XVI nodaļa. De Muī de Senfāls . 297

XVII nodaļa. Divas galvas vienam kronim 302

XVIII nodaļa. Grāmata par vanagu medībām 309 XIX nodaļa. Medības ar vanagiem 314

XX nodaļa. Fransuā I paviljons 320

XXI nodaļa. Nopratināšana 325

XXII nodaļa. Aksjēns 331

XXIII nodala. Vensēnas pils 336

XXIV nodaja. Vaska lelle 341

XXV nodaļa. Neredzamās aizsargbniņas 349

XXVI nodaļa. Tiesneši 353

XXVII nodala. "Spāniešu zābaki" 359 XXVIII nodaļa. Baznīca 365

XXIX nodaļa. Grčva raukums 368

XXX nodaja. Kauna staba tornis 371

XXXI nodaļa. Asiņainie sviedri 376

XXXII nodala. Vensēnas loma terase 379

XXXIII nodaja. Pavaldonis ' 383

XXXIV nodala. Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! 386 XXXV nodaja. Epilogs 390

Šis sējums ir sagatavots iespiešanai pēc "Vērtīgu grāmatu virknes" XXII un XXVII sējuma. "Grāmatu draugs", 1927.

Cienījamie lasītāji! Sagatavošanā ir Aleksandra Dimā (tēva) Kopoto rakstu

II sējums "Grāfiene Monsoro"

un

III sējums "Četrdesmit pieci"

Izdevumu sagatavoja informācijas un izdevējdarbības aģentūra «Aeroekspresis»

R.A. No 2-0116