ŽILS VERNS - 2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi

Здесь есть возможность читать онлайн «ŽILS VERNS - 2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪĢĀ, Год выпуска: 1955, Издательство: LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA, Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ŽILS VERNS
2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi
LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪĢĀ 1955
TULKOJIS ANDREJS UPITS ILUSTRĒJIS ALEKSANDRS TOROPINS

2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Un tiešām, tā arī nekavējās. Trīs mēnešus, kuri mums likās kā gadu sim­teņi, «Ābrams Linkolns» klaiņoja pa Klusā okeana ziemeļu ūdeņiem, iz­braukādams to krustām un šķērsām, vajādams ceļā satiktos vaļus, nemitīgi mainīdams virzienu, spēji apstādamies, te pastiprinādams, te pamazinādams tvaiku, un to visu darīja tik strauji, ka riskēja salauzt mašinas. Cik vien iespējams, uzmanīgi izpētīja visu apgabalu no Amerikas līdz Japanai. Bet velti! Visapkārt tikai bezgala plaši un tukši ūdens klajumi! Vairāk nekā! Itin nekā, kas būtu līdzīgs milzenim narvalim, zemūdens saliņai, avarēju­šam kuģim vai peldošam rifam, vārdu sakot, nekā pārdabiska!

Tad iestājās reakcija. Ļaudis pārņēma izmisums, un modās neticība. Matrožos iekvēlojās jauna jūtoņa, tā pauda trīs desmitdaļas kauna un sep­tiņas desmitdaļas niknuma. Bij nepatīkami kļūt par muļķiem, kas noticējuši nejēdzīgai izdomai, un sacēlās dusmas par tādu izmuļķošanu! Gada laikā sakrājušās pierādījumu kaudzes uzreiz sabruka; atpūtas vai ēdiena stun­dās katrs centās atgūt to, kas līdz šim velti bij nokavēts.

Ar cilvēka psichei iedzimtu pārmērību no vienas galējības metās otrā. Paši karstākie pasākuma piekritēji nu izvērtās par tā lielākajiem pretinie­kiem. Pa kuģa lūkām no kurinātāju telpas, pamazām izplatīdamās, šī jū­toņa aizsniedza arī virsnieku kajites, un fregate droši vien būtu devusies atpakaļ uz dienvidiem, ja kapteinis Faraguts šajā gadījumā neparādītu ne­salaužamu ietiepību.

Tomēr nesekmīgos meklējumus turpināt ilgāk vairs nebij iespējams. «Ābrama Linkolna» ļaudis nevarēja vainot par šo neveiksmi, tie bij darījuši visu, kas viņu spēkos. Nekad vēl amerikaņu flotes matroži nebij izrādījuši tādu pacietību un izturību. Pasākuma neizdošanās nebij atkarīga no viņiem. Acīm redzot atlika tikai griezties atpakaļ uz mājām.

Pie kapteiņa arī vērsās ar tādu norādījumu, bet tas palika pie sava. Mat­roži neslēpa nemieru un sāka izpildīt uzdevumus daudz nolaidigāk. Līdz klajam dumpim gan nenonāca, tomēr, neilgi pretojies, kapteinis Faraguts, kā savā laikā Kolumbs, izkaulēja vēl trīs dienas. Ja arī šajās trijās dienās briesmonis neparādīsies, tad stūrmanis apgriezīs ratu trīs reizes un «Ābrams Linkolns» dosies uz Eiropas jūrām.

Solījums tika dots 2. novembrī, un tas uzreiz pacēla kuģa ļaužu sapla- kušo dūšu. Visu acis atkal vērās okeānā. Tālskati tika cilāti ar drudžainu nepacietību. Ikviens ar šo pēdējo skatienu ietvēra brauciena atmiņas. Tas bij pēdējais izaicinājums milzenim narvalim, kam tagad vairs nebij nekāda iemesla izvairīties no cīņas.

Tā pagāja divas dienas. «Ābrams Linkolns» brauca palēnām. Matroži izlietoja visus iespejamos līdzekļus, lai piesaistītu dzīvnieka uzmanību vai iztrauktu to no slinkuma, ja viņš atrastos tuvumā. Haizivīm par lielu apmie­rinājumu ūdenī meta prāvus speķa gabalus. Tad «Ābrams Linkolns» apstā­jās pavisam, bet ap viņu uz visām pusēm slīdēja laiviņas, katru vietu rūpīgi izlūkodamas. Pienāca 4. novembra vakars, taču noslēpums, kā bijis, palika noslēpums.

Nākamā dienā, 5. novembrī, ap pusdienu izbeidzās noteiktais laiks. Ar pēdējo pulksteņa sitienu solījumam allaž uzticīgais kapteinis Faraguts dos pavēli griezt kuģi uz ziemeļaustrumiem un atstāt Klusā okeana ziemeļu ūdeņus.

Fregate atradās starp 31°15' ziemeļu platumu un 136°42' garumu.

Japanas salas bij no mums pretvēja pusē un ap divi simti jūdžu tāli. Tuvojās nakts. Pulkstenis nosita astoņi. Smagi mākoņi aizslēpa mēness pirmā ce­turkšņa disku. Viļņi vienlaidā skalojās ap fregates sāniem.

