Aleksandrs Dimā (tēvs) - ČETRDESMIT PIECI

Здесь есть возможность читать онлайн «Aleksandrs Dimā (tēvs) - ČETRDESMIT PIECI» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGA,, Год выпуска: 1993, Издательство: „AEROEKSPRESIS, Жанр: Историческая проза, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

ČETRDESMIT PIECI: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ČETRDESMIT PIECI»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ČETRDESMIT PIECI
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Trešais sējums
RĪGA, „AEROEKSPRESIS"1993
Kopoti raksti piecpadsmit sējumos
Izdevumu sagatavojusi informācijas un izdevējdarbības aģentūra "AEROEKSRESIS"
Tulkojis Vitolds Zibelis Redaktors A.Mukāns Mākslinieks J.Sīmanis Sastādītāji G.Špakovs un S.Smoļskis
Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16. 12,5 iespiedloksnes Tirāža 16 000 eks. Līgumcena Izdevējdarbības licence Nr. 2-0116
4>«6pMKa «AercKafl knhta» Nt 2 MHHHeTepeTaa neMam « nm^opMauHn 193036. C«HKT-neTep6ypr, 2-x CoaeTCKa*. 7
Фабрика «Детская книга» Н> 2 Министерства печати и информации 193036. Санкт-Петербург, 2-я Советская. 7

ČETRDESMIT PIECI — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ČETRDESMIT PIECI», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Jūs taču redzat, ka esat pamests, — Tranhons turpināja, — jums nav citu cerību uz šo pasauli, kā vien mana piedāvātā.

— Labi! — Salseds skumji nopūtās. — Pavēliet klusēt, es gribu runāt.

— Karalis prasa rakstisku atzīšanos.

— Tad atbrīvojiet man rokas un pasniedziet spalvu — es rakstīšu.

— Savu atzīšanos?

— Manu atzīšanos.

lelīgsmotajam Tranhonam vajadzēja tikai pamāt, jo viss bija jau sagatavots. Kāds strēlnieks atnesa prasītās lietas. Viņš pasniedza spalvu, papīru un tinti, ko Tranhons nolika uz ešafota kluča.

Tūlīt arī atrisa virve, kas saistīja Salseda labo roku, lai viņš brīvi varētu rakstīt.

Apsēdies, Salseds vispirms atelpoja un izmantoja savu roku, lai noslaucītu lūpas un atglaustu matus, kas sviedros izmirkuši aizsedza viņa uzacis.

— Uz priekšu, uz priekšu! — Tranhons skubināja. — Apsēdieties ērtāk un uzrakstiet visu!

— Nebaidieties, — atbildēja Salseds, roku pēc spalvas izstiepdams. — Apmierinieties, es neaizmirsīšu nevienu, kas mani ir aizmirsuši.

Šos vārdus izteicis, viņš vēlreiz pārlūkoja apkārtni. Bez šaubām, tagad bija pienācis mirklis, kad vajadzēja parādīties pāžam, jo viņš satvēra Ernotona roku un sacīja:

— Monsieur, esiet tik labs, paņemiet mani rokās un paceliet virs Šīm galvām, kas man traucē skatīties.

— Patiesi, jūs esat nepiepildāms, jauno cilvēk!

— Vel tikai šoi pakalpojumu, monsieur.

— Jūs manu labvēlību izlietojat nevietā.

— Man jāredz soda izpildīšana, vai saprota? Man jāredz viņš! Esiet līdzcietīgs, monsieur, apžēlojieties, palīdziet!

Ernotons nepretodamies satvēra jaunekli un pacēla, būdams pārsteigts par viņa ķermeņa savādo maigumu.

Tagad pāža galva bija augstāk par pārējām galvām, un Salseds lielā pārsteigumā ieraudzīja jaunekli, kas pie lūpām pielika divus pirkstus. Noziedznieka sejā atplaiksnījās neizsakāms prieks. Viņš izjuta svētlaimi kā piedzēries bagātnieks, kam Lācars apslapinājis mēli ar dažiem ūdens pilieniem. Viņš bija pazinis tik nepacietīgi gaidīto zīmi, kas vēstīja par palīgiem.

