VILJAMS ŠEKSPĪRS ŠEKSPĪRS - HENRIJS IV

Princis Henrijs. Uja! Uja! Vai tad pats velns atjajis uz vijolstīgas? Kas ir?

Krodziniece. Ieradies šerifs ar visu sardzi. Nak pārmek­lēt māju. Vai laist iekšā?

Falstals. Vai dzirdi, Hel? Nekad nesauc īstu zelta nau­du par viltotu, citādi tu patiešām esi traks, lai arī cik prātīgs liktos.

Princis Henrijs. Un tu esi zaķapastala no dzimšanas, bez kāda instinkta.

Falstafs. Es noliedzu tavu spriedumu. Ja tu tāpat noliegsi šerifam manu līdzdalību, tad labi! Ja ne, laid viņu iekšā! Pie velna visu manu skološanos, ja, uz soda vietu braukdams, neuzvedos tikpat labi kā kurš katrs cits! Ceru, ka man cilpa aizžņaugs rīkli tikpat ātri kā jebkuram citam.

Princis Henrijs. Ej paslēpies aiz aizkara! Citi lai iet augšistabā. Nu, mani kungi, godīgu seju un tīru sirds­apziņu!

Falstafs. Tās abas man kādreiz bija un izbija, tādēļ jā­paslēpjas.

Princis Henrijs. Lai ienāk šerifs!

Visi aiziet, paliek princis un Peto. Ienāk šerils un vedējs.

Nu, šerif, ko jūs vēlaties no manis? Šerils.

Ak, piedodiet, milord. Še iebēguši Ir daži vīri, kuriem pēdas dzenam.

Princis Henrijs.

Un kas tie tādi ir?

Berils.

No viņiem viens ir labi pazīstams: Tauks, drukns vīrs, milord …

Vedējs.

Tik tauks kā sviests.

Princis Henrijs.

Šeit nav tā vira, varat ticēt man. Nupat es viņu aizraidīju prom. Es apsolu tev rīt līdz pusdienai Šo vīru katrā ziņā aizsūtīt, Lai pats dod tev un citiem atbildi Par visu, ko viņš noziedzies. Un nu Šo namu atstāt es jūs palūgšu.

Serils.

Mēs aizejam, milord. Šeit divi kungiem Uz ceļa trīssimt marku nolaupīts.

Princis Henrijs.

Tas viss var būt. Ja viņš tos aplaupījis, Tad viņam jāatbild. Nu, visu labu!

Serils.

Ar labu nakti, cildenais milord!

Princis Henrijs.

Man liekas, būtu jāsaka «labrīt».

Serils.

Jums taisnība, milord, jau pulksten divi.

Serils un vedējs aiziet.

Princis Henrijs. Šo tauku bumbu visur tikpat labi pa­zīst kā Svētā Pāvila katedrāles kupolu. Ej pasauc viņu!

Peto. Falstafu? Tas guļ kā nosists aiz aizkara un krāc kā zirgs.

Princis Henrijs. Vai dzirdi, cik smagi viņš ievelk elpu? Izkrati viņam kabatas. Peto meklē pa Falstala kabatām un izvelk kādus papīrus.

Ko tu tur atradi?

Peto. Tikai kaut kādus papīrus, milord.

Princis Henrijs. Palūkosim, kas tur ir, — lasi!

Peto

lasa.

Pirmais punkts, cepināts gailis 2 šiliņi 2 pensi

Otrais punkts, mērce 4 pensi

Trešais punkts, vīns, divi galoni 5 šiliņi 8 pensi Ceturtais punkts, anšovi un vīns

pēc vakariņām 2 šiliņi 8 pensi

Piektais punkts, maize 1/2 pensa

Princis Henrijs. Šausmīgi! Maizes tikai par puspensu un tāds lērums vīna! To pārējo arī paglabā. Izlasīsim izdevīgākā brīdī. Lai viņš krāc tur līdz pusdienai. No rīta man jābūt galmā. Mums visiem jādodas karā. Tu arī dabūsi godpilnu vietu, bet šito trekno palaidni ielikšu kājniekos — es zinu, viņam būs gals klāt, ja būs jāpaiet pāris simtu soļu. Nolaupīto naudu atmak­sāšu ar uzviju. Rīt ierodies pie manis laikus. Un ta­gad ar labu rītu, Peto!

Peto. Ar labu rītu, milord!

Ienāk Hotspers, Vusters, Mortimers un Glendovers.

Mortimers.

Mums draugi droši, solījumi jauki, Pats sākums bagāts labām cerībām.

Hotspers.

Lord Mortimer un brālēn Glendover, Es lūdzu, piesēdiet! Jūs, tēvoc, arī. Ak tu sodība! Es karti aizmirsu.

Glendovers.

Nē, te tā ir. Nāc sēdies, Pērsij, brašais Karstpiesi! Ikreiz, kad valdnieks tevi nosauc tā, Tam vaigos slimīgs bālums iezogas, Un viņa aizturētās nopūtas Grib tevi aizraidīt uz debesīm.

