Aleksandrs Dimā - Karaliene Margo

Pēc brīža Luvras pagalmā atskanēja šāviens.

- Kas tas? - Kārlis iesaucās.

Suns pielēca kājās un izslēja ausis.

- Nekas, - atbildēja Katrīna. - Tas ir tikai signāls.

- Ko šis signāls nozīmē?

- To, ka kopš šā brīža tavs vienīgais ienaidnieks ir padarīts nekaitīgs.

- Vai kādu nošāva? - Kārlis jautāja, uzmezdams Katrīnai valdonīgu skatu, kam bija jāpierāda, ka tikai karalis var lemt par kāda pilsoņa nāvi vai apžēlošanu.

- Nē, sire, nošauts nav neviens. Divi ir tikai aizturēti.

- Pie mums vienmēr notiek kaut kas noslēpumains, - teica Kārlis, - rīko sazvērestības, par ko karalim nav ne jausmas. Velns lai parauj! Es taču neesmu bērns, māmiņ, un citu palīdzība man ir lieka! Ja jūs gribat valdīt, dodaties līdzi savam dēlam Indriķim uz Poliju. Šeit jums tas neizdosies.

- Šodien es pēdējo reizi iejaucos tavās darīšanās, mans dēls. Darbiņš . ir iesākts jau sen, bet tā kā es vienmēr kļūdos, tad gribēju tev pierādīt, ka man tomēr taisnība.

Tobrīd priekšistabā atskanēja daudzu soļu un uz grīdas nolaistu šauteņu troksnis. Karalim pieteica kapteini Nansē.

- Lai ienāk! - Kārlis ātri atbildēja.

Kapteinis ienāca un, palocījies pret karali, griezās pie Katrīnas:

- Jūsu majestātes pavēle ir izpildīta: viņš ir apcietināts.

- Kā viņš? - Katrīna uztraucās. - Vai tad jūs aizturējāt tikai vienu?

- Vairāk neviena tur nebija, madame.

- Vai viņš aizsargājās?

- Nē, mums ieejot, viņš ēda vakariņas, un atdeva zobenu pēc pirmā pieprasījuma.

- Ko tas nozīmē? - karalis jautāja.

- Tūlīt redzēsi, - atbildēja Katrīna. - Ievediet apcietināto, kapteini!

Pēc dažām minūtēm istabā ienāca de Muī.

- De Muī! - iesaucās karalis. - Ko tas nozīmē?

- Ja jūsu majestāte atļautu, arī cs gribētu jautāt to pašu, - de Muī mierīgi atbildēja.

- Nejautājiet, bet pasakiet karalim, kas jums zināmajā naktī bija darāms Navarras karaļa guļamistabā? Pasakiet tā cilvēka vārdu, kas pretojās karaļa pavēlei un nodūra divus sargkareivjus un ievainoja Morvelu.

- Vai jūs tiešām to zināt? - jautāja Kārlis.

- Jā, jūsu majestāte, - de Muī atbildēja. - Vai jūs vēlaties zināt šī cilvēka vārdu?

- Jā!

- Lūdzu, jūsu majestāte! Vina vārds - de Muī de Senfals.

- Jūs?

- Es!

Katrīnu šī pārdrošība pārsteidza.

- Kā jūs iedrošinājāties pretoties karaļa pavēlei? - Kārlis vaicāja.

- Sire, es nezināju, ka uzbrucēji tiešām izpilda jūsu majestātes pavēli. Tanī brīdī es redzēju tikai vienu cilvēku - mana tēva un admirāļa slepkavu Morvelu. Es atcerējos, ka pirms pusgada, 24. augustā, jūsu majestāte šajā istabā man solīja slepkavu sodīt. Pa to laiku daudz, kas ir noticis un es domāju, ka jūsu majestāte savu solījumu ir aizmirsusi. Ieraugot Morvelu, man likās, ka pati debess viņu sūtījusi pie manis. Pārējo jūsu majestāte jau zina.

Karalis klusēja. Pēdējā laikā viņš savus uzskatus bija ļoti mainījis. Māte karaliene atcerējās dažas piezīmes par Bērtuļa nakti, kurās izskanēja it kā sirdsapziņas pārmetumi.

- Bet kāpēc jūs apmeklējāt Navarras karali? - karaliene jautāja.

- Tas ir garš stāsts, - de Muī atbildēja. - Bet, ja viņas majestāte grib noklausīties…

- Jā, jā, stāstiet, - Kārlis pārtrauca.

- Klausos, sire, - de Muī palocījās.

Katrīna apsēdās un uztraukti nolūkojās jaunajā hugenotā.

- Sire, es ierados pie Navarras karaļa kā manu brāļu, jūsu uzticamo pavalstnieku hugenotu pārstāvis, - dc Muī iesāka.

Katrīna pamāja Kārlim.

- Nomierinieties, māmiņ, - karalis atbildēja, - es klausos uzmanīgi. Turpiniet, de Muī! Kāpēc tad jūs ieradāties?

