ŽILS VERNS - Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi

āķis gribēja vēl ko iebilst, bet nevarēja. Viņš izgāja no mistera Foga istabas, uzkāpa savējā, atkrita krēslā un izdvesa:

Te nu bij! IJn es vēlējos dzīvot mierīgi!

Bet tad viņš mehāniski sāka taisīties ceļā. Ceļojums ap zemeslodi astoņdesmit dienās! Vai viņam nebij da~ i īsana ar traku cilvēku? Nē … Varbūt tas bij tikai joks? Viņi aizbrauks Duvra. Labi. Tad Kalē. Arī nekas. Pret to brašajam puisim nekas nevarēja būt pretī, viņš taču jau piecus gadus nebij redzējis savu tēvzemi. Varbūt viņi aizkuļas pat uz Parīzi, šo lielo pilsētu viņš labprāt re­dzētu. Protams, viņa kungs' iegriezīsies arī tur . .. Bet tāpat nebij šaubu, ka līdz šim pastāvīgi mājās sēdošais džentlmenis tagad dodas ceļojumā!

Pulksten astoņos Āķis bij jau sakravājis somā savus un kunga apģērba piederumus. Tad, arvien vēl samul­sis, viņš atstāja savu istabu, rūpīgi noslēdza durvis un nogāja lejā pie mistera Foga.

Misters . Fogs bij jau sakārtojies. Rokā viņš turēja kontinenta dzelzceļu sarakstu ar visām ceļojumam ne­pieciešamām ziņām. Viņš paņēma no sulaiņa somu, at­vēra to un ieguldīja vēl prāv.u saini banknošu, kas noder visās zemēs.

— Vai jūs neesat ko piemirsis? — viņš vaicāja.

— Nē, kungs.

— Manu lietusmēteli un pledu?

— Tie ir še.

— Labi. Ņemiet somu.

Misters Fogs sniedza somu Āķim.

— Un uzmaniet to labi. Tur ir divdesmit tūkstoš mārciņu sterliņu.

Soma tikko neizkrita Āķim no rokām, it kā tās div­desmit tūkstoš mārciņas būtu zelta un krietni smagas.

Kungs un sulainis izgāja laukā, durvis tika aizslēg­tas ar divkāršām atslēgām.

Ormaņu piestātne bij turpat Seviļielas galā. Fileass

Fogs un viņa sulainis iesēdās ratos un pavēlēja ātri braukt uz Ceringkrosa staciju, no kuras sākās viens no dienvidaustrumu dzelzceļa līnijas nozarojumiem.

Divdesmit minūtēs uz astoņiem ormanis apturēja pie stacijas sētas. Āķis izlēca laukā. Viņa kungs,tam sekoja un samaksāja par braucienu.

Sajā brīdi kāda nožēlojama ubadze dubļainām, ba­sām kājām, galvā nobružātu cepuri ar noplukušu spalvu, savas skrandas pārsegus! ar caurumainu lakatu un bērnu pie rokas vezdama, tuvojās misteram Fogam un lūdza kādu dāvanu.

Misters Fogs izvilka no kabatas divdesmit ginejas, kuras bija vinnējis vista spēlē, un pasniedza ubadzei.

— Saņemiet, mīļā sieviņ, — viņš teica, — labi, ka es jūs satiku.

Tad viņš steidzās tālāk.

Āķa acīs iezagās it kā valgums. Kungs bij kļuvis mazliet tuvāks viņa sirdij.

Līdz ar misteru Fogu viņš iegāja stacijas lielajā uz­gaidāmā zālē. Tur Fileass Fogs pavēlēja Āķim apgādāt divas pirmās klases biļetes līdz Parīzei. Tad pagriezies viņš ieraudzīja savus piecus Reformatoru kluba kolēģus.

— Kungi, — viņš teica, — es aizbraucu, un pēc'dažādo valstu vīzām uz manas pases jūs varēsiet kontro­lēt mana ceļojuma gaitu.

— Ak mister Fog, — Gotjē Ralfs pieklājīgi atbil­dēja, — tas nemaz nav vajadzīgs. Mēs paļaujamies uz jūsu džentlmeņa goda vārdu.

— Tomēr tā būs labāk, — misters Fogs atbildēja.

— Vai neesat aizmirsuši, kad jums jāatgriežas? — Endrju Stjuarts apvaicājās.

— Pēc astoņdesmit dienām, — misters Fogs atbil­dēja, — sestdien, 1872. gada divdesmit pirmajā de­cembrī, astoņos četrdesmit piecās minūtēs vakarā. Uz redzēšanos, kungi!

Pulksten astoņos un četrdesmit minūtēs Fileass Fogs un viņa sulainis ieņēma savas vietas vienā un tai pašā kupejā. Astoņos četrdesmit piecās minūtēs atskanēja lo­komotīves svilpiens, un vilciens sāka kustēties.

Nakts bij ļoti tumša. Lija smalks lietus. Savā sē­dekļa stūrī atzvēlies, Fileass Fogs nerunāja ne vārda.

