• Пожаловаться

Aleksandrs Dimā (tēvs): AKTE

Здесь есть возможность читать онлайн «Aleksandrs Dimā (tēvs): AKTE» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: Rīgā, год выпуска: 1994, категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Aleksandrs Dimā (tēvs) AKTE

AKTE: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «AKTE»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

AKTE Aleksandrs Dimā (tēvs) Kopoti raksti piecpadsmit sējumos Vienpadsmitais sējums Izdevumu sagatavojusi SIA .IMPAKS" Rīgā 1994 Redaktors A.Mukāns Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16 Tirāža 5 000 eks. Līgumcena. Izdevējdarbības licence Nr.

Aleksandrs Dimā (tēvs): другие книги автора


Кто написал AKTE? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

AKTE — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «AKTE», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Bet es taču esmu labi paslēpies, mani te neatradīs.

— Jā gan, varbūt tu būtu no viņiem izmucis, ja es nebūtu sastapis kādu centūriju un pateicis, kur tu slēpies. Nupat, šajā brīdī viņi klauvē pie vārtiem. Cēzar, viņi nāks — viņi jau ir klāt!

— O, es negaidīšu viņus! — uzlikdams dunča galu uz sirds, iesaucās Nerons. — Es noduršos, es nogalināšu sevi!

— Bet tu taču to neuzdrošinies! — Neronu izsmēja Spors.

— Tomēr! — grieķu valodā murmināja Nerons, meklēdams ar ieroča galu vietu, kur varētu nonāvēties. Bet viņš vilcinājās dzelzi iedurt miesā. — Neronam tas nepieklājas, ja viņš neprot mirt. Jā, jā, mana dzīve bija nekrietna, un es mirstu kaunā! O, pasaule, pasaule, kādu lielu māksli­nieku tu zaudēsi ai - mani!

Tad viņš apklusa, stāvēdams uz priekšu noliektu galvu, sajukušiem matiem, sviedriem klātu pieri. Viņš izdzirda tuvojamies jaunu troksni un citēja Homēra vārsmu:

„Tie ir steigā joņojošo zirgu pakavu cirtieni — ".

Šajā brīdī istabā iedrāzās Epafrodīts. Nerons nebija vīlies, troksni bija sacēluši jātnieki, kas meklēja viņu, un, Spora uzrādīti, prasīja, lai viņus ielaiž vasarnīcā. Tagad ķeizars nedrīkstēja zaudēt nevienu acumirkli, ja viņš negribēja krist bendes rokās.

Nerons likās pieņēma izšķirīgu lēmumu. Viņš pavilka Epafrodītu sā­ņus un lika zvērēt pie Stiksa, ka nenodos viņa galvu nevienam un ka miesu sadedzinās. Tad viņš atkal izvilka dunci no jostas, kur bija to paslēpis, un pielika galu pie rīkles. Vēl tuvāk nekā iepriekš bija dzir­damas draudīgās balsis. Epafrodīts redzēja, ka pienākusi pēdējā stunda. Viņš satvēra Nerona roku un, uzlikdams dunča galu uz rīkles, iegrūda asmeni līdz pat kātam. Pēc tam viņi abi ar Sporu iebēga alā, noslēguši aiz sevis ieeju.

Nerons izgrūda dusmīgu kliedzienu, izrāva no brūces nāvīgo ieroci un aizmeta tālu projām. Tad ļodzīdamies kādu brīdi viņš vēl turējās taisni uz ceļa, stingām acīm un smagi elsojošu krūti, viņš vēl mēģināja atbalstīt roku, kamēr asinis plūda no rīkles pār otrās rokas pirkstiem, ar kuru viņš pūlējās aiztaisīt brūci. Tad viņš pameta pēdējo pilnu nāvīgākā izmi­suma skatienu sev apkārt. Un ieraudzījis sevi vienu, viņš nopūzdamies noslīdēja zemē.

Tad atvērās durvis un parādījās centūrijs. Kad viņš ieraudzīja ķeizaru nekustīgu, viņš tuvojās un gribēja apturēt asinis ar savu mēteli. Ar pē­dējiem spēkiem Nerons viņu atgrūda.

— Vai tā ir uzticība, ko jūs man zvērējāt? — ar pārmetumu balsī viņš jautāja, un tad izdvesa pēdējo nopūtu. Viņa acis palika stīvas un vaļīgas.

Ar to bija viss galā. Kareivji, kas bija atnākuši kopā ar centūriju, ienāca un pārliecinājās, ka ķeizars ir miris. Kad par to vairs nebija ne­kādu šaubu, viņi atgriezās Romā, lai ziņotu par notikušo. Gluži viens, pat bez verga, kas bija izdarījis pēdējo pakalpojumu, asins peļķē gulēja vīrs, kas vēl dienu iepriekš bija pasaules kungs.

