ALEKSANDRS PUŠKINS: BORISS GODUNOVS

Kā veseriem klaudz ausīs pārmetumi,

Viss riebj un īgnē, galva riņķī griežas,

Un asiņaini zēni rēgojas …

Un bēgtin bēgtu, bet nav kur … ak briesmas!

Ak vārgs, kam sirdsapziņa netīra!

KROGS PIE LEIŠU ROBEŽAS

Misaīls un Varlaams, vazaņķi mūku apģērbā;

Grigorij s Otrepjevs kā zemnieks; krodziniece

Krodziniece

Ar ko man jūs pamielot, godājamie tētiņi?

Varlaams

Ko jau dievs devis, kroga māt! Vai nav brandvīna?

Krodziniece

Kā nu ne, tētiņ! Tūliņ atnesīšu. (Aiziet.)

Misaīls

Ko tu, biedri, tā noskumis? Rau, te leišu robeža, līdz kurai tev

tik ļoti gribējās aiztikt.

G r i g o r i j s

Kamēr vēl neesmu Lietuvā, tikmēr nevaru būt mierīgs.

Varlaams

Ko tu tai Lietuvai tā pieķēries? Lūk, mēs, Misaīla tēvs un es,

grēcīgais, kā izmukām no klostera — tā ne par ko vairs nebē-

dājām: va 4 i Lietuva vai Krievija, vai cepts vai vārīts — tas viss

ir viena alga man, kad tik mums vīna būtu gan… Un tur jau

vīns nāk arīdzan! …

Misaīls

Tad ta brangi teikts, Varlaama tēv.

Krodziniece (ienāk)

Se jums, mani tētiņi. Dzeriet veseli.

Misaīls

Paldies, mana mīļā, lai dievs tevi svētī. (Dzer.)

Mūki dzer; Varlaams iesāk dziesmu:

Tajā pilsētā, toreiz Kazaņā …

Varlaams (Grigorijam)

Ko tad tu nevelc un nevelc līdzi.

G r i g o r i j s

Negribu.

Misaīls

Na, tava paša vaļa …

Varlaams

Mums, ģirliem, tur nav daļa, Misaīla tēt, — iedzersim mēs labāk

mēriņu uz krodzinieces tēriņu …

Bet vai zini, Misaīla tēv; kad iedzeru, tad liekuļus neciešu: viena

lieta plītēšana, otra uzpūtīga švītēšana; gribi dzīvot kā mēs —

laipni lūdzam; ja ne — vācies projām pie diviem deviņiem: cūka

nav zosij biedros.

G r i g o r i j s

Dari ko darīdams, apdomā galu, Varlaama tēv! …

Tu redzi, ir es māku reizēm brangi parunāt.

Varlaams

Kādu galu tad man apdomāt?

Misaīls

I aid viņu mierā, Varlaama tēv!

Varlaams

Kas tad šis tāds svētulis? Pats taču mums uzbāzās par biedru;

neviens nezina, kas šis tāds, no kurienes nācis — liet, lūk, vēl ko

iedomājas; varbūt suņa asti… (Dzer un dzied.)

Mūka kārtā dodos es . ..

C i I i g O r i j S (saimniecei)

Kur aiziet šis ceļš?

Krodziniece

Uz leišiem, manu cālīt, uz Lujas kalniem,

G r i g o r i j s

Vai tālu līdz Lujas kalniem?

Krodziniece

Nav tālu; ap novakaru gan varētu aiztikt līdz turienei, ja tikai

nebūtu cara šķēršļu un sargu.

G r i g o r i j s

Kas tie par šķēršiem! — ko tas apzīmē?

Krodziniece

Nez, kas tur no Maskavas esot izbēdzis, un nu pavēlēts visus

aizturēt un caurlūkot.

G r i g o r i j s (pie sevis)

Te tev nu bij!

Varlaams

Ei, draudziņ! tu jau ap saimnieci lumsties. Tātad tu negribi šņap-

stlties, bet gribi knapstīties, brašs zēns, jāndie, brašs zēns! Kat-

ram savs padomiņš, vienam patīk meita, otram māte, mēs ar

Misaīla tēvu abi žūpas, mums vienas rūpes — kad tik mēs izdze-

ram līdz pašam dibenam. Izdzeram, apsviežam, dibeniņā pie-

dauzām.

Misaīls

Tad ta brangi teikts, Varlaama tēv!

G r i g O r i j S (krodziniecei)

Kā tad viņiem vajaga? Kas tur bēdzis no Maskavas?

