Džeralds Darels - Džeralda Darela labākais mantojums

Jau iepriekš atvainojos, ja šis apraksts izklausās nezinātnisks un antropomorfisks, taču bioloģijas sausajā, pedantiskajā va­lodā notikušo nav iespējams atstāstīt. Viņa šļūkšus piešļūca pie režģiem, ne mirkli neatraudama skatienu no brīnumainās pa­rādības, izmisīgā tvērienā iekrampējās režģos un sastingusi pla­tām acīm blenza uz nepārprotami vienaldzīgo Džambo. Viņa sēdēja kā transā, aizgūtnēm tverdama katru mirkli. Guļamista­bas pētīšanas gaitā Džambo reiz uz brīdi nozuda no redzesloka. Nendija neiedomājami satraucās un ņēmās skraidīt šurpu turpu, cenzdamās ieraudzīt, kur viņas elks nozudis. Kad Džam­bo nerādījās, viņa secināja, kas tas izgājis būra ārējā teritorijā, nekavējoties pieskrēja pie sava nodalījuma bīdāmajām durvīm un noliekusies centās kaut ko saskatīt pa durvju apakšu. Vis­beidzot viņa atguva dvēseles mieru, jo Džambo no jauna parā­dījās, nevērīgi gremodams apelsīnu un nelikdamies manām Nendijas nevaldāmās kaisles apliecinājumus. Aplaimota, ka atkal spēj Džambo saskatīt, Nendija no jauna attupās pie rež­ģiem un turpināja blenzt viņā ar godbijīgu un pielūgsmes pilnu skatienu. N'Pongo pa to laiku, vērdamās ārā pa logu uz mums, notiesāja dažus riekstus un visbeidzot nogūlās uz savas lāviņas, pilnībā ignorēdama tēviņa parādīšanos.

Kad visi trīs beidzot tika salaisti kopā, abas mātītes turpi­nāja izturēties tāpat kā pirmajā mirklī. N'Pongo, kas tik ilgi bijusi visas apkārtnes valdniece, pilnīgi nepārprotami lūkojās uz jaunpienācēju ar aizdomām un greizsirdību, kurai jaucās klāt zināma deva piesardzības. Viņa nolēma turpināt tādā pašā garā un izlikties, ka astoņpadsmit stounu [22] smagais Džambo nemaz neeksistē. Savukārt Nendija tagad, kad bija iespējams pienākt savas kaisles objektam tik tuvu, sāka uzvesties vēl plān- prātīgāk, ja tas vispār iespējams. Viņa mēdza attupties pāris soļu attālumā un sajūsmā mirdzošām acīm neatraujoties blenzt uz Džambo. Mazliet vēlāk, kad Džambo atlaidās saulītē un ļāva sevi izieskāt, Nendijas laimei vairs nebija robežu - viņa atspie­dās pret tēviņa maslvo augumu, un sejā atspoguļojās tik cilvē­cīgs, nevaldāms lepnums, ka nebija iespējams apvaldīt smiek­lus. N'Pongo šis sakars izraisīja vieglu riebumu, tomēr viņa joprojām saglabāja virsvaru pār Nendiju. Toties N'Pongo un Džambo attiecības attīstījās pavisam nevēlamā gultnē.

Džambo gan bija pieredzējis tēviņš, bet tik un tā vēl pavi­sam jauns, jauneklīgas pārgalvības un zināmā mērā diezgan rupja humora pārpilns. Viņš noprata, ka nepatīk N'Pongo, un šī apziņa iesvēla viņā velnišķīgas dziņas. Viņš lika lietā visas iespējamās skolaspuiku palaidnības, kas, kā ikkatrs no mums noteikti zina, spēj pamatīgi izvest no pacietības. Viņš mēdza visnegaidītākajos mirkļos lēkt viņai virsū vai arī garāmejot pēkšņi pieklupt viņai un ieķerties vilnā. Arī N'Pongo nekavē­joties klupa Džambo virsū, bet tas savukārt pamuka malā. Ķir­cināšanās turpinājās tik ilgi, kamēr N'Pongo, nu jau līdz neprātam pārskaitusies, ņēmās dzīties Džambo pakaļ, izklieg­dama lāstus; Nendija šādos brīžos diezgan negribīgi nostājās draudzenes pusē un pievienojās vajāšanai. Viņa pati šādus Džambo uzmanības pierādījumus, bez šaubām, būtu uztvērusi ar prieku un labpatiku, tāpēc N'Pongo reakcija viņu mul­sināja.

Kā jebkurš aizrautīgs jokdaris, Džambo nekad neapjauta, ka diezgan. Viņš nekad nesagādāja N'Pongo nopietnas sāpes - daži nenozīmīgi kodieni un skrāpējumi pēc gorillu rotaļu stan­dartiem nav vērā ņemami - tomēr, tikko bija atklājis, ka spēj viņu izvest no pacietības, ķircināja bez mazākās žēlastības. N'Pongo drīz vien izskatījās sanīkusi kā profesionāla humorista sieva un pat zaudēja svaru. Bijām spiesti abus nošķirt un izlaist pastaigā būra atklātajā daļā atsevišķos laikos; Nendijas laiks nu tika sadalīts starp abiem, lai Džambo negarlaikotos, bet N'Pongo nebeigtos nost aiz greizsirdības.

