Tā nu mūsu Paragvajas un Argentīnas ceļojums bija galā, taču dzīvnieku vācējs vēl nav īsti beidzis vienu ekspedīciju, kad jau sāk domāt par nākamo - arī es, šobrīd rakstīdams, jau plānoju vēl vienu ceļojumu. Vienmēr ir ļoti grūti izvēlēties nākamo maršrutu dzīvnieku vākšanai, jo pasaulē ir tik daudz lielisku vietu, ko redzēt, un tik daudz neparastu dzīvnieku, ko vākt, ka parasti mulsumā paiet vairākas nedēļas, pirms izvēle izdarīta.
Tomēr par vienu kolekcionārs ir pārliecināts - lai kurp viņš dotos, tur vienmēr būs sastopams liels daudzums apbrīnojamu, mazu radību, kuras, iespējams, ir pārāk piesardzīgas, lai tās noķertu, un pārāk grūti turamas nebrīvē. Dzīvnieki var vācējam sagādāt daudz raižu un reizēm pat pamatīgas grūtības, taču ar viņiem vienmēr ir interesanti un uzjautrinoši; visbeidzot - atgriezies savā zemē, viņš uz saviem dzīvniekiem lūkosies ne tikai kā uz retu radību kolekciju, bet drīzāk uzskatīs tos par lielu ģimeni.
Ievads………………………………………………………………………………………. 7 IEVADS Pārsvarā cilvēki šad tad aizstaigā uz zoodārzu. Tur nonākuši, viņi tik ļoti sajūsminās par redzamajiem zvēriņiem, ka nemaz neaizdomājas, kā lielākā daļa šo dzīvnieku vispār nokļuvuši zoodārzā. Es šobrīd esmu dzīvnieku vācējs, mans darbs ir ceļot pa tālām zemēm, kur šie radījumi mīt, un atvest tos dzīvus uz zoodārziem. Šajā grāmatā esmu aprakstījis trīs dzīvnieku vākšanas ekspedīcijas, kādās esmu piedalījies dažādās pasaules malās, un centies attēlot, kā notiek grūtā, taču interesantā dzīvnieku vākšana. Lielākā daļa cilvēku nevar pat iedomāties tās rūpes un raizes, ar kādām dzīvnieku vākšanas ekspedīcijā jāsaskaras, lai sagūstītu visus brīnišķīgos putnus un zvērus, par kuru apskatīšanu zoodārzos viņi maksā. Viens no jautājumiem, kuru man vienmēr uzdod, - kā es vispār esmu kļuvis par dzīvnieku vācēju? Atbilde ir tāda, ka esmu vienmēr interesējies par dzīvniekiem un zoodārziem. Kā stāsta mani vecāki, pirmais vārds, kuru es esot spējis puslīdz'skaidri izrunāt, bijis nevis tradicionālais "mamma" vai "papa", bet gan "zoo"; es to esot spalgā balsī atkārtojis tik ilgi, kamēr kāds no viņiem, lai es apklustu, aizvedis mani uz zoodārzu. Kad es mazliet paaugos, mēs dzīvojām Grieķijā, un tur man piederēja milzumdaudz mājas mīluļu -, sākot ar pūcēm un beidzot ar jūraszirdziņiem, un visu savu brīvo laiku es pavadīju, pētīdams apkārtējos laukus un meklēdams papildinājumus savai dzīvnieku kolekcijai. Vēlāk es gadu nostrādāju Vipsneidas zoodārzā par jaunāko kopēju, lai gūtu pieredzi darbā ar lielākiem dzīvniekiem - tādiem kā lauvas, lāči, bizoni un strausi, kurus nav iespējams vienkārši turēt mājās. Kad aizgāju no Vipsneidas, es laimīgā kārtā ieguvu pietiekami daudz naudas, lai varētu finansēt savu pirmo ekspedīciju, un kopš tā laika ceļoju regulāri. Kaut arī kolekcionēšana nav viegls darbs un bieži sagādā vilšanos, tā pilnīgi noteikti ir īstā nodarbošanās visiem, kuri mīl dzīvniekus un kuriem patīk ceļot. Šajā grāmatā esmu centies parādīt, ka grūto darbu un vilšanos gandrīz vienmēr ar uzviju gandarī veiksme, sajūsma un prieks, kādu sagādā ne tikai dzīvnieku sagūstīšana, bet ari to vērošana dabiskajā vidē.