Āķis, vēl vienmēr apmulsis, mehāniski spieda sev klāt somu ar banknotēm. Bet vilciens vēl nebi] pabraucis ga­rām Sedenhemmai, kad Āķis piepeši izmisis iekliedzās.

— Kas jums kaiš? — misters Fogs vaicāja.

— Tas tikai… aiz steigas … aiz apmulsuma . .. aizmirsu . ..

— Ko tad?

— Izdzēst gāzes radziņu sava istaba.

— Kas par to, mīļo zēn, — misters Fogs salti at­teica. — Tas degs uz jūsu rēķina.

No Londonas aizbraukdams, Fileass Fogs droši vien arī pats bij pārliecināts, ka viņa ceļojums modinās lielu satraukumu. Ziņa par tikko notikušajām derībām vis­pirms izplatījās Reformatoru klubā un radīja ārkārtīgu saviļņojumu šajā augstmaņu sabiedrībā. Bet tad no kluba šis saviļņojums pa reportāžas ceļu pārviesās avī­zēs, no avīzēm Londonas publikā un tālāk izplatījās pa visu Angliju.

Sacēlas tik kaislīgi strīdi par šo zemeslodes apceļo­jumu, it kā runa būtu par kādu jaunu Alabamas afēru. Daži bij pārliecināti, ka Fileass Fogs derības vinnēs, citi — un to bij nesalīdzināmi vairāk — apgalvoja pre­tējo. Paveikt šo ceļojuma plānu nevis teorijā un'uz pa­pīra, bet patiesībā tik īsā laikā, ar tādiem satiksmes lī­dzekļiem, kādi patlaban atradās lietošanā — nebij iespējams, tas bij neprāts!

«iimes», «Standard», «Evening Stard», «Morning Chronicle» un vēl divdesmit citas plaši izplatītas avīzes nostājās pret misteru Fogu. Vienīgi tikai avīze «Dailv Telegraph» to zināmā mērā atbalstīja. Fileasu Fogu iz­tēloja par maniaku un neprāti, bet viņa Reformatoru kluba kolēģus izsmēja par derībām, kuras liecināja, ka viņu dalībnieku prata spējas nestāv visai augstu.

Parādīļās neskaitāmi kaislīgi, bet loģiski raksti par šo jautājumu. Vispār zināms, cik ļoti Anglijā interesē­jās par visu, kam sakars ar ģeogrāfiju. Tāpēc visā valstī nebij neviena avīžu lasītāja, vienalga, kādās ap­rindās, kas ar lielāko dedzību neiedziļinātos tajās ne­skaitāmās slejās, kuras tika veltītas Fileasam Fogam.

Pirmajās dienās vairāki drosmīgi domātāji, galvenā kārtā sievietes, nostājās Fileasa Foga pusē, sevišķi pēc tam, kad žurnāls «Illustrated London News» bij snie­dzis viņa portretu pēc Reformatoru kluba arhivā nodo­tās ģīmetnes. Daži džentlmeņi bij teikuši: «Aha! Kāpēc gan ne? Ir jau pieredzētas vēl brīnišķīgākas lietas!» Tie lielāko tiesu bij avīzes «Dailv Telegraph» lasītāji. Bet drīz vien varēja manīt, ka arī šī avīze pati sāk jau at­kāpties no saviem pirmajiem ieskatiem.

Septītajā oktobrī Karaliskās ģeografijas biedrības bi­ļetenā parādījās garš raksts. Tur jautājums bij aplūkots no visiem viedokļiem un skaidri pierādīta pasākuma ne­prātība. Pēc šī raksta secinājumiem viss bij nelabvēlīgs ceļotājam: tiklab cilvēciskie, kā arī dabas apstākļi. Lai ceļojuma projekts izdotos, bij nepieciešams ideāls iera­šanās un aizbraukšanas stundu saskaņojums, kāds, pro­tams, nebij iespējams. Eiropā, pa kuru nācās nobraukt samērā nelielu gabalu, vēl kaut cik varēja palaisties, ka vilcieni pienāks noteiktā laikā, bet pa Indiju bij jā­brauc trīs dienas un pa Savienotajām Valstīm — septi­ņas — vai tur iespējams rēķināties ar tādu pašu noteik­tību? Un tad mašīnu lūzumi, sliežu bojājumi, vilcienu sadursmes, bez tam vel sliktais gadalaiks un sniegpu­teņi — vai viss tas nebij pret Fileasu Fogu? Un vai kuģiem ziemas laikā nebij bez mitēšanās jācīnās ar jū­ras vējiem un miglu? Vai retumis gadījies, ka pat lie­lākie transokeāna kuģi nokavējās par divām trim die­nām? Jo vajadzēja tikai atgadīties vienam, vienam pašam traucējumam, lai visa aprēķinātā satiksmes posmu virkne tiktu neglābjami un nelabojami izjaukta. Ja Fileass Fogs tikai par dažām stundām nokavētu no­domāto kuģi, vai viņam nebūtu jāgaida nākošais un vai tādējādi viss ceļojums neizjuktu?