ALEKSANDRS PUŠKINS - BORISS GODUNOVS

Piektais

Viņš tronī sēdēja un pēkšņi krita;

Pa muti, ausīm sāka asins plūst.

(Caru iznes uz krēsla; visa cara ģimene, visi bajāri.)

Cars

Jūs visi ejiet — lai pie manis paliek

Tik Fjodors.

(Visi aiziet.)

Mirstu, apskauj mani, dēls!

Ardievu, mīļais dēls: tu tūliņ būsi cars …

Un sāksi valdību … ak dievs, mans dievs!

Es tavā priekšā stājos — laika nav

Vairs dvēsli šķīstīt grēku sūdzībā!

Bet jūtu, mīļais dēls, tu man vēl dārgāks

Par dvēsles glābšanu… lai paliek tā!

Es dzimis pavalstnieks, man pienāktos

I mirt kā pavalstniekam tumsībā;

Bet es sev cara varu guvu. Kā?

Jel nejautā. Lai paliek; tikai zini:

Tu esi nevainīgs; tu sāksi valdīt

Pēc likumīgas tiesas; dieva priekšā

Es viens par visu gribu atbildēt.

Mans mīļais dēls, ak neapmānies lieki

Un labprātīgi acis neaizver.

Tu varu uzņem auku pilnos laikos:

Šis brīnumainais viltvārdis ir bīstams —

Ar drausmu vārdu viņš ir bruņojies …

Es, ilgus gadus valdīt mācījies,

Vēl spēju nospiest jucekļus un dumpi;

Tie manā priekšā bailēs drebēja;

Tad nodevība balsi nepacēla.

Bet tu vēl jauns un nepārbaudīts valdnieks,

Kā spēsi valdīt tādā negaisā,

Kā dumpi slāpēt, nodevējus tvert?

Bet dievs ir liels! Viņš jaunos gudrus dara

Un spēku vājiem dāvā … Klausies, dēls:

Vispirms sev padomnieku izmeklē —

Jo uzticamu vīru spēka gados,

Ko tauta mīlē, kas starp bajāriem

Stāv cieņā augstas cilts vai slavas dēļ, —

Kaut kņazu Šuiski. Karaspēkam tagad

Trūkst veikla vadoņa; lūk, Basmanovs, —

Un bajāri lai kurn — tu paliec ciets.

Es tevi ņēmu līdzi domes sēdēs

No mazām dienām, valstsdarbu tu proti:

Lai gaitas tek pa vecam. Ieradums —

Ir valstu dvēsele. Es biju spiests

Uz laiku sodus, trimdas atjaunot, —

Tu vari atmest to; tad tevi slavēs,

Kā caru Fjodoru reiz slavēja,

Kad viņš uz Bargā cara krēsla sēdās.

Ar laiku savelc atkal pamazām

Jo cieši rokās valdīšanas grožus.

Ja tagad atlaid, nepalaid pavisam.

Dēls, esi žēlīgs, katram pieietams;

Sauc droši ārzemniekus savos kalpos.

Pār visu sargā stingri ticību;

Dēls, esi kluss! Nav labi cara balsij

Par velti tukšā gaisā tērēties;

Lai tā kā dieva nama svētais zvans

Tik lielus svētkus, lielas bēdas junda.

Mans mīļais dēls! Tu tanīs gados nāc,

Kad sievu skaistums satrauc asinis;

Ak, sargā, sargā svētu šķīstību

Un lepnu kaunību, un nevainību!

Kas jaunās dienās radis gremdēties

Ar savām jutām netiklības baudās,

Tas vīra gados drūms un asinskārs,

Un viņa prāts bez laika tumšojas.

Vienmēr par savu dzimtu esi galva;

Gan cieni māti, tomēr valdi pats:

Tu vīrs un valdnieks; mīli savu māsu —

Tu paliec viņas vienīgs aizstāvis.

Fjodors (ceļos)

Nē, nē — ak, dzīvo, valdi ilgu mūžu —

Bez tevis mums un tautai bojā iet.

Cars

Viss beigts — ap manām acīm tumsa metas,

Es nāves stindzi jūtu …

(Ienāk patriarhs, bīskapi; aiz viņiem visi bajāri. Car

zem rokas, cara meita vaimanā.)

Kas tur nāk?

Ā! labi, shima — svētā mūku kārta …

Mans laiks ir klāt! Nu mūkos stājas cars —

Un tumšais kaps būs mana mūku celle.

Vēl gaidi drusku, augstais patriarh,

Vēl esmu cars … tad klausiet, bajāri:

Še tas, kam rokās dodu cara varu;

Nu zvēriet Fjodoram … Basmanov,

Jūs, mani draugi! .. . kapa malā lūdzu —

Tam cītīgi un taisni kalpojiet!