- Es ierados brīdināt Navarras karali, ka viņš, atteikdamies no mūsu ticības, zaudējis hugenotu partijas uzticību. Un tomēr viņa tēva, Antuāna Burbona, un jo īpaši viņa mātes, vīrišķīgās Žannas d'Albrē, piemiņas dēļ mēs nolēmām viņu lūgt atteikties no tiesībām uz Navarras karaļvalsts kroni.

- Ko viņš atbildēja? - iesaucās Katrīna, kuru šī vēsts ļoti pārsteidza.

- Bet šis Navarras kronis, ko bez manas atļaujas liek no vienas galvas uz otru, šķiet, daļēji pieder arī man, - karalis ierunājās.

- Hugenoti cicna augstāko varu, sire. Tāpēc viņi cerēja, ka jūsu majestāte izpildīs viņu lūgumu un uzliks šo kroni jums tik dārgā cilvēka galvā.

- Man tik dārgā cilvēka? - iesaucās Kārlis. - Velns lai parauj! Par kādu galvu jūs runājat? Es jūs nesaprotu.

- Es runāju par Alansonas hercogu, sire.

Katrīna nobālēja kā nāve un uzmeta de Muī ugunīgu skatienu.

- Bet vai mans brālis Fransuā to zināja?

- Jā, sire.

- Un viņš bija ar mieru kroni pieņemt?

- Jā, ja jūsu majestāte to atļaus.

- Šis kronis tiešām ir ļoti piemērots manam brālim Alansonas hercogam, - sacīja karalis. - Kā gan es par to neiedomājos! Pateicos, de Muī. Tā ir laba doma.

- Bet ko par to saka Indriķis? - jautāja Katrīna.

- Navarras karalis, jūsu augstība, uzklausīja savu brāļu vēlēšanos un atteicās no savām tiesībām.

- Vai šis atteikšanās raksts ir pie jums? - Katrīna iesaucās.

- Jā, jūsu majestāte. Par laimi es viņu paņēmu līdzi.

- Vai to parakstīja pirms notikuma Luvrā?

- Jā, liekas, ka notikuma priekšvakarā.

De Muī izņēma no kabatas Indriķa parakstīto atteikšanās rakstu par labu Alansonas hercogam. Raksts bija parakstīts dienu pirms iecerētās viņa apcietināšanas.

- Jā, atteikšanās raksts ir pareizs, - sacīja Kārlis. - Viss ir kārtībā.

- Un ko Indriķis prasīja par atteikšanos? - Katrīna vaicāja.

- Neko. Viņš sacīja, ka draudzība ar karali bagātīgi atlīdzinot kroņa zaudējumu.

Katrīna sakoda lūpas un sažņaudza savas skaistās rokas.

- Ja jau viss starp jums un Navarras karali bija nokārtots, - viņš teica, - kāpēc jūs šovakar atkal satikātics?

- Es… ar Navarras karali? - de Muī brīnījās. - Kapteinis Nansē, kas mani apcietināja, var apliecināt, ka es biju viens. Pajautājiet viņam, jūsu majestāte.

- Kapteini Nansē! - karalis sauca.

Aicinātais ienāca.

- Vai monsieur dc Muī viesnīcā "Skaistā zvaigzne" bija viens pats? - Katrīna jautāja.

- Istabā monsieur de Muī bija viens, - kapteinis atbildēja, - bet viesnīcā - nē.

- Kas tur vēl bija?

- Nezinu, kāds kungs, jūsu augstība. Es tik zinu, ka viņš izbēga pa sētas durvīm, smagi ievainodams divus manus kareivjus.

- Un jūs viņu pazināt?

- Es ne, bet mani sargkareivji gan.

- Kas tas bija? - Kārlis IX jautāja.

- Grāfs Anibāls de Kokonna.

- Anibāls de Kokonna! - karalis domīgi noteica. - Tas pats, kas Bērtuļa naktī tik cietsirdīgi apkāva hugenotus.

- Grāfs de Kokonna kalpo Alansonas hercogam, - Nansē piebilda.

- Labi, labi, - Kārlis atteica. - Varat iet, kapteini Nansē, bet citreiz neaizmirstiet…

- Ko, jūsu majestāte?

- Ja jūs kalpojat man un jums jāizpilda vienīgi manas pavēles.

Kapteinis godbijīgi palocījās un izgāja ārā.

De Muī palūkojās uz Katrīnu un viņa lūpas savilkās zobgalīgā smīnā.

Uz mirkli iestājās klusums.

Katrīna gumzīja savas kleitas krūšu mežģīnes. Kārlis glāstīja suni.

- Bet kāds ir jūsu mērķis? - karalis vaicāja. - Vai jūs gribējāt rīkoties ar varu?

- Pret ko, jūsu augstība?

- Pret Indriķi, Fransuā un ari mani?

- Sire, mums bija jūsu svaiņa atteikšanās un jūsu brāļa piekrišana. Bet jūsu majestātes atļauju, kā jūs jau zināt, mēs gribējām izlūgties, kad mūs pārsteidza liktenīgais atgadījums Luvrā.