Es tajā brīdī stāvēju kuģa priekšējā gala labajā pusē, atspiedies pret margām. Konsels, novietojies man līdzās, skatījās uz priekšu. Matroži bij sarāpušies uz rājām un vēroja apvārsni, kas pamazām saraucās un satumsa. Virsnieki ar saviem nakts tālskatiem pūlējās kaut ko saskatīt pieaugošā tumsā. Laiku pa laikam mēness parādījās divu robotu mākoņu spraugā un iemeta zeltainu gaišu plankumu jūras spogulī. Pēc tam atkal pats pēdējais stars apdzisa mākoņu vālos.

Novērodams Konsela seju, es pārliecinājos, ka arī tas pa daļai ļāvās vispārējai noskaņai. Mazākais, man tā likās. Var būt, ka pirmo reizi mūžā arī viņa nervi bija saspringuši vispārējās ziņkāres plūsmā.

— Redzi, Konsel, — es ierunājos, — šis nu ir pēdējais gadījums iebāzt kabatā divus tūktošus dolāru.

— Atļaujiet teikt, kungs, — Konsels atbildēja, — es nekad neesmu rē­ķinājies ar šo godalgu. Sabiedrības valde būtu varējusi izsolīt simts tūksto­šus un tāpat nezaudētu ne nieka.

— Tev taisnība, Konsel. Iznāca pavisam muļķīgi, un mēs gluži velti iejaucāmies šajā pasākumā. Tik daudz lieki zaudēta laika un uztraukumu! Jau sešus mēnešus mēs varējām būt Francijā.

—- Kunga mazajā dzīvoklītī, — Konsels piebilda. — Es klasificētu profe­sora kunga minerālus! Profesora kunga babirusa būtu novietota savā krātiņā Zooloģiskajā dārzā, un metropoles ziņkārīgie nāktu viņu aplūkot.

— Viss tas taisnība, Konsel, nemaz neminot, ka par mums droši vien zobosies!

— Jā, — Konsels mierīgi piebilda, — es domāju gan, ka par profesora kungu smiesies. Un tad — es nezinu, vai teikt? …

— Saki vien, Konsel!

— Nu, tad es domāju, ka profesora kungs to arī ir pelnījis!

— Vai tiešām?

Ja kādam laime būt tik augsti mācītam kā profesora kungs, tad ne­vajag ielaisties. ..

Konsels nepabeidza savu pamācību. Vispārējā klusumā piepeši atska­nēja spalgs kliedziens. Kliedza Neds Lends.

— Palūk! Mūsu meklējamais ir vēja pusē, tieši pretī!

VI

AR PILNU TVAIKU

Pēc šā kliedziena visi metās pie vaļu mednieka: kapteinis, virsnieki, boc­manis, matroži, puikas, — pat mechaniķi pameta mašinas un kurinātāji krās­nis. Bij dota pavēle kuģi apturēt uz vietas, un fregate tikai aiz inerces vēl mazliet pagāja uz priekšu.

Mūs apņēma necaurredzama tumsa, un, lai gan kanadieša redzes spējas bija lieliskas, es tomēr vaicāju sev, kā viņš te varēja ieraudzīt un ko ierau­dzījis. Sirds man pukstēja tā, itin kā taisītos pārplīst.

Bet Neds Lends nebij kļūdījies, mēs visi saskatījām parādību, uz kuru viņš rādīja ar roku.

Divu kabeļtauvu atstatumā no «Ābrama Linkolna» labo sānu pusē jūra likās apgaismota no apakšas. Šī gaisma nekādi nevarēja būt parastā fos- foriskā parādība. Nezvērs gulēja dažas asis zem ūdens līmeņa un izplatīja to neizskaidrojamo, ārkārtīgi spilgto gaismu, par ko minēja daudzi kap­teiņi savos ziņojumos. Šo lielisko gaismas izstarošanu laikam gan radīja kāds ļoti spēcīgs avots. Gaismas plankums bij milzīgs, visai garena ovala veidā. Ovala vidū izstarojurns bij sevišķi spilgts, bet, jo tālāk no centra, jo blāvāks.

— Tas ir tikai milzīgs fosforisku dzīvnieku kopums, vairāk nekas, — viens no virsniekiem sacīja.

— Nē, — es atbildēju noteikti. — Salpas nekad nespēj attīstīt tik stipru spožumu. Tā ir tīri elektriska gaisma . .. Starp citu, skatieties, skatieties! Viņš sāk pārvietoties! Viņš kustas uz priekšu! Atpakaļ! Viņš tuvojas mums!

Kopīgs kliedziens noskanēja pa kuģa klāju.

— Mierā! — kapteinis Faraguts komandēja.— Stūri pret vēju! Padot atpakaļ!

Matroži metās pie stūres, mechaniķi pie mašinām. Uz kreiso pusi pa­griezies, «Ābrams Linkolns» apbrauca pusloku.

— Stūri taisni! Uz priekšu! — kapeinis Faraguts pavēlēja.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi»

Обсуждение, отзывы о книге «2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x