Hotspers. Un tevi uz elli, tiklīdz dzird runājam par Ove- nu Glendoveru.

Glendovers.

Par to gan nebūtu viņš vainojams — Kad nācu pasaulē, viss debess jums

Bij ugunīgu liesmu lāpu pilns. Un tajā brīdī bailēs nodrebēja Vai paši zemes pamati un balsti.

Hotspers. Tas notiktu arī tad, ja apbērnotos tavas mā tes kaķe un tu pats nemaz nebūtu nācis pasaulē.

Glendovers.

Es saku: zeme drebēja, kad dzimu.

Hotspers.

Tad man ar zemi maz ir kopīga, Ja tā no tevis bailēs drebēja.

Glendovers.

Bij zeme drudzī, debess liesmoja.

Hotspers.

Tad laikam zeme baiļojusies būs No ugunīgās debess, ne no tevis. Cik bieži daba it kā slima kļūst — Kā grūtniece tad zeme sāpes cieš, Tai miesu krampji rausta, graizes griež, Jo klēpī kustas nevaldāmais vējš, Grib izkļūt brīvībā, un tādēļ dod Tas mātei grūdienus, no kuriem brūk Pat sirmu piļu sūnām klātie mūri. Var būt, ka toreiz zemes māmuļa Bij slima un aiz sāpēm trīcēja.

Glendovers.

Jebkuram citam gan es aizliegtu Tā pretī runāt man. Un atļaujos Tev vēlreiz atkārtot: kad piedzimu, Viss debess loks bij liesmu lāpu pilns, No kalniem muka kazas, lopu bari Uz laukiem nāves šausmās mauroja . . . Jā, mana dzīve skaidri liecina: Šīs zīmes apstiprinot, liktenis Man neparastu gaitu nolēmis. Vai Velsā, Skotijā un Anglijā,

Kam niknas bangas baltos krastus grauj, Ir kāds, kas mani mācīt uzdrīkstas, Kāds mirstīgais, kas spētu tikt man līdz Pa mākslas stāvo, akmeņaino taku? Vai dziļāk pētījumu dzelmē nirt?

Hotspers. Man šķiet, ka velsiski neviens neprot daiļāk par tevi izteikties. Es došos pusdienās.

Mortimers.

Met mieru, Persij! Nesatrako viņu!

Glendovers.

Es varu garus saukt no dziļumiem.

Hotspers.

Es arī varu, to jau katrs var.

Bet vai tie gari rādīsies, kad sauksi?

Glendovers.

Es protu pašu velnu pakļaut sev.

Hotspers.

Bet es — es protu nebīties no tā. Ja tavos spēkos ir to atsaukt šurp, Tad es to varu apkaunot un smiet. Nu sauc! Es pierādīšu pasaulei — Ka drosmīgais par visiem velniem smej!

Mortimers.

Nu pietiek! Beidziet tukšo pļāpāšanu!

Glendovers.

Trīs reizes cīņā vedis Bolingbruks Pret mani kareivjus. Un visas trīs No zaļās Severnas un Vaijas krastiem Ar sakāvi tam vajadzēja bēgt.

Hotspers.

Ar basām kājām īstā slapjdraņķī! Nez kā viņš toreiz nesaķēra drudzi?

Glendovers.

Lūk, karte: sadalīsim tagad valsti Trīs daļās saskaņā ar norunu.

Mortimers.

Jau virsdiakons valsti sadalījis Trīs vienlīdzīgās daļās: Anglija No Severnas, lūk, še — uz austrumiem Un dienvidos no Trentas nākas man; Bet Velsa, rietumos no Severnas, Un auglīgākā jūras piekraste Būs Glendoveram. Mīļo brālēn, tev Viss pārējais, kas ziemeļos no Trentas. Šis līgums gatavs trijos norakstos, Un, ja mēs zīmogus tiem pieliekam, — Tas šovakar vēl būtu izdarāms, — Tad Vusters, es un Persijs varam rīt Jau gājienā uz Šrūsberiju doties — Ar skotu karaspēku savienoties. Vēl tikai Glendovers nav sakārtojies, Viņš talkā nāks pēc divi nedēļām.

Glendoveram.

Jūs tikmēr spēsiet pulcēt savus ļaudis Un apkārtējos muižniekus, un draugus.

Glendovers.

Varbūt vēl drīzāk pievienošos jums Un aizvadīšu arī jūsu kundzes. Nu jāaizzogas jums bez atvadām, Jo citādi te asru jūras līs, Kad jūs no savām sievām šķirsieties.

Hotspers.

Man šķiet, mans īpašums aiz Bertonas Nav jūsu daļām līdzīgs platībā. Lūk, upe šeit met lielu likumu Un daļu pašas auglīgākās zemes Kā prāvu pusmēnesi atgriež nost. Es šinī vietā dambi uzcelšu ■—

Tad sidrabdzidrā Trenta tecēs šeit Pa jaunu gultni mierīgi un taisni. Šī upe nedrīkst stipri līkumot Un laupīt man tik jauku zemes stūri.