ALEKSANDRS PUŠKINS - KAUKAZA GŪSTEKNIS
Здесь есть возможность читать онлайн «ALEKSANDRS PUŠKINS - KAUKAZA GŪSTEKNIS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.
- Название:KAUKAZA GŪSTEKNIS
- Автор:
- Жанр:
- Год:неизвестен
- ISBN:нет данных
- Рейтинг книги:4 / 5. Голосов: 1
-
Избранное:Добавить в избранное
- Отзывы:
-
Ваша оценка:
- 80
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
KAUKAZA GŪSTEKNIS: краткое содержание, описание и аннотация
Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «KAUKAZA GŪSTEKNIS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.
KAUKAZA GŪSTEKNIS
Atdzejojis Bruno Saulītis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
KAUKAZA GŪSTEKNIS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком
Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «KAUKAZA GŪSTEKNIS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.
Интервал:
Закладка:
KAUKAZA GŪSTEKNIS
Stāsts
1820—1821
VELTĪJUMS
N. N. RAJEVSKIM
Ar smaidu pieņem, labais draugs,
Šis papirlapas aprakstītās:
Tās brīvā mūza dod un lira trimdā dzītā,
Un iedvesmības brīdis jauks.
Kad bija jāiznīkst man nevainīgam, bāram,
Kad mani apmelot ik naidnieks metās naigs,
Kad nodevības kinžals skāra
Un mīlestības murgu laiks
Daudz mani mocīja un māca,
Es tavā tuvumā tās dienas kavēju;
Viens otram bijām dārgs, un miers man sirdī nāca,
Pat vētras pieklusa, kas pāri galvai krāca,
Un ostā mierīgā es dievus slavēju.
To dienu skumjās ceja jūtīs
Man šķita, katra diena krūtīs
Par Kaukāzu arvien vēl skan,
Kur Beštu 1 vientuļais zem drūmiem mākoņvāliem
Kā valdnieks piecgalvains pār auliem, laukiem tāliem
Jauns Parnass bija kļuvis man.
Vai aizmirst varēšu tās kraujas akmeņainās,
Tos strautus dunošos, tās līdzenumu ainas
Un karstos smiltājus, kur kopā tu un es
Reiz pārspriedām, ko izjūt sirds un vēlas;
Kur vīrus bruņotus redz kalnu nogāzes
Un dailes ģēnijs bargi cēlais
Spēj klusā stundā spārnus piesi?
Tu atmiņas šeit sastapt vari
Par dienām tām, kas sirdī mīt,
Par kaislībām, kas pāri krīt,
Par priekiem senseniem un senām sāpēm arī
Un manu balsi vari saklausīt.
Mums dzīvē dažādi bij iziet lemts: bez bēdām,
Tik tikko uzplaucis, pa tēva varoņpēdām
Tu devies cīniņā zem bultu mākoņiem
Un, gaišais jaunekli, drošs pretī brāzi tiem.
Tad laipnā tēvzeme tev galvu noglaudīja,
Tu viņas mīlulis, kas cerību tai dod.
Ciest apvainojumus man agri jāsāk bija,
Man Jauni atriebās un prata apmelot.
Sirds brīvei ticēja, man nepiezagās vājums,
Es gaidīju, cits laiks kad nāks,-
Un, ja kāds draugs ir laimīgāks,
Tad tas man bija mierinājums.
1. DAĻA
Uz sliekšņiem aulā stundas dīkas
Sēd čerkesi, kā parasts tiem.
Un Kaukāzdēliem brīvajiem
Par asins kaujām pārspriest tīkas.
Tie teic, cik zirgs ir katram straujš,
Pēc baudām ilgojas un glāsta,
Par senām dienām viņi pauž,
Par straujiem uzbrukumiem stāsta,
Teic, kādu viltu kņazi auž,
Cik zobensmaile nežēlīga;
Tie atceras, kā bultas sīc,
Kā dažs labs ciems bij nopostīts,
Kā gūsteknes pie krūtīm slīga.
Rit klusumā pēc stāsta stāsts,
Peld mēness naksnīgajā miglā,
Tad pēkšņi čerkess parādās,
Viņš atdraso uz zirga žiglā,
Sviež zemē gūstekni no tā.
«Lūk, krievs!» kliedz balsī pārvērstā,
Un saskrien auls tūlīt ap viņu,
Visapkārt ciešā lokā stāj,
Bet gūsteknis pat nepamāj,
Daudz brūču viņa seju klāj,
Šķiet, nav no dzīvības ne miņu.
Viņš neredz naidniekus tobrīd
Un nedzird viņu skalo klaigu,
Jo nāves miegs pār viņu slīd,
Ar saltu elpu skardams vaigu.
Un gūsteknis vēl ilgi tā
Bez samaņas gu] miegu garu,
Līdz kamēr saule pusdienā
Pār viņu sijā savus starus.
Un atdzimst dzīvība, un trīc
Uz lūpām vaida skaņas klusas,
Un, siltās saules sasildīts,
Tad nelaimīgais most no dusas.
Viņš gurdi paskatās un redz:
Uz tālēm kalni skatu sedz,
Tie draudīgi visapkārt slienas.
Te laupītāju ciltis mīt,
Te čerkesus glābj klinšu sienas,
Un saprot jauneklis tūlīt,
Ka velti sapņot vairs par*mājām,
Jo pēkšņi važas iežvadzas,
Kas viņam apliktas ap kājām.
