DŽERALDS DARELS - NOENKUROTAIS ŠĶIRSTS

Sarežģījumi, kas jāpārvar, lai nodibinātu laimīgas ģi­menes zooloģiskajā dārzā, vislabāk atklājās mūsu grū­tībās ar gorillu grupu, jo, lai radītu piemērotus apstāk­ļus šiem dzīvniekiem, mums praktiski bija jārēķinās ar visām, pat visnegaidītākajām iespējām. Kā jau agrāk minēju, mēs ieguvām gorillu mātīti N'Pongo, kad tā bija apmēram divarpus gadus veca. Pēc tam nopirkām Nen­diju, kura bija mazliet jaunāka. N'Pongo jau no paša sākuma bija ļoti jauka pērtiķiene, jautras dabas un ļoti pārliecināta par savas personas svarīgumu. Lai gan Nen- dija viņai iepatikās no pirmā iepazīšanās mirkļa, N'Pongo tomēr tūliņ deva saprast, ka šis esot viņas zooloģiskais dārzs, kur abām būs jādzīvo, ka visi kopēji esot viņas draugi un Nendijai būtu lietderīgi to atcerēties. Taču viņa bija pārāk jauka un labdabīga, lai kļūtu par sadis­tisku tirānu, par kādiem līdzīgos apstākļos kļūst daudzi dzīvnieki; viņa pret Nendiju izturējās ļoti sirsnīgi, bet arī nepielūdzami stingri.

Tā viņas piecus gadus nodzīvoja mīlībā un draudzībā, kur tēviņa lomu dažā ziņā uzņēmās N'Pongo. Viņu at­tiecības izvērtās tādas, ko meiteņu internātskolā dēvētu par neveselīgām.

Tieši ap šo laiku mēs bijām pagalam nomocījušies, lai iegūtu gorillu tēviņu. Sākām jau bažīties, ka N'Pongo un Nendijai visu mūžu būs jānodzīvo jaunavīgu vec­meitu kārtā, un šāda doma mums likās drausmīga. Bet tad Ernsts Langs mums piedāvāja Džambo. Tā bija liela laime no daudziem aspektiem. Langs bija pirmais cil­vēks Eiropā, kuram izdevies iegūt un izaudzēt gorillu — slaveno Gumu —, un kopš šā izcilā lūzuma brīža (goril­las piederēja pie tiem dzīvniekiem, par 'kuriem domāja, ka tie nebrīvē nespējot vairoties) viņa gorillu ģimene bija nemitīgi pieņēmusies spēkā. Džambo bija viens no šajā ģimenē dzimušajiem tēviņiem. Viņš ne tikai bija dzimis zooloģiskajā dārzā, bet pats bija tēvs jaunam go­rillam, kura māte bija Džambo māsa. Tas nozīmēja, ka Džambo vairs nav zaļš pusaudzis, kas informāciju seksa jautājumos gūst vienīgi, paslepus pašķirstot pornogrā­fiskus žurnāliņus; viņš bija radītspējīgs tēviņš, kam pā­rošanās nav nekas nezināms.

Tas ir ļoti svarīgi, jo pērtiķi daudz ko mācās no no­vērojumiem, liekas, arī pārošanos. Cilvēkpērtiķis, kas izaudzis bez kontakta ar savu baru, kā mīlnieks parasti ir nemākulīgs un ļoti bieži nesekmīgs, jo viņam gluži vienkārši nav bijis izdevības novērot, kas darāms. Džambo ne tikai bija vērojis savu vareno tēvu Ahilu, bet arī pierādījis, ka prot novērojumus likt lietā. No visa bija skaidrs, ka viņš pašreiz ir īstajā vecumā, lai kļūtu par vīru tiklab N'Pongo, kā Nendijai. Langs vēs­tulēs sīki un plaši izklāstīja Džambo labās īpašības, un, gandrīz vai kā vecos laikos karaļnamu locekļu precī­bās, notika fotogrāfiju apmaiņa. Mums rakstīja, ka Džambo esot ārkārtīgi varens un izcili glīts, melns, bet piemīlīgs, ar labsirdīgu sejas izteiksmi. Mums visiem viņš likās lielisks. Nu atlika vienīgi gaidīt, lai redzētu, vai abas mātītes būs ar mums vienisprātis.

Dzīvnieku sapazīstināšana ir tāds darbs, ka reizēm sirds vai stājas. Vai dzīvnieki metīsies viens otram virsū? Un, ja tas notiks, vai tad ar šļūteni, piepildīta­jiem ūdensspaiņiem un dakšām varēs ko līdzēt? Ja nu tie neuzbruks, bet neliksies viens gar otru' ne zinis un sāks uzbrukumu vēlāk, kad būs radījuši mūsos mānīgu drošības sajūtu? Varbūt viņi sākumā būs viens pret otru vienaldzīgi, bet vēlāk izveidosies patikšana? Bet varbūt arī ne, un tad visi pūliņi un izdevumi būs bijuši gluži velti. Ikvienam, kas domā, ka noteiktos apstākļos visi vienas sugas dzīvnieki izturas vienādi, būtu vajadzējis būt klāt Džambo, N'Pongo un Nendijas iepazīšanās brīdī. Tā bija klasiska šā vārda visīstākajā nozīmē.

