ALEKSANDRS PUŠKINS: DUBROVSKIS

Pilsētā iebraucis, Andrejs Gavrilovičs apmetās pie pazīstama tirgotāja, pārlaida pie viņa nakti un otrā rītā ieradās apriņķa tiesā. Neviens Dubrovski neie­vēroja. Drīz pēc viņa ienāca arī Kirila Petrovičs. Rakstveži piecēlās un aizlika spalvas aiz auss. Ties­neši saņēma viņu, parādot dziļu goddevību, piebīdīja viņam krēslu aiz cienības pret dienesta pakāpi, ga­diem un druknumu; viņš apsēdās pie vaļējām dur­vīm; Andrejs Gavrilovičs stāvēja, atspiedies pret sienu, •— iestājās dziļš klusums, un rakstvedis skaļā balsī sāka lasīt tiesas lēmumu.

Mēs ievietojam to pilnos apmēros, pārliecināti, ka katram būs interesanti redzēt vienu no tiem paņēmie­niem, kā Krievzemē var zaudēt muižu, kuras īpašuma tiesības neapšaubāmi pieder mums.

«18 … gada oktobra mēneša 27. dienā ** apriņķa tiesa izskatīja lietu par gvardes poručika Andreja Gavrilas dēla Dubrovska nepareizā valdījumā esošo muižu, kas pieder ģenerālanšefam Kirilam Pētera dē­lam Trojekurovam un kas atrodas ** guberņas Kiste­ņevkas ciematiņā, līdz ar ** vīriešu kārtas dvēselēm un ** desetīnām aramas zemes, ganībām un citiem muižas piederumiem. No šīs lietas redzams, ka minē­tais ģenerālanšefs Trojekurovs pagājušā 18 . .. gada jūnija mēneša 9. dienā iesniedza tiesai lūgumu par to, ka viņa nelaiķa tēvs — kolēģiju asesors un kava­lieris Pēteris Jefima dēls Trojekurovs 17 … gada augusta mēneša 14. dienā, kalpodams tolaik ** guber­ņas valdē par provinces sekretāru, nopircis no muiž­nieku kārtai piederīgā kancelejista Fadeja Jegora dēla Spicina muižu, kas atrodas ** novada minētajā Kisteņevkas ciematiņā, kurš tā laika revīzijas sarak­stos saukts par Kisteņevkas jaunciemu, līdz ar 4. revī­zijā tajā ieskaitītām pavisam ** vīriešu kārtas dvēse­lēm ar visu viņu zemnieku mantību, sētām, aramu un neartu zemi, mežiem, siena pļavām, zvejošanu upītē, tā sauktajā Kisteņevkā, un ar visām pie šā īpašuma piederošām zemēm un koka kungu māju, vārdu sa­kot, ar visu bez atlikuma, ko viņš pēc sava tēva — muižnieku kārtas uradņika Jegora Terentija dēla Spicina nāves mantošanas kārtā saņēmis un kas atra­dās viņa pārvaldīšanā, Spicinam nepaturot sev no ļaudīm nevienas dvēseles, bet no zemes neviena čet- verika, pavisam par 2500 rbļ., par ko arī pirkšanas akts tai pašā dienā ** tiesu un sodu palātā sastādīts, un viņa tēvam tā paša augusta mēneša 26. dienā ** zemes tiesa pārvaldīšanas tiesības piešķīrusi, un vi­ņam par labu notikusi atteikšanās. Un pēdīgi 17 … gada septembra mēneša 6. dienā viņa tēvs pēc dieva prāta miris, bet pa tam viņš, lūdzējs, ģenerālanšefs Trojekurovs, no 17 … gada, gandrīz no bērna kājas, atradies karadienestā un lielāko tiesu bijis karagā­jienos ārzemēs, tāpēc arī viņam nevarējis būt ziņu ne par tēva nāvi, ne arī par mantu, kas palikusi pēc tā nāves. Tagad turpretī, no šā dienesta atvaļinājies un pārnācis sava tēva muižās, kas atrodas ** un ** apriņķī, dažādos ciematos, pavisam līdz 3000 dvēseļu, atradis, ka no šo muižu skaita iepriekš minētās *** dvēseles (pēc tagadējās ** revīzijas šai ciematā skai­tās ** dvēseļu) ar zemi un visu citu bez kādiem apstip­rinātiem dokumentiem pārvalda iepriekš uzrādītais gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis, tāpēc, pievie­nojot savam lūgumam to pirkšanas oriģinālaktu, ko viņa tēvam izsniedzis pārdevējs Spicins, lūdz atņemt Dubrovskim minētās muižas nelikumīgās pārvaldīša­nas tiesības un nodot to pēc piederības pilnīgā viņa — Trojekurova rīcībā. Bet par tās netaisnu pie­savināšanos, no kā viņš saņēmis ienākumus, kad par tādiem būs izdarīta pienācīga izziņa, piespriest un piedzīt tos no viņa — Dubrovska saskaņā ar likumu un atmaksāt tos viņam — Trojekurovam.

