ŽILS VERNS - 2OOOO LjE PA JŪRAS dzelmi

XXII Kapteiņa Nemo pēdējie vārdi . . . . XXIII Noslēgums

Zils Verns………………………………………………………..

291 20 000 LJE PA JŪRAS DZELMI.

308 Redaktores M. Paula un E. K I i e n e.

Mākslinieciskais redaktors A. B e 1 u k i n s.

Techniskais redaktors V. F r e I m a n i s.

321 Korektore R. Runcis.

327 Nodota salikšanai 1955. g. 14. janvarī. Pārak-

~ stīta iespiešanai 1955. g. 16. martā. Papīra

329 formāts 70X92Vu. 22 fiz. iespiedi.; 25,74 uzsk.

iespiedi.; 22,98 izdevn. 1. Metiens 40.000 eks. JT 00312. Maksā 11 rbl. 30 kap.

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA

Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 7366-J800. Iespiesta LPRRT 1. tipogrāfijā, Rīgā, Blaumaņa ielā Nr. 38/40. Pašūt. Nr. 133.

t Franču jūras jūdze — 1852 metri.

2 Pilnā gaitā uz priekšu! Red

3— ŽilB Verns

4 — Žils VernB

1 Tagadējais zivju iedalījums stipri atšķiras no tā, kas atstāstīts grāmata, tāpēc te minētie zivju kārtu nosaukumi tikai daļēji saskan ar tagadējiem nosaukumiem.

Jāatzīmē, ka tagad zoologi zivis pieskaita piektajai un līdz ar to priekšpēdējai mugurkaulnieku klasei. Pēdējā jeb sestā klasē ir apaļmutes, kuras 2. Verna laikā skaitīja pie skrimšļu zivīm.

Zivju klases pārstāvji, pēc tagadējiem uzskatiem, iedalāmi 2 grupās — skrimšļa zivis un kaula zivīs. Skrimšļa zivis iedalās vairākās apakšklasēs, no kurām minē­sim šķērsmutainās zivis ar divām kārtām (haizivis un rajas) un veselgalvju zivis. Kaula zivju iedalījums ļoti sarežģīts. Vispirms tur iedala trīs apakškārtas — divē­jādi elpojošās zivis, bārkšspuri un starpspuri. Starpspuru apakškārta iedalās četrās virskārtās — skrimšļa ganoidi (te pieder stores), daudzspuri, kaula ganoidi un īstās kaula zivis. Pēdējā virskārta iedalās daudzās kārtās: siļķu zivis, karpu zivis, zušu zi­vis, līdaku zivis, vēja zivis, makreļzivis, asaru zivis, mencu zivis, kopžokļu zivis (adat- vēderis), rokspuru zivis (jūras velns), pušķžaunu zivis (jūras zirdziņi un adatas) u. c.

(Pēc Ogņeva «Mugurkaulnieku zooloģijas». LVI, Rīgā 1947. g.

125.—207. un 235. lpp.) Red.

[1] jūras mcrs nelieliem attalumiera; viena kabe]tauva — 185,2 metri. Red.

[2] okeana vislielākais dziļums mazliet pārsniedz 10 000 metru (Klusajā okeānā); Detgiz. 1951. g. izd.

[3] briežkuills, cuku dzimtas zīdītājs. Red.

[4] akts par personas brīvību (lat.). Red.

[5] arago — franču fiziķis un astronoms, Faradejs — angļu fiziķis. Red.

[6] smalks audums no asbesta šķiedrām. Red.

[7] zinātnieks, kas petl gliemjus. red.

[8] savāda (lat.) red.

[9] vēji, kas periodiski maina savu virzienu. Red.

[10] recjuin — haizivs, requiem — bēru dziesma. Red.

[11] franču literāts un astronoms. Red.

[12] saulei pievērstie (grieķu). Red.

[13] ledus atspulgs (angļu). Red.

[13] Saulgrieži — ap 21. martu un 23. septembri,— kad saule nonāk tajās vietas, kur ekliptika krustojas ar ekvatoru. Red.

[14] viktors igo. tulk.

[15] lika līnija zemes virsū, kura šķērso visas meridiānus vienādā leņķi. Red.

[16] franču revolūcijas kalendara 9. menesis. Red.

[17] fantastisks stāsts: Nantukas Artura Gordona Pima stāsts. Red.