• Пожаловаться

Džeralds Darels: Jaunais Noass

Здесь есть возможность читать онлайн «Džeralds Darels: Jaunais Noass» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, год выпуска: 2002, категория: Природа и животные / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Džeralds Darels Jaunais Noass

Jaunais Noass: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Jaunais Noass»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Džeralds Darels JAUNAIS NOASS nordik Gerald Durrell THE NEW NOAH No angļu valodas tulkojusi LINDA VĪTOLA Māksliniece SOLVITA OZOLA © Gerald Durrell, 1955 © Nordik, 2002

Džeralds Darels: другие книги автора


Кто написал Jaunais Noass? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Jaunais Noass — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Jaunais Noass», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

bula troksnim. Pirms vēl paguvu ieraudzīt skaņas avotu, norī­bēja vēl viena graboņas kārta, kaut kas izšāvās no alas tum­sības, izsita kabatas lukturīti man no mutes un sadūra rokas locītavā, kā likās, piecdesmit adatu. Es atradu gaismekli un steigšus atkāpos aplūkot roku - locītava bija saskrāpēta un sa­durstīta, it kā es to būtu iegrūdis kazeņu krūmā.

No jauna ielīdis tunelī, pagaismoju ar lukturīti un gaismas staru kūlī ieraudzīju radījumu, kas bija man uzbrucis. Tā bija pieaugusi otastes dzeloņcūka. Šiem dīvainā izskata radīju­miem ar garām, asām adatām klātajā pakaļgalā ir kaila aste, kuru rotā kviešu vārpai līdzīgs dzelkšņu pušķis. Purinot šo otiņu astes galā, dzeloņcūkas rada savādo graboņu, kuru tikko biju dzirdējis.

Dzeloņcūka bija pagriezusies pret mani ar muguru un sa- slējusi adatas gaisā, pāri plecam tā glūnēja uz mani niknām, izvalbītām acīm un brīdinoši stampājās ar pakaļkājām. No­spriedu, ka vienīgā dzeloņcūkas ķermeņa daļa, ko es varēju satvert bez riska gūt ievainojumus, ir viņas aste. Tāpēc aptinu roku ar biezu audekla maisu un sagrābu dzeloņcūkas asti tūlīt aiz dzelkšņu pušķa. Dzeloņcūka žigli metās atpakaļ, saspiežot manu roku pret akmeņiem, un viņas dzeloņi izdūrās caur audeklu viegli kā nazis cauri sviestam. Es tomēr nelaidos vaļā un centos pievilkt radījumu tuvāk, lai iegrūstu to citā maisā, ko turēju otrā rokā. Biju tik cieši iespīlēts šaurajā ejā, ka ne­spēju veiksmīgi rīkoties ar maisu dzeloņcūkai virs galvas, tur­klāt katra šā dzīvnieka kustība šķita sadzenam manī aizvien jaunas adatas. Visbeidzot dzeloņcūka atmuguriski ietriecās man krūtīs, un, tā kā man mugurā bija tikai plāns krekls, saudzīgi izsakoties, tas bija ļoti sāpīgi.

Nolēmu, ka labāk būtu mēģināt izvilkt dzeloņcūku no alas un tikai tad atjaunot centienus iedabūt to maisā, tāpēc sagrābu asti ciešāk rokā un lēni, uzmanīgi sāku atmuguriski līst ārā, vilkdams

negribīgo medījumu sev līdzi. Šķita, ka pagāja ilgas stundas, pirms beidzot izniru brīvībā; izskatījās, ka nu viss cīņas spars dzeloņcūku pametis, jo tā pavisam ļengani karājās man rokā. Pasaucu mednie­kus palīgā, un pa visiem mums izdevās iedabūt medījumu maisā. Biju saskrāpēts no galvas līdz kājām un nodomāju, ka dzeloņcūka prasījusi ļoti dārgu cenu par savu brīvību.

