Aleksandrs Dimā (tēvs): Kaislību princese

— Tātad trauc uz Parīzi! — viņš pavēlēja manam kučierim, it kā tas vestu princeses uz kāzām.

Es negribēju pāriet robežu, nekā neuzrakstījusi Savojas hercogam. Te ir mana vēstule:

„Monsicur,

es varētu mēģināt maldināt Jūsu Augstību un teikt, ka esmu nolaupīta, un ka esmu atstājusi Itāliju pret savu gribu: es uzskatu par necienīgu slēpt no Jums patiesību. Es esmu aizceļojusi brīv­prātīgi un man palīdzēja Deluinas bruņinieks un mūsu draugi. To­mēr es izjūtu mūžīgu pateicību par visu to labvēlību, kuru Jūsu Karaliskā Augstība man dāvājusi un es Jūs lūdzu ticēt, ka nepatei­cība ir tāla manai sirdij. Es nododu Jūsu Augstībai manus bērnus, r kurus man tik drausmīgi grūti bija atstāt. Viņiem tikai Jūs esat palicis, viņi ir šķirti uz visiem laikiem no savas mātes, kas viņu labā nekā nespēj darīt. Ja Jūsos paliktu pret mani kāds naids, es lūdzu Jūs, lai tas nekrīt uz šiem nabaga nevainīgajiem. Lai viņi atgā­dina Jums tikai laimīgo laiku, kas, diemžēl, nevar vairs atgriezties! Ne­aizmirstiet mani pavisam un, vēlreiz, ticiet man, cs Jūs pieminēšu mūžīgi…"

Es nepaskaidroju viņam manas aiziešanas iemeslus. Tad vajadzētu mūs abus apvainot un kāpēc gan to darīt?

[1] karaļa rīkojums Francijā. 8*