Žils Verns: Piecas nedēļas gaisa balonā

Tāda aerostata konstrukcija dod iespēju piezemējoties vispirms izlaist ūdeņradi no lielākā balona, un, ja vaja­dzētu to iztukšot, tad mazākā balona ūdeņradis paliktu rezervē. Pēc tam varētu atbrīvoties no ārējā. balona kā no lieka svara un iztikt vienīgi ar mazāko, kas būtu iztur rīgāks pret gaisa spiedienu nekā parasts balons, kurš pusi gāzes zaudējis.

Turklāt nelaimes gadījumā, piemēram, ja aerostata ārējā apvalkā rastos plīsums, iekšējais balons tomēr pa­liktu vesels.

Abi apvalki bija pagatavoti no šķeterēta zīda auduma — izturīga Lionas tafta, kas piesūcināts ar guta- perču. Šī sveķainā, staipīgā saistviela ir pilnīgi necaur­laidīga; tā nepakļaujas skābju un gāzu ietekmei. Balona augšējā polā, kur koncentrējas gandrīz viss gaisa spie­diens, tafts bija likts divās kārtās.

Tāds apvalks spēja saglabāt gāzi neierobežotu laiku. Deviņas kvadrātpēdas apvalka svēra pusmārciņu. Arējā apvalka virsmas platība bija aptuveni vienpadsmit tūk­stoši seši simti kvadrātmetru, tātad apvalka svars bija tikai piecsimt desmit mārciņu, bet abi baloni kopā svēra tūkstoš simt sešdesmit mārciņu.

Tīkls, kas saturēja grozu, bija pīts no ļoti stiprām ka­ņepāju virvēm. Bet abus ventiļus vajadzēja uzmanīt tik­pat kā kuģa skrūvi. Viegla dzelzs armatūra nostiprināja kārklu klūgu grozu, kura diametrs bija piecpadsmit pēdu. Elastīgas atsperes pie groza pamatnes mazināja triecienu piezemējoties. Groza un tīkla kopsvars nepārsniedza as­toņdesmit mārciņu.

Turklāt Fērgusons no divu līniju biezām skārda plāk­snēm bija licis pagatavot četras tvertnes; tās savstarpēji vienoja caurules ar krāniem; tvertnēm klāt bija pielikta spirāliska caurule divu sprīžu diametrā; spirāle pārgāja divos taisnos nevienāda garuma cauruļvados, viens no tiem bija divdesmit piecas, otrs tikai piecpadsmit pēdas garš.

Tvertnes bija jānovieto grozā tā, lai tās aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas; spirālisko cauruli, kas bija jāpie­montē vēlāk, Fērgusons nolika savrup, tāpat kā spēcīgo Bunzena bateriju. Aparāts bija izgudrots tik asprātīgi, ka tas kopā ar tvertni divdesmit galoniem ūdens nesvēra vairāk par septiņsimt mārciņām.

Starp ceļojumam nepieciešamajiem instrumentiem at­radās divi barometri, pāris termometru un kompasu, sek­stants, divi hronometri, mākslīgais horizonts un altazi- muts — tālu, nepieejamu priekšmetu novērošanai. Grī- ničas observatorija doktoram Fērgusonam bija piedāvājusi savus pakalpojumus. Jāpiebilst, ka Fērgusona nolūks ne­bija fizikas eksperimenti; viņš gribēja tikai izpētīt Āfrikas zemi, noteikt tās galveno upju, kalnu un pilsētu atrašanās vietu.

Fērgusons neaizmirsa nodrošināties ar trim pārbaudi-.

tiem dzelzs enkuriem un vieglām, ap piecdesmit pēdu ga­rām zīda kāpnītēm.

Viņš ļoti precīzi aplēsa arī pārtikas rezervju svaru. Līdzi vajadzēja ņemt tēju, kafiju, cukuru, sausiņus, sālītu speķi un pemmikānu — preparātu, kas niecīgās devās satur daudz barojošu vielu. Bez nepieciešamā degvīna doktors parūpējās arī par divām divdesmit galonu 1 dze­ramā ūdens tvertnēm.

Izlietojot pārtikas produktus, attiecīgi samazinātos arī gaisa kuģa svars. Jāpiebilst, ka balona stāvoklis gaisā ir ļoti svārstīgs. Pat tikko jaušama svara samazināšanās spēj ievērojami mainīt tā stāvokli. Doktors neaizmirsa ne bre­zenta nojumi, ar kuru bija jānosedz daļa groza, ne se­gas — ceļotāju vienīgos guitas piederumus, ne medību bises kopā ar pulvera un ložu rezervēm.

