ALEKSANDRS PUŠKINS: PĒCTRIMDAS UN MŪŽA PĒDĒJO GADU LIRIKA

Un pulki jaunas slavas gaidās

Nāk Stambulu ar kauju ņemt,

Bet pēkšņi vaids tavs šķēpu šķindā

Kā greizsirdīga atbalss briest.

Pie Stambulas liek mūsu rindām

Tavs senais vairogs apstāties.

Atdzejojusi Vizma Relševlca

Ardievu, kalmikiete labā!

Maz trūka, — būtu devies es

Tev līdz, kur kulbas rati glabā

Vēl smaržas tās, ko vēji nes

No tavu stepju pamales.

Nav, protams, tavas acis platas,

Bet pierei platuma par daudz;

Ja kāds uz tavām kājām skatās,

Redz: zīdā tu tās neiežņaudz;

Tev franču valoda ir sveša,

Par «Sen-Maru» tu nejūsmo.

Un Šekspīrs? Nedaudzini dvešot

Tu viņu, nē, — liec mierā to;

Tu ilgu sapņos neiegrimsti,

Tev «Ma dov'ē» lemts dziedāt nav.

Kad galvā domu tukšums jau

Vai galopu kad lēkāt rimsti…

Vai svarīgi tas? — Iekams post

Man tālam ceļam jaunus zirgus,

Šī mežonīgo skatu mirga

Kļūst mana laime un mans posts.

Ai draugi, vai tad nav vienalga:

Vai greznā zālē laimi just,

Vai kibitkā, kad stepe valga,

Tās aizmirstības rokās zust?

Atdzejojis Andris Vējāns

Patiess, godprātīgs un drošs,

Drūms no skata, rāmas dabas,

Bāls un allaž klusējošs.

Skatīt parādību dīvu

Bruņinieks bij izredzēts,

Lai uz mūžu sirdī dzīvo

Brīnums pārdabīgs un svēts.

Viņš uz Zenēvu reiz jājis,

Pēkšņi raugās: mirdzošs, cēls

Ceļmalā pie krusta stājis

Pašas dieva mātes tēls.

Kopš tā brīža akls tapa

Viņš pret zemes daiļavām,

Nepārmija līdz pat kapam

Vārdu laipnīgu ar tām.

Kaklautu vairs nevalkāja,

Tikai rožukroņi vien,

Viņa skumjo vaigu klāja

Smagais vizīrs mūžudien.

Kvēlam sapnim uzticējies,

Kuram dzīvē veltīts viss,

Vārdus Ave Malcr Dei

Vairogā sev rakstījis

Paša asinīm viņš bija.

Raudot, pielūdzot no sirds,

Augas naktis noraudzījās

Svētbildē, kur viņa mirdz.

Suminot vien izredzēto,

Savādniekam bālajam

Tēvu, Dēlu, Garu svēto

Godāt piemirsās pa tam.

Kad pa Palestīnu trauca

Paladīni karojot,

Savu dāmu vārdus sauca,

Lai tie cīņā spēku dod.

«Lumen coelum, sancta rosa!»

Izsaucās viņš iedvesmots,

Allaž pirmais cīņā posās —

Musulmaņu bieds un sods.

Vēlāk atkal pilī drūmā

Viens, kā cietumsienās mests,

Mita, sirgdams ilgās kļūmās,

Nomira bez grēksūdzes.

Nāves brīdī bija sātans

Ieradies pēc dvēseles,

Tīkodams to savā prātā

Tūdaļ prom uz elli nest:

Viņš, sak, dievu lūgt nav jēdzis,

Nav pat gavējis, paties,

Un ap Kristus māti mēdzis

Piedauzīgi lakstoties.

Taču savam bruņiniekam

Dievmāte bij žēlīga,

Viņu paradīzes priekā

Ievadīja vēlīga.

Atdzejojis Vladimirs Kaljaks

Nav veltas pūles grūtās, spriegās,

Kad cīņās drebēja, paties,

Pinds, Termopilas, Olimps sniegains.

Te, sirmo kalnu paēnā,

Nu jauna brīve piedzimusi,

Kur marmors . .. Atēnās,

Kur Periklam …

Šai zemē, kurā dievi mīt

Un varoņi, jūgs nosviests tika,

Un dziesmas skanēja tobrīd,

Ko daino Tirtejs, Bairons, Rigass.

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Ja debess tēvs būs žēlīgs mums

Un secen ies man bendes roka,

Tad gulēšu pie kājām jums

Es Ukrainā zem ķiršu koka.