Protams, bija arī daudzas citas metodes, ko izmantojām medī­bās. Piemēram, mēs daudzās vietās mežā izlikām slazdus, taču to vajadzēja darīt ļoti uzmanīgi, jo lielākā daļa meža iemītnieku apdzīvo tikai paši savu teritoriju un reti uzdrošinās iziet ārpus tās. Viņi pārvietojas pa noteiktām takām gan uz zemes, gan koku galotnēs, tātad slazdam vajadzēja būt novietotam precīzi dzīv­nieka ceļā, citādi pilnīgi iespējams, ka viņš tam pat netuvosies. Cilvēki lielākoties domā, ka dzīvnieki mežos visu laiku klejo pa milzu teritoriju, bet tā tas nav. Ikviens izvēlas sev dzīves vidi, kas vislabāk nodrošina viņa vajadzības, un pie tās arī turas, reizēm gan šī teritorija ir apjomīga, tomēr pārsvarā apbrīnojami maza; daudzos gadījumos dzīvnieks mitinās tādā zemes pleķītī, kas ir tikai nedaudz lielāks par prāvu zoodārza krātiņu. Ja dzīvnieks ierobežotā teritorijā atrod pietiekamu pārtikas un ūdens dau­dzumu, kā ari drošu vietu pārgulēšanai, viņš nemaz nemēģina no tās aizklīst.

Daudzi cilvēki uzskata, ka savvaļas dzīvnieku gūstīšana ir ļoti bīstama nodarbošanās, bet došanās mežā nakts laikā, vienīgi lai noķertu kādu radījumu, jau robežojas ar vājprātu. Īstenībā meža biezoknī nav nekā bīstama, turklāt naktī nav vairāk briesmu kā dienā. Mednieks saprot, ka savvaļas dzīvnieki to vien vēlas, kā ātrāk pazust, tiklīdz izdzirduši viņa tuvošanos. Zvēri uzbrūk vienīgi tad, ja cilvēks viņus izaicinājis vai nobiedējis, turklāt par to dzīvniekus nepavisam nevar vainot. Mežā atklājas, ka itin visi tā iemītnieki (arī čūskas) uzvedas ļoti labi un tikai vēlas, lai viņus liek mierā. Ja tos neaizskar, visticamāk, ka dzīvnieki ne- grasīsies pamest savas gaitas, lai uzbruktu.

Tādējādi savvaļas dzīvnieku vākšana nav tik bīstama, kā cilvēki iedomājas. Parasti tā ir vienīgi tik bīstama, cik cilvēka muļķība to tādu padara: citiem vārdiem sakot, uzņemoties ne­apdomīgu risku, jārēķinās ar nepatīkamām sekām. Reizēm, protams, darba karstumā iznāk riskēt, to nemaz nepatverot, un tikai vēlāk pašam atklājas, cik muļķīga bijusi šī rīcība.

Savas otrās Rietumāfrikas ekspedīcijas laikā es uz kuģa ie­pazinos ar kādu jaunu cilvēku, kurš grasījās sākt darbu banānu plantācijā. Viņš man atzinās, ka vienīgais, no kā viņš patiesi baidoties, esot čūskas. Es savukārt pastāstīju, ka čūskas parasti karsti vēlas nozust cilvēkam no ceļa, turklāt nemaz nav tik bieži sastopamas, un ka viņš diez vai īpaši daudzas redzēs. Šī informācija jaunekli manāmi uzmundrināja, un viņš apsolīja mēģināt sadabūt man dažus eksemplārus, kamēr es uzturē­šoties valstī. Es viņam pateicos un tad šo notikumu aizmirsu.

Kad biju savācis pilnu kolekciju dzīvnieku, aizvedu to uz piekrasti, lai iekrautu kuģī. Naktī, pirms grasījos doties ceļā, savā automobilī piebrauca mans jaunais draugs un lielā sajūsmā pavēstīja, ka sagādājis man solītos eksemplārus. Viņš teica, ka esot atradis savā banānu plantācijā bedri, kas pilna ar čūskām, un tās visas esot manas - ja vien es pats aizbraukšot un dabūšot rāpuļus rokā!