Krodziniece

Ej nu tu sazini! vai zaglis, vai laupītājs, tikai te labi ļaudis nevar

vairs godīgi garām paiet. Un kas tur viņiem liels iznāks? Ne

velna neiznāks; ne raiba suņa viņi nenoķers: domā, ka uz lei-

šiem nav vairs cita ceļa ka tik lielceļš vien! Nu, kaut no šenes

pagriezies pa kreisai un ej tik caur silu pa teku līdz tai mazai

baznīciņai, kas tur pie Cekanas strautiņa, un tad griezies taisni

caur tīreli uz Hlopinu, 110 turienes uz Zaharjevu, un tur jau

katrs zeņķis tevi novedīs uz Lujas kalniem. No šiem sargiem tik

vien ir tā labuma, ka viņi spaida ceļiniekus un aplaupa mūs,

nabadziņus. (Dzirdams troksnis.) Kas tur vēl? Ak, tur viņi, nolā-

dētie, iet pārlūkodami!

G r i g o r i j s

Saimnieci Vai nav istabā kāda cita kakta?

Krodziniece

Nav, mīļais, es pati ar prieku paslēptos. Tikai tā slava, ka iet

apkārt pārlūkodami, liec tik vien viņiem priekšā brandvīna un

maizes, un dievs zin ko vēl, — ka viņi izputētu, tie sasodītie! ka

viņi…

(Sargi nāk.)

Sargs

Sveika, krodzinieci

Krodziniece

Veseli, veseli, mīļie viesiņi, lūgtum ienāciet!

Viens sargs (otram klusu)

E, te jau plītē: varēs kādu grasi noplēst. (Uz mūkiem.) Kādu

ļaužu?

Varlaams

Mēs dieva vecīši, nabagi mūki, staigājam pa sādžām un lasām

kristīgas dāvanas klosterim.

Sargs (Grigorijam)

Un tu?

M i s a ī 1 s

Mūsu biedrs . ..

G r i g o r i j s

Zemnieks no pilsētiņas, pavadīju večus līdz robežām, no šenes

eju atpakaļ uz mājām.

M i s a 11 s

Tātad tu apdomājies …

G r i g o r i j s (klusu)

Klusē!

Pirmais sargs

Krodziniec, uzliec vēl brandvīna, mēs te ar večiem kopā pa-

dzersim un patrieksim.

Otrais sargs (klusu)

Puisis — tas liekas pliks, no viņa nav ko ņemt, bet tie veči…

Pirmais sargā

Klus, gan mēs viņus dabūsim. Nu, tētiņi mani, kā vedas ar

darbiņiem?

Varlaams

Vāji, dēls, vāji! Kristīgie šajos laikos skopi kļuvuši; naudiņu

mīlē, naudiņu glabā. Maz dievam dod. Un uznāca liels grēks pār

tām zemēm to ļaužu. Visi ir gājuši starp tiem tirgotājiem, tiem

grēciniekiem un muitniekiem, domā uz pasaules bagātību, ne uz

tās dvēseles paglābšanu. Staigā, staigā; lūdzies, lūdzies; reizēm pa

trejām dienām trejus grašus nesalūgsies. Tāda grēka būšana!

Paiet viena nedēļa, paiet otra, paveries maciņā, bet tur tik

maz iekšā, ka ir kauns klosterī rādīties; ko darīt? Aiz bēdām ir

allikumiņu nodzēri; posts vien ira. — Ak, grūti laiki, nu gan

pienākusi mūsu pastara diena …

Krodziniece (raud)

Dievs kungs, apžēlojies un pasargi!

(Kamēr Varlaams runā, pirmais sargs noskatās uz Misaīlu.)

Pirmais sargs

Aļeha! Vai pie tevis cara ukazs?

Otrais sargs

Pie manis.

Pirmais sargs

Dod šurp.

Misaīls

Ko tu uz mani tā noņēmies skaties?

Pirmais sargs

Ko skatos? Lūk še: no Maskavas izbēdzis kāds ļauns ķeceris

Griška Otrepjevs. Vai tu esi to dzirdējis?

Misaīls

Neesmu vis.

Pirmais sargs

Neesi vis? Labi. Un to bēgli, dieva zaimotāju, cars lika saķert

un pakārt. Vai tu to zūii?

Misaīls

Nezinu.

Pirmais sargs (Varlaamam)

Vai tu māki lasīt?

Varlaams

Jaunos gados mācēju, bet tagad aizmirsies.

Pirmais sargs (uz Misaīlu)

Un tu?

Misaīls

Nav devis dievs tās gudrības.

Pirmais sargs

Tad še tev cara ukazs.

Misaīls

Ko man ar to darīt?

Sargs

Man liekas, ka tas aizbēgušais bezdievis, blēdis, krāpnieks

esi tu.

Misaīls

Es? vai traks!

Sargs

Paga! turiet durvis ciet. Mēs to tūliņ izzināsim.

Krodziniece

Ak, tie nolādētie tirdītāji! i veci — i to mierā nelaiž!

Sargs

Kurš te ir lasīt pratējs?

G r i g O r i j S (panāk uz priekšu)

Es māku lasīt.

Sargs

Vai redz nu … Pie kā tad tu izmācījies?

G r i g o r i j s