Atdzejojis Paulis Kalva

Kad jau Ižora bij teju,

Gaisos pavēros un, skat,

Atcerējos jūsu seju,

Acis tumšzilās nupat.

Un, kaut jūsu daile šķistā

Liek man ilgoties un skumt,

Kaut es esot vampīrs īstais

Tveras guberņā pie mums,

Jūsu priekšā ce]os mesties

Neļāva man kautrais prāts

Un ar vārdiem, kaisli dvestiem,

Kaunējos jūs mulsināt.

Bet var būt, ka, ļaudams tīši

Sevi dzīves straumei nest,

Lētās baudās aizmirsīšu

Jūsu mīļos vaibstus es,

Vieglo stāvu, gaitu vingro,

Runu nosvērto un šo

Mieru nemāksloti stingro,

Skatu gudri šķelmīgo.

Bet ja ne .. . Kad gads būs galā,

Atkal braukšu šurp, ka dim,

Te, šai klusā miera malā,

Mīlā reibt līdz novembrim.

Atdzejojis Paulis Kaiva

Pie jums es braucu: sapņu pulks

Aiz manis'vijās draiskā barā,

Un staroja man mēness spulgs

No labās puses novakarā.

Es braucu prom: cits sapņu laiks . . .

Sirds pilna skumju bij un sala,

Un blāvoja man mēness vaigs

No kreisās puses drūvs bez gala.

Mums, dzejniekiem, tā bridis kluss

Liek mūžbaltdien skart sapņu stīgas,

Tā sakrīt zīmes māņticīgas

Ar to, ko sirds spēj dziļi just.

Atdzejojis Laimonis Kamara

No žurnāliem daudz pārestību cietis,

Vīrs nolēma, ka smaidiem nav te vietas;

Viņš nosūdzēja cenzoru uzreiz;

Tak cenzors smej, bet pats viņš staigā greizs.

Dažs lamu vārds, bez šaubām, gadās riskants,

Tā nedrīkst teikt: «Lūk, vecis tāds un tāds

Ir āzis īsts, tam svešs ir goda prals,

Viņš stulbs un Jauns,» — tas viss būs personiski.

Bet, piemēram, jūs varat sacīt tā,

Ka mūzu vecticībnieks Parnasā

Mīl (savos rakstos) bezjēdzīgi prātot,

Ir reti vārgs un reti garlaicīgs,

Ir miesās smags, bet toties garā sīks;

Ne persona, bet tikai literātors.

Atdzejojis Harijs Heisiers

Ai Beverlej, pa pusei Horācij!

Ai dzejniek-spēlmani, kā kārtis tevi rij!

Ir tēva sudrabs nospēlēts un vārds,

Ne kučieris, ne zirgs nav pasargāts,

Pat savus dzejoļus tu nežēlotu

Un katrā mirkli liktu tos uz kārts,

Ja kāds par tiem kaut pliku grasi dotu.

Atdzejojis Laimonis Kamara

Līdzība

Reiz kurpnieks, gleznu aplūkodams, teica,

Ka apavs aplam gleznots, redzot šis,

Un mākslinieks šo kļūdu labot steidza.

Bet kurpnieks, rokas sānos iespiedis,

Drošs turpināja: «Seja drusku šķība,

Un krūts par kailu maķenīt, vai ne?»

Te Apelesam zuda pacietība:

«Kas virspus zābaka, to nevērtē!»

Viens līdzīgs paziņa man ienāk prātā:

Vai viņš ir lietpratējs un jomā kādā —

Nav zināms, taču soģis bargs, paties,

It visu kritizēt to dīda sātans —

Kaut raudzītu par zābakiem viņš spriest!

Atdzejojis Vladimirs Kaiļaks

Cik man vajadzēs vēl klejot —

Ratos braukt un jāšus jāt,

Un tāpat, ar kājām ejot,

Malu malas izstaigāt?

Nevis nomirt tēva namā,

Dzimtas kapos atpūsties, —

Laikam ceļā nebeidzamā

Dzīvi beigt man lēmis dievs.

Vai man spranda lūzīs pušu,

Kad pret bruģi kritiens trieks?

Vai zem tilta sagruvuša

Galva būs man jānoliek?

Sals vai sakals mūža mierā,

Vai sev mēris aizraus līdz?

Vai ar barjeru pa pieri

Gāzīs tūļīgs invalīds?

Vai kāds, izlēcis no krūmiem,

Nazi krūtīs iegrūdis?

Jebšu karantīnā drūmā

Skumjas mani kapā dzīs?

Vai pret savu gribu gavēt

Man vēl ilgi vajadzēs,

Trifeļus vien domās slavēt,

Aukstu teļa gaļu ēst?