Džeralds Darels - Džeralda Darela labākais mantojums

Šajā nodaļā iekļautie fragmenti izvēlēti ar domu atainot Dže­rija dzīves daudzveidību un enerģiju šo drudžaino, reibinošo divu desmitgažu laikā. Viņš sarakstīja mazāk grāmatu nekā ie­priekšējā periodā, jo rakstīšana bija tikai viena no viņa daudza­jām nodarbēm, taču iekļaušanai atlasīts labākais no viņa sasnie­gumiem: gorillu pavairošanas programmas sākums Džērsijas zoodārzā, ko galu galā slavenu padarīja mūsu pašu slavenais ciltstēvs Džambo; Viņas Karaliskās Augstības princeses kļūšana par labāko un inteliģentāko patronesi, par kādu var sapņot ikkatra organizācija; Ursulas - kuriozākās "daiļliteratūras" tēlu galerijas pārstāves - aizraujošā darbošanās uz skatuves; pasaulē visbrīnišķīgākās, tomēr arī visapdraudētākās ekosistēmas - ko­raļļu rifu un tropisko lietus mežu valdzinājums; pirmais ceļo­jums uz Maurīciju, ar kuru aizsākās tresta darbs citās zemēs; un mūsu apbrīnojamais ceļojums uz toreizējo Padomju Savienību vēl pirms Gorbačova ēras, kā arī vilšanās, meklējot ziemojošu lāci.

Par piemēru visdažādākajām grūtībām, kādas jāpārvar, lai dzīvnieku laulības izrādītos veiksmīgas, var kalpot mūsu goril­las, jo centienos iekārtot šos dzīvniekus ar visām ērtībām mēs dabūjām piedzīvot praktiski visu emociju gammu… Mātīti N'Pongo mēs iemantojām, kad viņa bija apmēram divus ar pusi gadus veca. Pēc tam mēs ieguvām Nendiju - mazliet jau­nāku mātīti. N'Pongo jau no paša sākuma bija apburoša, at­vērta, ar pilnu galvu nebēdnību un pārliecību par pašas nozī­mīgo lomu. Kaut arī viņai Nendija iepatikās no pirmā acu uz­metiena, N'Pongo tomēr nepārprotami norādīja, ka šis ir viņas zoodārzs, visi darbinieki viņas draugi un ka Nendijas pašas interesēs būtu to paturēt prātā. Viņa gan bija pārāk jauka un labdabīga, lai censtos otru sadistiski iebiedēt, kā tas līdzīgos ap­stākļos tik bieži gadās ar citiem dzīvniekiem, tomēr pret Nen- diju izturējās vienlaikus ļoti mīļi, bet nepārprotami stingri. Šāda savstarpējas mīlestības un cieņas pilna kopādzīvošana ilga turpmākos piecus gadus, turklāt N'Pongo daudzējādā ziņā uz­ņēmās tēviņa lomu. Jāatzīst, ka patiesībā abu gorillu attiecības izvērtās, kā to dēvētu meiteņu skolā, neveselīgas.

Tobrīd mums tēviņa sagādāšana radīja pamatīgas grūtības. Tā vien likās, ka N'Pongo un Nendija savas dienas beigs kā jaunavīgas vecmeitas, un šāda doma mums, gluži dabiski, likās atbaidoša. Un tad Ernsts Langs mums piedāvāja Džambo. Šis piedāvājums no visdažādākajiem viedokļiem bija neiedomā­jama veiksme. Langs bija pirmais cilvēks Eiropā, kuram izde­vies panākt gorillu vairošanos, jo gorilla piederēja pie tiem grūti uzturamajiem dzīvniekiem, kuru vairošanos nebrīves apstākļos uzskatīja par neiespējamu, - bet kopš slavenā Gumas dzimšanas un izaudzēšanas ledus likās salauzts, jo Langa gorillu ģimene zēla un plauka. Džambo bija viens no šajā ģimenē dzi­mušajiem jaunajiem tēviņiem. Viņš bija ne tikai pats dzimis zoodārzā, bet arī tēvs jaunam gorillam, kura māte bija Džambo māsa. Tas nozīmēja, ka Džambo bija nevis kaut kāds nevainīgs pusaudzis, kura zināšanas seksa jautājumos nesniedzas tālāk par slepus izšķirstītos vīriešu žurnālos atrodamo informāciju, bet gan radītspējīgs tēviņš, kuram pārošanās nav nekas jauns.

Tas bija ļoti svarīgi, jo pērtiķi daudzas lietas iemācās, vēro­jot citu piemēru, un veiksmīga pārošanās ir viens no tiem. Pēr­tiķis, kas audzis nošķirtībā no bara, var izrādīties nemākulīgs vai pat pilnīgi darboties nespējīgs mīlnieks, jo gluži vienkārši ne­zina, kas darāms. Džambo ne tikai bija guvis mācību, vērodams savu vareno tēvu Ahilleju, bet jau pierādījis, ka bijis uzcītīgs skolnieks. Tādējādi tika nolemts, ka viņš ir īstajā vecumā, lai kļūtu pat N'Pongo un Nendijas vīru. Langs savās vēstulēs ne­beidza vien cildināt Džambo lieliskās īpašības, turklāt, kā daž­dien karalisko ģimeņu laulību lietā, bija notikusi arī apmaiņa ar fotogrāfijām. Mums tika apgalvots, ka Džambo esot ārkār­tīgi spēcīgs un neatvairāmi skaists, melns, tomēr glīts un ar hu- morpilnu sejas izteiksmi. Pēc mūsu domām, viņš bija nevai­nojams. Nu tikai atlika pārliecināties, vai abas mātītes ir tādās pašās domās.

