ALEKSANDRS PUŠKINS: BORISS GODUNOVS

«Es Dmitrijs, cara dēls. Dievs, debess kungs,

Ir mani ieskaitījis eņģeļos,

Un tagad esmu es liels brīnumdaris.

Ej, vecīt!» Pamodies es nodomāju:

Kas zin, varbūt patiešām debesstēvs —

Kaut vēlu — atdod manu redzes spēju.

Būs jāiet. — Un es gāju tālo ceļu.

Un nonācu es Ugļičā un eimu

Uz dieva namu lūgsnas klausīties,

Un, pacilātā sirdi iekārsies,

Tik saldi raudu, it kā neredzība

Iz acīm lītu līdz ar asarām.

Kad ļaudis sāka iziet, saku zēnam,

Kurš mani vadīja: nāc, Jānīt, iesim

Pie kapa, kurā mazais Dmitrijs dus.

Zēns mani noveda, — un, tikko beidzu

Tur svētus dieva vārdus noskaitīt,

Man acis atdarījās; un es redzu:

Visapkārt gaišs, tur mazdēls stāv, tur kaps.»

Lūk, car, ko vecis manim pavēstīja.

(Visi apmulsuši. Kamēr patriarhs runā, Boriss vairākas reizes slauka vaigu,

ar lakatu.)

Es toreiz ļaudis turpu sūtīju,

Kas visu izzinātu, un patiesi —

Daudz gaudeno, tāpat kā sirmgalvis,

Pie cara dēla kapa izdziedēti.

Lūk, tāds mans padoms: pārvest svētos kaulus

Uz Kremli, Ercenģeļa dievnamā;

Tad visi ļaudis skaidri noredzēs,

Ka bezdievīgais blēdis melojis,

Un velna vara gaisīs it kā dūmi.

(Klusums.)

Kņazs Suiskis

Kas zina, svētais tēvs, tā kunga ceļus?

Ne man par viņiem spriest. Dievs augstākais

Var bērna atliekām dot netrūdlbu

Un spēku darīt lielus brīnumus.

Bet ļaužu runas vajag izpētīt

Bez iekarsuma un ar uzcītību.

Bet vai mēs šinīs nemierīgos laikos

Uz tādu lielu lietu varam domāl?

Vai ļaudīs nesacīs, ka to, kas svēts,

Mēs gānām pasaulīgās vajadzībās?

I tā jau tauta bezprātīgi šaubās

Un tā jau diezgan trokšņa, valodu.

Ne tagad laiks, lai ļaudis uztrauktu

Ar tādu lielu, negaidītu ziņu.

Es redzu pats, ka vajag apslāpēt

Sā bēgļa-mūka izplatītās baumas;

Bet tur var līdzēties daudz vienkāršāk.

Es, augstais car, ja dosi pavēli,

Pats steigšos lielā tirgus laukumā

Un ļaudis aprāšu un pierunāšu,

Un bēgļa ļauno viltu atklāšu.

Cars

Lai noliek tāl Tu, valdon patriarh,

Es lūdzu, atnāc manās palātās,

Es vēlos šodien runāties ar tevi.

(Aiziet. Viņam seko bajāri.)

Viens bajārs (klusu otram)

Vai manīji, ka valdnieks nobālēja

Un sviedri lielām lāsēm sāka plūst?

Otrs bajārs

Es taisni acis nedrīkstēju pacelt,

Ne elpu vilkt, ne tik vēl pakustēt.

Pirmais bajārs

Kņazs Suiskis paglāba. Nu krietns vīrs!

LĪDZENUMS NOVGORODAS — SEVERSKAS TUVUMA

(1604. gada 21. decembrī)

KAUJA

Kareivji (bēgdami mistru mistrām)

Posts, posts! Carevičš! poļil Edz kur viņi!

Edz kur nāk!

(Uznāk kapteiņi — Maržerets un Valters Rozens.)

Maržerets

Kur eit, kur eit? Allons [3] …

Marš, atpakaļ!

Kāds bēglis

Pats marš, ja tev tā gribas, sasodītais sumpurns tāds!

Maržerets

Quoi? Quoi?'

Otrs

Kval kva! tīk tev, spranču rupuci, kvarkstēt pret krievu cara

dēlu; bet mēs, redz, esam pravoslavni [4] .

