ŽILS VERNS: Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi

— Bet arī zaglim daudz ātrāk aizbēgt.

— Jūsu izspēle, mister Stjuart, — Fileass Fogs aiz- rādija.

Bet neticīgais Stjuarts nebij pārliecināms, pec no­beigtās partijas viņš ierunājās atkal:

— Jāatzīst, ka jūsu teiciens pār zemes samazināša­nos ir visai jocīgs. Tāpēc ka tagad viņu var apbraukt 11 ijos mēnešos …

— Astoņdesmit dienās, — Fileass Fogs piebilda.

— Jā gan, — Džons Silivans apstiprināja. — Astoņ­desmit dienās kopš tā laika, kad starp Rotaļu un Alaha- badu atklāta Lielā Indijas dzelzceļa līnija, avīze «Mor­ning Chronicle» to aprēķina tā:

No Londonas līdz Suecai cauri Monseni un

Brindizi pa dzelzceļu un ar kuģi …. 7 dienas No Suecas līdz Bombejai ar*kuģi …. 13 No Bombejas līdz Kalkutai pa dzelzceļu . . 3 „ No Kalkutas līdz Honkongai (Ķīna) ar kuģi 13 No Honkongas līdz Jokohamai (Japāna) ar

kuģi………………………………………………. 6

No Jokohamas līdz Sanfrancisko ar kuģi . 22 No Sanfrancisko līdz Ņujorkai pa dzelzceļu. 7 No Ņujorkas lidz Londonai ar kuģi un pa

dzelzceļu ………………………………………. 9

Kopā 80-dienas

— Jā gan! — Endrju Stjuarts atsaucās, aiz izklaidī­bas atmetis trumpi. — Astoņdesmit dienas, nerēķinoties ar sliktu laiku, pretvējiem, avārijām, dzelzceļa bojāju­miem utt.

— Tas viss ir ierēķināts, — Fileass Fogs atbildēja tāpat spēlēdams, jo šoreiz saruna bij svarīgāka nekā spēle.

— Arī gadījumā, ja indieši vai indiāņi atskrūvē slie­des! — Endrju Stjuarts sauca. — Ja viņi aptur vilcienu, izlaupa pasta ratus, noskalpē ceļotājus!

— Viss ir ierēķināts, — Fileass Fogs noteica, beig­dams spēlēt kārti. — Divas trumpas.

Endrju Stjuartam bij jādala, un, savākdams kārtis, viņš teica:

— Teorētiski jums taisnība, mister Fog, bet praksē . . .

— Ari praksē, mister Stjuart.

— Labprāt gribētu redzēt, kā jūs to izdarītu.

— Tas ir atkarīgs tikai no jums. Brauksim abi.

— Lai dievs mani pasargā! — Stjuarts iesaucās.

— Bet es labprāt deru uz četri tūkstoši mārciņām, ka šādos apstākļos tāds ceļojums nav iespējams.

— Pavisam otrādi, tas ir gluži viegli iespējams, — misters Fogs atbildēja.

— Nu tad labi, pamēģiniet!

— Ceļojumu ap zemeslodi astoņdesmit dienās?

— Jā.

— Esmu ar mieru.

— Kad?

— Kaut vai tūlīt.

— Tas ir neprāts! — Endrju Stjuarts sauca, kuru partnera ietiepība sāka kaitināt. — Saņemiet! Labāk tur­pināsim spēli!

Endrju Stjuarts ar nervozu roku paņēma kārtis, bet tad spēji nometa tās atpakaļ uz galda. '

— Labi, mister Fog, — viņš teica. — Es deru uz četri tūkstoši mārciņām! …

— Apmierinieties, mīļo Stjuart, — Falentins viņu mierināja. — Tas nav domāts nopietni.

— Ja es saku: deru, — Endrju Stjuarts atbildēja,

— tad tas allaž ir nopietni domāts.

— Lai notiek!— misters Fogs izlēma. Tad, pret ko­lēģiem pagriezies, piebilda:

— Man ir divdesmit tūkstoš mārciņu tekošā rēķina pie brāļiem Beringiem. Es labprāt riskēju ar tām.

— Divdesmit tūkstoš mārciņu! — Falentins iesaucās.

— Divdesmit tūkstoš mārciņu, kuras jūs kāda nepare­dzēta aizkavējuma dēļ varat zaudēt!

— Neparedzētā nemaz nav, — Fileass Fogs vien­kārši atteica.

— Bet, mister Fog, šīs astoņdesmit dienas ir aprē­ķinātas vienkārši kā laika minimums!

— Ar labi izlietotu minimumu allaž pietiek.

— Bet, lai neaizkavētos, tad matemātiski noteiktā

brīdī jālec tieši no vilciena kuģi un no kuģa atkal vil-

ci enā .

es tā arī rīkošos — matemātiski precīzi.

— - Tas ir vienkārši joks!