Pēc ** zemes tiesas izmeklēšanas, kas izdarīta pēc šā lūguma, atklājās, ka minētās strīdīgās muižas taga­dējais īpašnieks gvardes poručiks Dubrovskis muiž­niecības piesēdētājam uz vietas paskaidrojis, ka ta­gad viņa valdījumā esošo muižu, kas atrodas minētajā Kisteņevkas ciematiņā, ** dvēseļu ar zemi un citu mantību viņš saņēmis mantojumā no sava tēva — artilērijas podporučika Gavrilas Jevgrafa dēla Dub­rovska pēc viņa nāves, bet pēdējais to ieguvis pirk­šanas ceļā no šeit minētā lūdzēja tēva — bijušā provinces sekretāra, bet vēlāk kolēģiju asesora Troje­kurova uz viņa 17 … gada augusta mēneša 30. dienā titulārpadomniekam Grigorijam Vasiļa dēlam Sobo- ļevam izdotas, ** apriņķa tiesā apliecinātas pilnvaras pamata, pēc kuras Dubrovska tēvam vajagot būt viņa izrakstītam šīs muižas pirkšanas aktam, jo tieši šai pilnvarā sacīts, ka viņš, Trojekurovs, visu uz pirk­šanas akta pamata no kancelejista Spicina iegūto muižu,** dvēseļu ar zemi, pārdevis viņa — Dubrov­ska tēvam un pēc līguma pienācīgo naudu — 3200 rubļu visu pilnā apmērā no viņa tēva saņēmis un lūdzis šo pilnvarnieku Soboļevu izsniegt viņa tēvam likumīgo pirkšanas aktu. Bet viņa tēvam šai pašā pilnvarā, ievērojot to, ka visa summa samaksāta, pār­ņemt savā valdīšanā no viņa pirkto muižu un rīkoties tajā turpmāk kā pilntiesīgam īpašniekam, iekāms vēl nav saņemts pirkšanas akts, un pārdevējam Tro- jekurovam un arī nevienam citam turpmāk uz šo muižu nav nekādu tiesību. Bet, kad īsti un kādā val­dības iestādē tādu pirkšanas aktu pilnvarotais Sobo- ļevs viņa tēvam nodevis, tas viņam, Andrejam Dub- rovskim, neesot zināms, jo viņš tolaik vēl bijis gluži mazs un pēc tēva nāves viņš tādu pirkšanas aktu nav varējis sameklēt, bet gan domā, vai tikai tas kopā ar citiem papīriem un mantību nebūšot sadedzis uguns nelaimē, kas izcēlusies viņu mājā 17 … gadā, par ko zinājuši arī tā ciema iedzīvotāji. Bet, ka šo īpašumu no tās dienas, kad to Trojekurovs pārdevis vai kad Soboļevam izdota pilnvara, t. i., no 17 … gada, bet pēc viņa tēva nāves no 17 … gada līdz šim, neap­strīdami pārvaldījuši viņi, Dubrovski, redzams no apkārtējo iedzīvotāju liecībām, kuri, pavisam 52 cil­vēki, zem zvēresta nopratināti, liecinājuši, ka patiesi, cik vien viņi to atceroties, šo apstrīdamo īpašumu sākuši pārvaldīt jau pieminētie Dubrovsku kungi pirms gadiem 70 bez kādiem iebildumiem, bet tieši uz kāda līguma vai pirkšanas akta pamata — viņiem neesot zināms. Bet, vai šai lietā pieminētais agrākais muižas pircējs — bijušais provinces sekretārs Pēteris Trojekurovs pārvaldījis šo īpašumu, viņi neatcero- lies. Tikai Dubrovska dzīvojamā māja pirms gadiem 30 nodegusi uguns nelaimē, kas izcēlusies nakts laikā viņu ciematā, pie tam apkārtējie ļaudis atzinuši, ka ienākumu minētā apstrīdamā muiža varot dot, rēķinot no tā laika vispār, ne mazāk kā 2000 rubļu gadā.

Gluži pretēji tam ģenerālanšefs Kirila Pētera dēls Trojekurovs šā gada 3. janvārī iesniedzis šai tiesā lūgumu, ka, lai gan minētais gvardes poručiks Andrejs Dubrovskis izmeklēšanā pievienojis šai lietā sava mirušā tēva Gavrilas Dubrovska titulārpadomniekam Soboļevam izdotu pilnvaru par viņam pār­doto muižu, tomēr ne pirkšanas oriģinālaktu, ne arī par pašu pirkšanu, kas kādreiz būtu notikusi, nekādu skaidru pierādījumu saskaņā ar ģenerālā reglamenta 19. nodaļu un 1752. gada novembra mēneša 29. die­nas līgumu nav uzrādījis. Tātad pati šī pilnvara tagad tās devēja — viņa tēva nāves dēļ ar 1818. gada maija mēneša … dienas likumu pilnīgi zaudē savu spēku. Bez tam vēl, apstrīdamās muižas nododot pārvaldī­šanā, pavēlēts — likumīgi apstiprinātās nodot ar pirk­šanas aktiem, bet neapstiprinātās pēc iepriekšējas izmeklēšanas.