Tad N'Pongo sāka meklēties un pēkšņi aptvēra, kādam nolū­kam pasaulē radīti gorillu tēviņi, pat tādi kaitinoši joku plēsēji. Viņa bez kādas kautrēšanās cauri režģiem demonstrēja Džambo savus daiļumus un, tiklīdz abi tika salaisti vienā būrī, tā gandrīz nekavējoties sāka kopoties. Visā pārošanās laikā N'Pongo pa­cieta Džambo. Viņa gan neizrādīja savam partnerim tādu dievi­nāšanu kā Nendija, tomēr mīlas priekiem nodevās ar pilnu krūti. Taču, tikko dziņas aprima, vecās attiecības uzbangoja ar jaunu sparu un abus no jauna nācās izšķirt. Mēnešiem ritot, N'Pongo gan sāka pret Džambo izturēties pielaidīgāk, taču pa­tiesu uzmanību pievērsa vienīgi pārošanās laikā. Mums, pro­tams, dzīve būtu daudz vieglāka, ja abi visu laiku sadzīvotu tik­pat labi, tomēr paldies par to pašu. Galu galā svarīgākais bija noticis - laulības noslēgtas. Kad dziņu laiks iestājās Nendijai, arī viņa tika pie Džambo uzmanības apliecinājumiem, un nu mums atlika vienīgi gaidīt un cerēt, ka abas mātītes ir auglīgas, spēs radīt veselīgus mazuļus un, kas vēl svarīgāk, būs labas mātes.

Pēc bezgala ilgas gaidīšanas uz laboratoriju nosūtītie svaigākie urīna paraugi mums par lieliem priekiem apliecināja, ka abas mātītes ir gaidībās. Pirmajai laiks dzemdēt pienāca Nendijai. Pirmās gaidāmās gorillas dzemdības mums bija neaizmirstams notikums. Nemaz nerunājot par paša procesa nozīmīgumu, go­rillu vairošanās nebrīvē vispār panākta tikai sešdesmitajos gados, turklāt tikai četrdesmit septiņi mazuļi sekmīgi izaudzēti par pie­augušiem pērtiķiem. Nendijai šis bija pirmais mazulis, tomēr mēs ļoti cerējām, ka viss noritēs bez sarežģījumiem. Mēs bijām migā iemontējuši tuvplāna televīzijas kameru, lai spētu visu procesu novērot divdesmit četras stundas diennaktī, un laikus pamanījām, kad kādu vakaru ap astoņiem dzemdības sākās. Nekavējoties sākās operācija "Gorilla".

Jau vairākus mēnešus, kamēr N'Pongo un Nendijas punči brieda aizvien prāvāki, mēs bijām gatavojušies stāties pretī jeb­kuriem iespējamiem sarežģījumiem. Nevarējām paļauties ne uz to, ka abas gorillas būs labas mātes, nedz ari to, ka dzem­dības noritēs viegli un bez problēmām, tāpēc bija jāieplāno un jāsagatavojas itin visām varbūtībām - no ķeizargrieziena līdz mazuļu atņemšanai mātēm un barošanai ar pudelīti.

Visticamāk likās, ka šī pēdējā varbūtība attieksies uz Nen- diju, tādēļ viena istaba muižas ēkā tika iekārtota par bērnis­tabu. Istaba bija aprīkota ar iebūvētu ventilējamu skapi, maz­gājamo bļodu un papildus brīvu vietu, kā arī diviem zīdaiņu inkubatoriem un diviem lieliem, pītiem veļas groziem, kurus vēlāk, kad mazuļi būs paaugušies, varēs izmantot par guļvie­tām, un arī mazbērnu sētiņām. Bērnistabas apsildīšanai tika uz­stādīts automātiskais radiators ar nemainīgu 70 līdz 75 grādu [23] temperatūru. Bijām sagādājuši arī veļas mašīnu autiņu mazgā­šanai un veļas žāvētāju. Protams, nācās parūpēties par veselu virkni visādu sīkumu no bērnu eļļas, losjona un autiņiem līdz barošanas pudelītēm, termometriem un plastikāta biksītēm. Kaut gan izdevumi bija lieli, mēs cerējām, ka neko no tā visa nevajadzēs izmantot.

Tobrīd, kad Nendijai liktenīgajā naktī sākās dzīšanās, mēs uzskatījām, ka esam veikuši visus cilvēka spēkos esošos piesar­dzības pasākumus un tagad viss atkarīgs no Nendijas. Mēs varē­jām tikai vērot un nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību.

Gaidīšana plosīja mums nervus. Kopš mirkļa, kad ievēro­jām pirmo dzīšanos, līdz tam brīdim, kad Nendija jau turēja mazuli rokās, pagāja deviņas stundas un divdesmit četras minūtes - saskaņā ar citos zoodārzos gūtajiem novērojumiem, gorillu dzemdībām neiedomājami ilgs laiks. Nedabiski ilgās dzemdības noteica tas, ka mazulis piedzima tā sauktajā ventex pozā - ar seju uz leju. Kad Nendija jau bija pārspējusi visus zi­nāmos dzemdību ilglaicīguma rekordus, mēs negribīgi, tomēr nopietni bijām sākuši apsvērt ķeizargrieziena iespēju, bet visbeidzot pie šā līdzekļa neķērāmies, jo Nendija gan bija ne­mierīga un cieta sāpes, taču likās vesela un spēcīga. Ķeizargrie­ziens ir tāda operāciju, kuru izvēlas tikai ārkārtējas nepiecie­šamības gadījumā, tāpēc nolēmām vēl nogaidīt. Par laimi, Nendija visu paveica pati, pirms bija apritējis mūsu noteiktais kritiskais laiks.