Viņš ir tik jauns vēl un tik nevainīgs.

Vai zvērat?

Bajāri

Zvēram.

Cars

Tagad esmu mierā.

Es lūdzu, piedodiet man manus grēkus,

Kur zinot noziedzos vai nezinot…

Nāc tuvāk, svētais tēvs, es esmu gatavs.

(Sākas iesvētīšana mūkos. Aiznes paģībušās sievietes.)

TELTS

Basmanovs ieved Puškinu

Basmanovs

Nāc šurpu, še tu vari runāt droši.

Un tātad viņš pie manis tevi sūta?

Puškins

Viņš savu draudzību tev piedāvā

Un Maskavā pēc troņa pirmo vietu.

Basmanovs

Bet Fjodors tā jau mani augsti cēlis:

Viss karaspēks ir manā vadībā;

Viņš manis dēļ i kārtu nicināja,

I bajārus. Es viņam zvērēju.

Puškins

Tu troņa mantiniekam zvērēji,

Kurš likumīgs; bet ja vēl cits ir dzīvs,

Kas likumīgāks? …

Basmanovs

Klausies, Puškin, diezgan;

Kam velti blēņas runāt? Kas viņš ir —

Es labi zinu.

Puškins

Lietuvā un krievos

Viņš sen par Dmitriju ir atzīts;

Bet lai nu kā; ap to es netiepjos.

Varbūt viņš tiešām īstais Dmitrijs ir,

Varbūt viņš arī tikai Viltvārdis;

Bet to es labi zinu, rīt vai parīt

Šim vīram Fjodors atdos Maskavu.

B a s m a n o v s

Nē, kamēr es par jauno caru stāvu,

Viņš sava troņa citam neatdos;

Mums, paldies dievam, karapulku diezgan!

Ar uzvarām es viņus drošināšu,

Un ko gan jūs pret mani sūtīsiet?

Vai Karelu ar kazakiem, vai Mņišeku?

Un cik tad jūsu? tūkstoš astoņi.

Puškins

Nē, pārskaitījies, tik daudz arī nav.

Es saku pats, ka mūsu pulki — nieks,

Ka kazaki prot tikai ciemos laupīt,

Ka poļi tikai dzer un tukši plātās

Un krievi — tie … bet ko tur runāt daudz.

Es tavā priekšā melot neiešu;

Bet klausies, Basmanov, kas mūsu spēks?

Ne kara pulks, ne poļu palīgi,

Bet ļaužu domas, visas tautas domas!

Tu atmini, ka Dmitrijs tika saņemts,.

Kā novadi tam paši pakļāvās,

Visnotaļ paklausīgi cietokšņi

Bez viena šāviena jau padevās

Un tiepšas vojevodus ļaudis sēja?

Pats redzēji: ne labprāt jūsu pulki

Ar viņu kāvās, valdot Borisam!

Bet tagad? Nē, Basmanov, jau par vēlu

Sākt strīdu, aukstos pelnos liesmas pūst;

Ar visu savu gudro, stingro prātu

Tu nenoturēsies; vai labāk nav

Tev pirmām rādīt gudru piemēru,

Par caru klaji izsaukt Dmitriju

Un tā uz mūžiem viņam pakalpot?

Ko domā?

Basmanovs

Rītu teikšu.

Puškins

Apņemies.

Basmanovs

Ardievu!

Puškins

Pārliec labi, Basmanov.

Basmanovs (aiziet)

Jā, viņam tiesa, visur nodevība.

Ko darīt man? Vai drīkstu gaidīt es,

Lai dumpinieki arī mani sasien

Un nodod Griškam? Vai gan labāk nav,

Ka straumes brāzmai priekšā aizsteidzos

Un pats … bet lauzt vissvēto zvērestu!

Bet iegūt negodu uz bērnu bērniem!

Un jaunā patvaldnieka uzticību

Ar baigu nodevību atmaksāt!

Jā, viņam, padzītam un izraidītam,

Ir viegli dumpi celt un sazvērības,

Bet man, bet man, ko valdnieks lutinājis ..

Bet nāve … vara … visas tautas posts .. .

(Nogrimst domās.)

Ei, šurpu! (Svilpj.) Zirgu! Taurē pulcēties!

PIERES VIETA

Puškins nāk, ļaužu ielenkts

Ļaudis

Mums cara dēls ir sūtni atsūtījis.

Lai paklausāmies, ko mums bajārs teiks.

Šurp! Šurpu!

Puškins ' (uz runājamās vietas)

Maskavieši, pilsoņi!

Man licis cara dēls jau sveicināt.

(Paklanās ļaudīm.)

Jūs zināt, visužēlīgs dieva prāts