Visas gaisa kuģa kravas uzskaitījums bija šāds:

Fērgusons . ………………………………………. 135 mārciņas

Kenedijs …………………………………………… 153 „

Džo ……………………………………………… . 120

Balona ārējais apvalks . . . . . . . 650 -„

Balona iekšējais apvalks . . . . * . .510 „

Grozs ar tīklu 280 „ Enkuri,- instrumenti, ieroči, segas, nojume

un dažādi piederumi…………………………… 190 fr

Speķis, pemmikāns, sausiņi, tēja, kafija,

degvīns …………………………………………….. 386

Ūdens * . ………………………………………….. 400

Aparāti …………………………………………. .700

Ūdeņradis ………………………………………… 276

Balasts > . …………………………………………. 200

Kopa 4000 mārciņas

Tāds bija četri tūkstoši mārciņu smagās kravas saturs, ko doktors Fērgusons cerēja ņemt līdzi lidojumā; divi simti mārciņu smagais balasts, kā doktors pats izteicās, bija nepieciešams «tikai neparedzētam gadījumam», jo, pilnīgi paļaudamies uz savu lidaparātu, viņš cerēja, ka balasts nebūs jāizmanto.

» Galons — 4,54 1,

Ap desmito februāri sagatavošanās darbi tuvojās bei­gām. Abi aerostata apvalki, ieslēgti viens otrā un pa­kļauti spēcīgam gaisa spiedienam, bija godam izturē­juši pārbaudi, pierādot, cik tie ir izturīgi un rūpīgi paga­tavoti.

Džo no prieka nezināja, ko iesākt; viņš likās bezgala aizņemts, nemitīgi skraidot no Grieķu ielas ūz Mičela darbnīcām, tomēr starot staroja priekā un lepnumā un kā sava saimnieka nākamais ceļabiedrs labprāt sniedza dažādus paskaidrojumus pat tiem, kuri nemaz nedomāja viņām ko taujāt. Rādot ziņkārīgajiem aerostatu, klāstot doktora ieceres un plānus, kā arī gādājot viņiem iespēju pavērot doktoru caur darbnīcas pavērto logu vai uz ielas, Džo droši vien nopelnīja dažu labu puskronu. Tomēr nenosodīsim lāga zēnu, ja viņš, izmantodams laikabiedru ziņkāri un sajūsmu, atļāvās nedaudz paspekulēt.

16. februārī «Apņēmīgais» noenkurojās pie Grīničas. Šis pats kuģis, astoņtonnīgais ātrgājējs, bija palīdzējis arī Džeimsa Rosa pēdējai ekspedīcijai polārajos apgaba­los. Kuģa kapteinim Pennē bija ļoti laipna cilvēka slava, un par doktora Fērgusona ceļojumu viņš izrādīja īpašu interesi tāpēc, ka cienīja doktoru kopš seniem laikiem. Kapteinis Pennē bija vairāk zinātnieks nekā karotājs, -kaut gan uz kuģa bija četri lielgabali, —- tiesa, līdz šim tie vēl nevienam nekādu ļaunumu nebija nodarījuši.

Kuģa kravas telpas bija pārbūvētas tā, lai tajās va­rētu novietot aerostatu; 18. februārī tas ar vislielāko piesardzību tika iecelts kuģī. To nolika pilnīgi drošā vietā; grozs, tā piederumi, enkuri, troses, pārtika un ūdens tvertnes, kuras vajadzēja piepildīt pēc izcelšanas krastā, — viss tika ielādēts kuģī paša doktora Fērgu­sona vadībā.

Kuģī iekrāva arī desmit mucu sērskābes un tikpat daudz metāllūžņu, kas bija nepieciešami ūdeņraža iegu­vei. Tik liels daudzums gan nebija vajadzīgs, bet doktors paredzēja ari zaudējuma iespēju. Gāzes ražotājiem ne­pieciešamās detaļas, saliktas trīsdesmit mučelēs, novie­toja kravas telpu pašā dziļumā.

18. februāra vakarā bija paveikti visi priekšdarbi. Doktoru Fērgusonu un viņa draugu Kenediju gaidīja divas lepni iekārtotas kajītes. Kaut gan Kenedijs bija nozvērējies nekur nebraukt, viņš tomēr ieradās uz kuģa,, līdzņemot veselu arsenālu: divas lieliskas no stobra le- jasgala pielādējamas medību divstobrenes un karabīni ar Edinburgas Mūra un Diksona fabrikas zīmi; ar tādiem ieročiem mednieks no divi tūkstoši soļu attāluma var viegli ietriekt lodi kalnu kazai pierē; bez šiem ieročiem Kenedijam vēl bija divi revolveri — kolti ar sešiem lā­diņiem, tie varēja noderēt neparedzētos gadījumos; viņš nebija aizmirsis arī savu pul ver dozi un pietiekami daudz ložu, katrā ziņā nepārsniedzot noteiktā svara ro­bežas.