Mātītes ieslodzījām vienā no guļamtelpas trim sekci­jām, un viņas varēja ca'ur stieņoto starpsienu ielūkoties trešajā sekcijā, kur gatavojāmies ielaist Džambo. Starp viņu un mātītēm palika brīvā vidējā sekcija un divas stieņu starpsienas. Nolēmām atstāt šo neitrālo «bufer- valsti» vidū, kamēr redzēsim, kā iemītnieki reaģēs uz situāciju. N'Pongo un Nendija no apkārtējās rosīšanās, šķiet, saprata, ka notiek kaut kas neparasts, taču ne­nojauta, kas īsti, jo Džambo vēl joprojām atradās savā ceļojuma krātiņā.

Tad pienāca svarīgais brīdis, Džambo krātiņa durvis tika atbīdītas, lai pavērtu viņam ieeju guļamtelpā, un Džambo, smagnējs un melns kā ogle, izplatīdams ap sevi ķiploku smakai līdzīgo sviedru dvaku, kas piemīt goril­lām, kūkumu kā smagsvara cēlājs uzmetis, ielāčoja krā­tiņā. Viņš pameta apkārt visaptverošu skatienu, ierau­dzīja gan abas mātītes, bet izlikās tās nepamanām. Džambo uz mirkli aptupās un lielmanīgi pārlaida acis guļamtelpai, pirms sāka to apstaigāt un ar interesi no­pētīt katru sīkumu, joprojām izlikdamies neredzam mā­tītes. Uz tām notiekošais atstāja ārkārtīgi pārsteidzošu iespaidu. Kad iečīkstējās bīdāmās durvis, abas pagājās uz priekšu un skatījās, bet, kad Džambo, melns un skaists, iesoļoja viņu redzes lokā, viņas izturējās pavi­sam citādi, nekā mēs bijām gaidījuši.

Bijām pārliecināti: ja viena no viņām tūliņ izrādīs interesi, tā būs laipnā, ekspansīvā N'Pongo. Nendija al­laž bija visai aizdomīga un atturīga. Bet, kad Džambo parādījās, N'Pongo viņu pamatīgi noskatīja, tad pagrie­zās un gāja projām, ar savu plato muguru pauzdama bezgalīgu noniecinājumu. Viņa nepārprotami izrādīja galīgu intereses trūkumu par pretējo dzimumu vispār un par Džambo jo sevišķi. Nesabiedriskās Nendijas at­tieksme bija pilnīgi pretēja un apbūroši komiska. Kad Džambo parādījās, viņa tupēja netālu no starpsienas. Uzmetusi skatienu masīvajam ienācējam, viņa reaģēja gluži kā padsmitniece, kuras guļamistabā pēkšņi būtu ienācis dievināts popdziedonis bez neviena apģērba ga­bala mugurā, tikai ar ģitāru rokās. Viņas sejas izteiksme pauda neticību un ārkārtīgu izbrīnu; visā līdzšinējā dzīvē nekas, itin nekas viņu nebija sagatavojis šim brīnumam. Neviens viņai nebija teicis, ka pasaulē dzīvo tādi skaisti gorillu tēviņi. Viņa uzmeta Džambo vienu vienigu ska­tienu un iemīlējās už visu mūžu.

Man gaužām žēl, ka tas skan nezinātniski un antro- pomorfiski, bet biologu sausajā un pedantiskajā valodā to nav iespējams attēlot. Kājas vilkdama, viņa piegāja pie stieņiem, ne mirkli nenovērsdama skatienu no brī­nišķīgās parādības, un, gandrīz vai izmisīgi ieķērusies stieņos, plati ieplestām acīm noraudzījās uz Džambo, kurš par viņu ne mazākajā mēra neinteresējās. Viņa tu­pēja kā apburta, ar acīm sūktin uzsūkdama katru Džambo kustību. Kamēr Nendija viņu tik vērīgi pētīja, viņš uz īsu brītiņu pazuda aiz sienas līkuma. Nendija ļoti uztraucās un sāka skraidīt šurp un turp, cenzdamās saskatīt, kur viņš palicis. Beidzot, kad viņš joprojām ne­rādījās, viņa nosprieda, ka viņš izgājis krātiņa brīvda­bas pusē. Nekavēdamās viņa pieskrēja pie sava krā­tiņa bīddurvīm, noliecās un centās palūkoties pa durvju apakšu. Un tad, lai atdotu Nendijai sirdsmieru, Džambo no jauna parādījās, vienaldzīgi sūkādams apelsīnu un nelikdamies ne zinis gar Nendijas neapvaldīto kaisli. Priecīga, ka atkal viņu redz, Nendija no jauna nostājās postenī pie starpsienas stieņiem un neatņēmusies rau­dzījās viņā ar godbijīgu un dievinātāju skatienu. N'Pongo, pa to laiku apēdusi dažus riekstus, vienaldzīgi lūkojās ārā pa logu un beidzot atgūlās uz nāras, pilnā mērā ignorēdama tēviņa ierašanos viņu mītnē.