Netērēdams laiku iztaujāšanai, kas tā ir par bedri, es piekritu, un mēs kopā braucām uz plantāciju. Ieradies drauga bungalo, atklāju, ka viņš ielūdzis vēl vairākus cilvēkus noskatīties čūsku medībās. Kamēr malkojām dzērienu, ievēroju, ka draugs kaut ko meklē; uz manu apvaicāšanos viņš paskaidroja, ka būšot vajadzīga virve. Jautāju, kādam nolūkam tā vajadzīga, un viņš at­bildēja, ka ar virvi mani nolaidīšot bedres dibenā. Šī informācija pirmo reizi modināja mani interesi par bedres izmēriem, jo biju to iztēlojies kādas trīsdesmit kvadrātpēdas lielu un trīs pēdas dziļu.

Sev par izbailēm, es konstatēju, ka bedre īstenībā ir liels kaps - apmēram divpadsmit pēdu gara, trīs pēdas plata un desmit pēdu dziļa. Mans draugs bija izgudrojis, ka vienīgais paņēmiens, kā man tikt lejā, ir nolaisties iesietam virves galā kā pantomīmas laumiņai! Es strauji skaidroju, ka čūsku ķeršanai šādā bedrē man būs vajadzīgs kabatas lukturītis, taču man tā nebija līdzi. Nevienam no pārējiem arī nebija lukturīša, tomēr mans draugs atrada problēmas risinājumu.

Viņš piesēja garas virves galā petrolejas lampu un paskaid­roja, ka nolaidīšot to bedrē kopā ar mani. Man nebija, ko ie­bilst, jo, kā mans draugs pilnīgi pareizi norādīja, lampa deva daudz vairāk gaismas nekā jebkurš kabatas lukturītis. Cauri mēnessgaismas pielietajai plantācijai soļojām uz bedri, un, atceros, es tobrīd savā nodabā apsvēru iespēju, ka čūskas galu galā varētu izrādīties nekaitīgas. Taču, sasniedzis bedres malu un nolaidis lejā lampu, ieraudzīju, ka bedre ir pilna ar jaunām Gabūnas odzēm - gandrīz vai visindīgākajām Rietumāfrikas čūskām - un ka tās visas izskatās ļoti saniknotas par traucē­jumu, jo bija sacēlušas savas lāpstveidīgās galvas un šņāca.

Tā kā netiku paredzējis čūsku sagūstīšanas nolūkos laisties iekšā bedrē, nepavisam nebiju pareizi ģērbies. Plāna auduma bikses un tenisa kurpju pāris nav nekāds aizsargs pret Gabūnas odzes collu garajiem indes zobiem. Paskaidroju situāciju drau­gam, un viņš ļoti laipni aizdeva man savas bikses un kurpes, kas bija biezas un stingras. Un, tā kā citus aizbildinājumus vairs ne­spēju izdomāt, viņš apsēja virvi man ap vidukli un sāka laist lejā.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Jaunais Noass»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Jaunais Noass» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Džeralds Darels
Džeralds Darels: Ai-Ai un ES
Ai-Ai un ES
Džeralds Darels
Džeralds Darels: Ņirgu putns
Ņirgu putns
Džeralds Darels
Džeralds Darels: SASKARSME AR DZĪVNIEKIEM
SASKARSME AR DZĪVNIEKIEM
Džeralds Darels
Džeralds Darels: Tiešā trāpījumā
Tiešā trāpījumā
Džeralds Darels
Džeralds Darels: ZVĒRU SABIEDRĪBĀ
ZVĒRU SABIEDRĪBĀ
Džeralds Darels
Отзывы о книге «Jaunais Noass»

Обсуждение, отзывы о книге «Jaunais Noass» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.