Maržerets

Qu'est-ce a dire pravoslavni?… Sacrēs gueux, maudites canaillesl

Mordieu, mein Herr, j'enrage: on dirait que ga n'a pas de bras

pour frapper, [5]

R o z e n s

Es ist Schande. [6]

Maržerets

Ventre-saint-gris! Je ne bouge plus d'un pas — puisque le vin

est tirē, il faut le boire Qu'en dites-vous, mein Herr? 1

R o z e n s

Sie haben Recht. 2

Maržerets

Tudieu, il y fait chaud! Ce diable de Samozvanetz, comme ils

l'appelent, est un bougre qui a du poil au cul. Qu'en pensez

vous, mein Herr? 3

Rozens

O jā!

Maržerets

He! Voyez donc, voyez donc! L'action s'engage sur Ies derriēres.

• Zili, zaļi zibeņi I Es neviena soļa neatkāpšos i kad zirgs iejūgts, groži

rokās, tad jābrauc. Ko jūs sakāt, mans kungs?

s Jums taisnība.

465

3 Nudien — iet gan karsti! Tas velna «samozvaņecs», kā viņu sauc,

kaujas kā pats nelabais. Vai nav tiesa, mans kungs?

30 — 2011

de l'ennemi. Ce doit ētre le brave Basmanoff, qui aurait faire une

sortie. [7]

Rozens

Ich glaube das. [8] (ienāk vācieši.)

Maržerets

Ha, ha! voici nos Allemands. Messieurs! … Mein Herr, dites-

leur donc de se rallier et, sacrebleu, chargeons! [9]

Rozens

Sehr gut. Halt! [10]

(Vācieši sarindojas.)

Marsch! [11]

Vācieši (iet)

Hilf Gott! 1

(Kauja. Krievi atkal bēg.)

Poļi

Uzvara! uzvara! Slava caram Dmitrijam!

Dmitrijs (jāšus)

Sist bungas pārtraukumam! Mēs esam uzvarējuši. Diezgan; saudzē-

jiet krievu asinis. Rimstiet!

(Taurē un bungo.)

MASKAVA. LAUKUMS KATEDRĀLES PRIEKŠA.

Ļaudis

Viens

Vai drīz cars iznāks no baznīcas?

Otrs

Dievkalpojums jau beidzas, tagad nāk aizlūgšanas.

' Dievs palīdzi

Pirmais

Ko, vai to jau nolādēja?

Otrs

Es stāvēju baznīcas priekšā un dzirdēju, ka djakons iebrēcās:

Griška Otrepjevs — lai nolādēts!

Pirmais

Lai lād vien: kas par daļu cara dēlam gar Otrepjevu.

Otrs

Bet cara dēlam tagad dzied dvēseles aizlūgumu.

Pirmais

Dvēseles aizlūgumu — dzīvam! Nu, gan jau viņiem par to at-

maksās, bezdievji tādi!

Trešais

Kuš! troksnis! Vai tik nav cars?

Ceturtais

Nē, tur nāk plānprātiņš.

(Ienāk plānprātiņš, dzelzs cepure galvā, apkārstījies važām; viņam apkārt

pulks zeņķu.)

Zeņķi

Dzelža mice, dzelža mice!… stinkš! …

Vecene

Nost no viņa, velna bērni! Lūdz, svētīgais, par mani — grēcinieci.

Plānprātiņš

Dod, dod, dod kapeiciņu.

Vecene

Se tev kapeiciņa; bet piemini mani.

Plānprātiņš (nosēžas turpat zemē un dzied)

Mēness brauc,

Kaķēns raud,

Muļķīti, celies,

Pielūdzi dievu!

(Zēni apstāj viņu atkal.)

Kāds zēns

Sveiks, muļķīt, ko tad tu cepures nenoņem? (Piesit pie viņa dzelzs

cepures.) Edz, kā skan!

Plānprātiņš

A, reče, man ir kapeiciņa.

Zēns

Melo! nu parādi.

(Izrauj muļķim kapeiciņu un aizbēg ar to prom.)

Plānprātiņš (raud)

Atņēma man kapeiciņu, muļķītim pāri dara.

Ļaudis

Cars, cars nāk!

(Cars iznāk no baznīcas; bajārs, pa priekšu iedams, izdala dāvanas.

Bajāri.)

Plānprātiņš

Boris, Boris! zēni pāri dara muļķītim!

Cars (uz bajāru)

Dod viņam dāvanas! Ko viņš raud?

Muļķis

Mazie zēni man pāri dara … Liec viņus nokaut, kā tu nokāvi

mazo cara dēliņu.

Bajāri

Ej nost, muļķi! Ķeriet muļķi!

Cars

Laidiet viņu mierā. Lūdz par mani dievu, nabaga muļķi. (Aiziet.)

Muļķis (iesaucas)

Nē, nē! nevar dievu lūgt par caru — Erodu; dievmāte nevēl.

SEVSKA

Viltvārdis savējo vidū

Viltvārdis