Īsts anglis nekad nejoko, ja runa ir par tik no­pietnu lielu kā derības, — Fileass Fogs atbildēja.

es deru uz divdesmit tūkstoš mārciņām ar katru, kas vēlas, ka apce|ošu zemeslodi astoņdesmit dienās, tas ir, tūkstoš deviņi simti divdesmit stundās vai simts piec­padsmit tūkstoši divi simti minūtēs. Vai pieņemat?

— Mēs pieņemam, — apspriedušies atbildēja misteri Stjuarts, Falentins, Silivans, Flanagans un Ralfs.

— Labi, — misters Fogs atbildēja. — Duvras vil­ciens atiet astoņos un četrdesmit piecās minūtēs. Ar to es izbraukšu.

— Jau šovakar? — Stjuarts vaicāja.

— Jau šovakar, — Fileass Fogs atbildēja. Tad, pa­lūkojies savā kabatas kalendārā, piebilda: — Tā kā šo­dien mums ir trešdiena otrajā oktobrī, tad es ieradīšos Londonā šajā pašā Reformatoru kluba salonā sestdien, divdesmit pirmajā decembrī pulksten astoņos četr­desmit piecās minūtēs vakarā. Pretējā gadījumā jums pieder tiesība uz divdesmit tūkstoš mārciņām sterliņu, kas noguldītas uz mana tekošā rēķina Beringu bankā. Te būs čeks par šo summu.

Tūliņ tika sastādīts un sešu kontrahentu parakstīts līgums. Fileass Fogs bij tikpat mierīgs kā vienmēr. Acīm redzami viņš nebij slēdzis šīs derības aiz peļņas kāres, bet riskēja pazaudēt divdesmit tūkstoš mārciņas sterliņu, pusi no visas savas naudas, tikai tādēļ, lai iztērētu otro pusi šajā grūtajā, lai neteiktu nepaveica* majā pasākumā. Viņa pretderētāji likās mazliet uz­traukti ne tāpēc, ka baidītos pazaudēt, bet gan tāpēc, ka juta sirdsapziņas pārmetumus šādā nevienādā cīņā.

Pulkstenis jau nosita septiņi. Misteram Fogam ieteica nebeigt vista partiju, lai viņš pagūtu sagatavo­ties ceļojumam.

— Es vienmēr esmu gatavs, — šis neuztraucamais džentlmenis atbildēja un, izdalījis kārtis, piebilda:

— Jums jāizspēlē, mister Stjuart.

Novinnējis vista spēlē kādas divdesmit ginejas, Fi­leass Fogs pulksten septiņos un divdesmit piecās minū­tēs šķīrās no saviem cienījamiem kolēģiem un pameta Reformatoru klubu. Bez desmit minūtēm astoņos viņš atvēra sava nama durvis un iegāja dzīvoklī.

Pamatīgi izstudējis savu programu, Āķis bija gluži pārsteigts, redzēdams, ka kungs grēko pret saviem prin­cipiem un pavisam neparastā laikā pārnāk mājās. Pēc noteikuma viņam vajadzēja atgriezties taisni divpa­dsmitos.

Fileass Fogs iegāja savā istabā, tad sauca:

— Āķi!

Āķis neatbildēja. Šis sauciens nevarēja būt viņam domāts. Tagad nebij īstais laiks.

— Āķi! — Fileass Fogs atkārtoja, balsi nepaaugsti- n-ādams.

Āķis ienāca.

— Es jūs saucu jau otro reizi, — misters Fogs pie­zīmēja.

— Bet vēl taču nav divpadsmit, — Āķis atbildēja, pulksteni rokā turēdams.

— To es zinu, — Fileass Fogs atteica, — un tāpēc jums nekā nepārmetu. Pēc desmit minūtēm mēs izbrauk­sim uz Duvru un Kalē.

Francūža apaļā seja tā kā saviebās. Laikam viņš nebij lāgā sadzirdējis.

— Vai misters pārceļas uz citurieni? — viņš vaicāja.

— Jā, — Fileass Fogs atbildēja. — Mēs dodamies ceļojumā ap zemeslodi.

Āķis, izbrīnā gandrīz vai apstulbis, stāvēja ar vaļēju muti, sarauktiem plakstiem un uzacīm, paplestām ro­kām, sagumušu augumu, pauzdams tādu izbrīnu, kas jau šķita kā stulbums.

— Ap zemeslodi! — viņš murmināja.

— Astoņdesmit dienās, — misters Fogs piebilda. — Tātad mēs nedrīkstam zaudēt ne minūti.

— Bet mūsu ceļasomas?… — Āķis ieminējās, galvu instinktīvi grozīdams no vienas puses uz otru.

2G

Mums nevajag nekādu ceļasomu. Paņemsim tikai vienu. Ielieciet tajā divus vilnas kreklus un trīs pārus zeķu Tikpat daudz arī jums. Pārējo nopirksim ceļā. Nonesiet manu lietusmēteli un pledu. Apauniet labi izturīgus zābakus. Vispār kājām mēs iesim maz. Ejiet!