Vairs nedod cerības nekas,
Tumst acīs aina saredzētā.
Ardievu, brlvestība svētā!
Viņš vergs.
Viņš, nosviests nomaļus,
Guļ sētmalē pie ērkšķu auga.
Nav sargu. Cerkesi uz lauka,
Un auls visapkārt tukšs un kluss.
Kā zaļgans paklājs saulē spīgo
Tepat netālu līdzenums,
Bet augšā kalnu grēdas gumst
Ar dažu smaili vienmuļīgu.
Starp tām ceļš līku loču ris
Kā būtu bargo klinšu nomākts;
Un atkal jaunais gūsteknis
Grimst savās grūtās, drūmās domās .
Uz Krieviju ved taka tā,
Uz tālo zemi, kur pārlieku
Reiz jauno dienu kvēlumā
Viņš agri iepazina prieku,
Kur mīlestībai jau tūlīt
Stāj blakus ciešanas un zaimi,
Kur skaļā dzīve sapostīt
Drīz prata cerības un laimi;
Par dienām tām un draugu saimi
Vien atmiņas vairs sirdī mīt.
Viņš ieskatījās cilvēkos,
Un pati dzīve viņu vīla,
Jo nodod neprātīga mīla
Un draugu krūtīs viltus most.
Kā upuris, kas apnikumu
Pret visu nepatieso jūt,
Gan skauģu divkosību glumu,
Gan tos, kas vientieši mēdz būt,
Viņš pameta un projām trauca,
Svešs bija kļuvis dzimtais nams.
Viņš devās it ka lidodams,
Kur tālē brīves sapnis sauca.
Ai brīvība! Tu biji viss,
Kas viņam pasaulē vairs rodams.
Sen kaislās jūtas apdzēsis
Un vairs par liru nesapņodams,
Tās dziesmas alka viņš arvien,
Kam iedvesmojumu tu devi,
Un, pielūgdams vairs tikai tevi,
Viņš ticēja tev vienai vien.
Tā notika . . . Viņš necerēja
Vairs citu prieku sirdī krāt.
Un jūs, kam viņš vēl ticēt spēja,
Jūs, sapņi, viņu pamētāt!
Viņš vergs. Uz akmens galvu licis,
Viņš grib, lai diena izdziestot
Dzēš dzīvību, un neapnicis
Lūdz, lai reiz viņam nāvi dod.
Jau saule nogrimst kalnu lokā;
Un skaņas tālē mosties sāk;
No lauka aulā ļaudis nāk,
Un izkaptis mirdz viņu rokās.
Pa mājām ugunis tad dedz,
Bet troksni tikko saklausāmo
Drīz nedzird; tumsa visu sedz
Ar naksnīgumu maigi rāmo;
Skaļš kalnu strauts vēl nebeidz sviest
Pār klintīm ūdens šaltis straujas;
Ar mākoņsegu apsedzies,
Sai stundā Kaukāzs miegam ļaujas .
Bet kas pa mēness gaismu tā
Nakts bezgalīgā klusumā
Bez skaņas lavās uz šo pusi?
Krievs trūkstas. Pienākusi klāt,
Kā gribēdama sveicināt,
Stāv jauna čerkesiete klusi.
Viņš raugās meitenē, un šķiet,
Šai parādībai jāaiziet,
To sapņu vara uzbūrusi.
Pār viņiem mēness gaisma tvīkst.
Ar smaidu žēlsirdīgi jauku
Tad čerkesiete ceļos slīgst,
Ceļ gūsteknim pie lūpām trauku,
Lai kumiss vēsu veldzi dod.
Viņš — netver malku spirdzinošo,
Viņš vēlas, sirdi veldzējot,
Tvert viņas vārdu spēli košo
Un mirdzumu, ko acīs rod.
Viņš nespēj saprast vārdus kvēlos,
Bet viņas skatā liesmu jauš,
Un arī balss to pašu pauž:
Jel dzīvo! un viņš dzīvot vēlas.
Spēks rodas, kad viņš ievēro,
Cik laipnā čerkesiete jauka;
Viņš ceļas, pasniedzas pēc trauka
Un lielās slāpēs izdzer to.
Tad nolaižas uz akmens platā
Un gurdo galvu liek uz tā,
Bet čerkesietē jaunajā
Arvien vēl nenorimis skatās,
Jo ilgi, ilgi vēl pēc tam
Sēd viņa domīga un klusē,
Lai būtu sagūstītajam
Kāds mierinājums svešā pusē;
Dreb lūpas, grūti vārdus rast,
Un viņa nezina, ko sacīs,
Pa reizei tikai nopūšas,
Un asaras tad pamirdz acīs.
Daudz reižu saule aust un riet.
Kalts važās, gūsteknis ik dienas
Aiz ganāmpulkiem kalnos iet,
Un klinšu alu vēsās sienas
Tam svelmē patvērumu dod.
Bet tad, kad nakts ar mēnesragu
Sāk tumšos kalnus sudrabot,
Читать дальшеИнтервал:
Закладка:
Похожие книги на «KAUKAZA GŪSTEKNIS»
Представляем Вашему вниманию похожие книги на «KAUKAZA GŪSTEKNIS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.
Обсуждение, отзывы о книге «KAUKAZA GŪSTEKNIS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.