Dzīvnieku savstarpējā iepazīstināšana ir ārkārtīgi satraucošs mirklis. Vai viņi viens otram uzbruks? Ja tā, vai ar šļūteņu, ūdens spaiņu un dakšu palīdzību izdosies abus samierināt? Ja neuzbruks, varbūt izrādīs vienaldzību - vai varbūt sākotnēji notēlos vienaldzību, bet bruks viens otram virsū vēlāk, kad būs mūsos iesējuši pāragru bezrūpību? Ja dzīvnieki neliksies viens par otru ne zinis, vai iespējams, ka vēlāk viens otram iepatik­sies, vai arī visi uztraukumi un izdevumi bijuši veltīgi? Ikvie­nam, kas ir pārliecināts, ka tajos pašos apstākļos divi vienas su­gas dzīvnieki izturēsies līdzīgi, būtu noderējis noskatīties Džambo iepazīšanos ar N'Pongo un Nendiju. Tā bija klasiska izrāde jebkurā šā vārda nozīmē.

Mēs bijām abas mātītes iesprostojuši pirmajā no guļamtel­pas trim nodalījumiem, tā ka viņas varēja cauri režģiem ielū­koties trešajā, kur grasījāmies ielaist Džambo. Vidējo nodalī­jumu atstājām tukšu kā bufervalsti, tādējādi nodrošinot starp mātītēm un tēviņu gan attālumu, gan divas režģu sienas, līdz būsim pārliecinājušies par visu triju gorillu attieksmi pret ie­pazīstināšanas ideju. Drudžainā darbošanās ļāva N'Pongo un Nendijai nojaust, ka tiek gatavots kaut kas neparasts, tomēr vi­ņām nebija zināms, kas tieši, jo Džambo savā ceļojuma krātiņā joprojām palika viņu acīm neredzams.

Tad pienāca lielais brīdis - tika pacelta Džambo krātiņa siena, atvērtas gorillu guļamistabas durvis, un Džambo, masīvs un melns kā ogle, izplatīdams gorillām raksturīgo ķiploku smārdam līdzīgo sviedru aromātu, ielāčoja savā nodalījumā, uzrāvis varenos plecus kā profesionāls svarcēlājs. Viņš pārlaida telpai ašu, vērtējošu skatienu, ieraugot arī mātītes, tomēr to nekādi neizrādīja. Viņš uz mirkli attupās un majestātiski aplū­koja visu apkārtni, tad ņēmās sīki un smalki izpētīt katru stū­rīti un kaktiņu guļamtelpā, joprojām ignorēdams mātītes. Uz mātītēm šis skats iedarbojās graujoši. Sadzirdējušas durvju ie- čīkstēšanos, viņas bija pienākušas tuvāk paskatīties, bet, kad viņu redzeslokā bija iesoļojis melnais skaistulis Džambo, kat­ras reakcija bija mums pilnīgi negaidīta.

Bijām pārliecināti - ja Džambo vispār izdosies atstāt iespaidu, pirmā savu interesi izrādīs ekspansīvā, draudzīgā N'Pongo, jo Nendija allaž izturējās aizdomīgāk un atturīgāk. Tomēr mirklī, kad Džambo parādījās mātīšu redzeslokā, N'Pongo uzmeta viņam tikai vienu vērtējošu skatienu, tad pagriezās un aizgāja tālāk no būra sienas, ar savu plato, uzgriezto muguru demon­strēdama bezgaldziļu nicināšanu. Viņas izskats nepārprotami pauda pilnīgu intereses trūkumu par pretējo dzimumu, sevišķi jau par Džambo. Nesabiedriskās Nendijas reakcija bija pilnīgi pretēja un apburoši komiska. Mirkli pirms Džambo parādīša­nās viņa tika tupējusi mazu gabaliņu nostāk no režģiem. Uz­metusi masīvajam torsam vienu pašu skatienu, viņa reaģēja gluži kā pusauga meitene, kuras guļamistabā gluži kails, tikai ar ģitāru rokās, pēkšņi ienācis viņas viskvēlāk pielūgtais pop- dziedonis. Nendijas sejā neticība mijās ar izbrīnu - nekad dzīvē viņa nebija cerējusi satikt kaut ko tik brīnumainu. Neviens vi­ņai nebija stāstījis, ka pasaulē dzīvo pievilcīgi gorillu tēviņi. Pie­tika ar vienu skatienu, lai viņa acumirklī nevaldāmi iemīlētos.