Pirmā daļa. KOLEKCIONĒŠANA KAMERŪNĀ
1. nodaļa, kurā es čikstos ar Nīlas varanu………………………………. 11
2. nodaļa, kurā man iznāk darīšana ar krokodilu mazuļiem, otastes
dzeloņcūkām un dažādām čūskām……………………………………….. 23
3. nodaļa, kurā vadību pārņem Pufs un Blova………………………. 32
4. nodaļa, kurā mani sakož Bandīti……………………………………….. 41
5. nodaļa, kurā man darīšana ar lielu
daudzumu pērtiķu…………………………………………………………………… 47
6. nodaļa, stāsts par šimpanzi Čalmondeliju………………………….. 53
7. nodaļa. Problēmas ar matainajām vardēm, bruņurupučiem un citiem zvēriem 60
8. nodaļa, kurā jaunais Noass dodas kuģojumā
ar savu šķirstu…………………………………………………………………………. 70
Otrā daļa. MEDĪBAS UN MEDĪJUMS GAJANĀ
9. nodaļa, kurā skudrulācis Amoss mūs dancina…………….. 79
10. nodaļa. Krupji ar kabatām un citi ērmīgi zvēri………….. 97
11. nodaļa, kurā nepatikšanas rada kokuvista
Katberts………………………………………………………………………….. 103
12. nodaļa, kurā es sastopos ar vairākiem jauniem dzīvniekiem, arī mēness uvarijiem 109
13. nodaļa, kurā es noķeru zivi ar četrām acīm…………….. 118
14. nodaļa, kurā stāstīts par milzu kaimanu un elektrisko zuti 124
Trešā daļa. PARAGVAJAS GAITAS
15. nodaļa, kurā es medīju kopā ar gaučo…………………….. 133
16. nodaļa, kurā man gadās nepatikšanas
ar krupjiem, čūskām un paragvajiešiem………………………… 116
17. nodaļa. Stāsts par Keju, Pūku un Sāru
Hagersaku - vienīgo skudrulāci - kinozvaigzni………………. 152
Sagatavota iespiešanai SIA "Nordik". Reģ. apl. Nr. 2-0792. Adrese - Daugavgrīvas ielā 36-9, Rīgā, LV-1007, tālr. 7602672. Noliktavas adrese - Jēzusbaznicas ielā 7a, Rīgā, LV -1050, tālr. 7225669. Iespiesta un iesieta a/s "Preses nams" poligrāfijas grupā "Jāņa sēta".
[1] grāmatas rakstīšanas laikā - Britu Kamerūna (British Cameroons). 1961. gadā teritorija sadalīta starp Nigēriju un tagadējo Kamerūnas Republiku. (Šeit un turpmāk - tulkotājas piezīmes.)
[2] colla - 2,54 centimetri, peda - 12 collas, 30,5 centimetri.
[3] līdz 1971. gadam 1 šiliņa vērtība bija 12 peniji, tatad veiklākie pelnītāji diena bija noķēruši 180 līdz 240 sienāžus.
[4] gramatas rakstīšanas laikā - Britu Gviāna (British Guiana), kopš 1966. gada - Gajana (Guyana).
[5] acīmredzot kā prototips domāts Sv. Katberts, populārākais svētais Anglijas ziemeļos.
[6] angļu centners - 50,8 kg.
[7] vargans (jew's harp) - mazs metala mūzikas instruments, kuru spēlējot tur zobos un skaņu rada, ar pirkstu raustot metāla plāksnīti.
[8] Šis ceļojums noticis 1953. gadā.