Tā pagāja vesela diena. Bāla, lēna un noteikta vakarā ienāca kāda sieviete. No Icela, Galbas brīvlaistā, kas pašreiz bija Romā visvarenākais, viņa bija saņēmusi atļauju sniegt Neronam pēdējo mīlas pakalpojumu. Viņa noģērba viņu, nomazgāja asinim nošļākto ķermeni un ietina baltā, adītā mētelī, kuru viņš bija apģērbis, kad viņa to redzēja pēdējo reizi, un kuru bija uzdāvinājis viņai. Tad ķerrā viņa to aizveda uz Romu, kur parūpējās par pieticīgu līķa apbedīšanu, kas neatšķīrās no vienkārša pil­soņa apbedīšanas. Tā viņa apglabāja līķi Dmitriānas kapos, kas no Marsa laukuma raugās uz dārzu kalnu. Tur Nerons jau iepriekš bija sev uzcēlis porcelāna pieminekli, uz kura paceļas Lunas marmora altāris, Tasas mar­mora pilāru treliņu iežogots.

Kad bija pienācis vakars, sieviete, apkārt neskatīdamās, lēnām nokāpa no dārzu kalna lejā un pa Egerijas ieleju pēdējo reizi iegāja katakombās.

Bet Epafrodītu un Sporu atrada, cieši viens otram piekļāvušos, ak­meņlauztuvē. Starp viņiem gulēja nāves zāļu kārbiņa. Neronam nolemtās nāves zāles viņi brālīgi sadalīja savā starpā, un abiem bija pietiekami.

XVII

Tā trīsdesmit otrajā dzīvības gadā nomira Nerons, tajā pašā dienā, kurā agrāk bija licis nogalināt savu laulāto draudzeni Oktāviju. Dīvainais un nezināmais Cēzara gals un slepena līķa apbedīšana, kuru veica kāda sieviete bez iepriekšējas parādīšanās ļaudīm, romiešu tautas māņticībai deva iemeslu nopietni šaubīties par Nerona nāvi. Drīz vien domāja, ka ķeizars sasniedzis Ostijas ostu un no turienes ar kādu kuģi aizceļojis uz Sīriju, no kurienes varot atgriezties kuru katru dienu. Un kamēr piec­padsmit gadus kāda nezināma roka turpināja greznot viņa kapu, ļaudis bija stingri pārliecināti, ka reiz Nerons atkal parādīsies un iznīcinās savus ienaidniekus. Pat vēl divdesmit gadus pēc viņa nāves, Suētona jaunībā, kas mums pastāsta šo vēsturi, Portā parādījās kāds nezināmas izcelsmes vīrs, kas uzdevās par Neronu. Ilgu laiku viņš tur baudīja lielu cieņu, jo portieši sevišķi godājuši pēdējo ķeizaru no Cēzara cilts.

Bet tas nebija viss, šīs tradīcijas pārgāja no pagāniem pie kristīgajiem, un, balstoties uz dažādiem Pāvila izteicieniem, svētais Heronīms uzskatīja Neronu par Antikristu vai vismaz par tā priekšteci: Sulpiks Severs savos dialogos liek svētajam Martiņam paziņot, ka pēdējās dienās parādīsies Nerons un Antikrists. Nerons atkal rietumos ievedīšot elku kalpību, ka­mēr Antikrists nodibināšot savu valstību Jeruzalemē un uzdošoties par otru Messiju. Tas novedīšot pie kara starp Neronu un Antikristu, un Nerons tikšot uzvarēts.

Pat Augustīns grāmatā „Civlas Dei" apgalvo, ka viņa laikā, tas ir, piektajā gadsimtā pēc kristīgo laika rēķina, vēl daudzi ticēja, ka Nerons nav vis miris, bet gan paslēpies nepieejamā vietā, lai kādudien parādītos ar savu varu un nežēlību un apsēstos tronī.

Un 110 visiem ķeizariem, kas izgreznojuši Romu ar celtņu piemi­nekļiem, Nerons palicis pazīstamākais un tautiskākais līdz pat mūsu die­nām. Vēl redzama viņa pils, tornis un pirts. Bauli kāds vīnkopis man rādīja vietu, kur kādreiz pacēlusies Nerona vasarnīca. Bajē līcī mani kuģi­nieki pieturēja tajā vietā, kur atvērās triremas plankas, kad tur atradās viņa māte, kuru viņš gribēja nobendēt, un, kad es atgriezos Romā, kāds zemnieks mani veda pa Nomentanas ielu, pa kuru bēgdams bija nogrie­zies Nerons, un dažas drupas plašā drupu laukā, kas guļ apkārt Romai, kur kādreiz atradusies vasarnīca, kurā ķeizars saņēmis nāvīgo dunčā dū­rienu. Ormanis, ko es biju nolīdzis Florencē, savā nesaprašas godbijībā pret pēdējo Romas Cēzaru, man rādīja kādas drupas pa labi no Sloras Romā, sacīdams: „Tas ir Nerona kaps".

Kāpēc tas tā ir, ka tajās pašās vietās Tita un Marka Aurēlija vārdi nogrimuši pilnīgā aizmirstībā?..

AKTE

Akte

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «AKTE»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «AKTE» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs ): DĀMA AR SAMTA APKAKLI
DĀMA AR SAMTA APKAKLI
Aleksandrs Dimā (tēvs )
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libcat.ru: книга без обложки
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Отзывы о книге «AKTE»

Обсуждение, отзывы о книге «AKTE» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.