Pēc īsas vilcināšanās viņš satvēra Tranhona nepacietībā sniegto papīru un drudžainā steigā sāka to aprakstīt.

— Viņš raksta, viņš raksta! — pūlis ņurdēja.

— Viņš raksta, — māte karaliene priecīgi atkārtoja.

— Viņš raksta, — karalis piebilda. — Dieva vārds, es viņu apžēlošu!

Pēkšņi Salseds pārtrauca rakstīt, lai vēlreiz paskatītos jauneklī, kas

atkārtoja to pašu zīmi, un Salseds rakstīja tālāk.

Tas atkārtojās vēlreiz.

— Vai jūs esat beidzis? — jautāja Tranhons, kas cītīgi uzmanīja papīru.

— Jā, — Salseds nejūtīgi atbildēja.

— Parakstiet!

Salseds parakstīja, uz papīru nemaz nepaskatījies, jo viņa skatienu saistīja jauneklis.

Tranhons izstiepa roku pēc atzīšanās raksta.

— Karalim, tikai karalim! — atbildēja Salseds.

Un viņš vilcinādamies pasniedza papīru leitnantam, kā uzvarēts kareivis, kas atdod savu pēdējo ieroci.

— Ja jūs visā esat atzinies, tad esat glābts, monsieur Salsed, — sacīja leitnants.

Nemiera un izsmiekla satraukts smīns pavīdēja notiesātā lūpās, kurš vēl arvien nepacietīgi uzlūkoja noslēpumaino pāžu.

Nogurušais Ernotons gribēja nolikt savu nastu un atplēta rokas. Pāžs noslīdēja zemē. Līdz ar viņu izgaisa parādība, kas Salsedam iedvesa spēkus. Viņš acīm vēl meklēja galvu, tad gluži izmisis iesaucās:

— Nu, nu!

Neviens neatbildēja.

— Pasteidzieties, pasteidzieties, — viņš sauca. — Karalis jau saņēmis papīru un tūlīt sāks to lasīt.

Neviens nekustējās.

— Tūkstoš velnu! — Salseds iekliedzās. — Vai man tiešām jāiet bojā? Es taču viņu pazinu!

Tiklīdz karalis bija atlocījis papīru un pārlasījis pirmās rindas, viņš dusmās nobāla un iekliedzās:

— Ak, nelaimīgais!.. Ak, nepateicīgais!

— Kas ir, mans dēls? — jautāja Katrina.

— Viņš visu atsauc,, māt. Viņš neatzīstas.

— Un?

— Viņš paskaidro, ka hercogs Gizs sazvērestībā nav vainojams.

— Tiešām, var būt, ka tā ir taisnība, — Katrīna nomurmināja.

— Viņš melo, — karalis kliedza, - viņš melo kā pagāns.

— Kā jūs zināt, mans dēls? Varbūt, ka hercogs Gīzs ir nekrietni apmelots. Varbūt, ka tiesneši pārsteidzīgā dedzībā kļūdījušies.

— Nē, madame, — iesaucās Indriķis, kas vairs nevarēja savaldīties, — es visu dzirdēju.

— Jūs, mans dēls?

— Jā, es.

— Kad?

— Kad šis nelietis gulēja uz moku sola… es biju aiz priekškara. Es ievēroju katru viņa vārdu, un ikviens viņa vārds iesmeldza manā galvā kā āmura sista nagla.

— Tad lieciet viņam runāt pie moku staba, ja jau tas tik nepieciešams. Pavēliet sagatavot zirgus.

Indriķis trakās dusmās pacēla roku. Leitnants Tranhons zīmi atkārtoja. Notiesātā locekļus atkal saistīja virvēs. Četri viri uzlēca četros zirgos. Iedžinkstējās četras pātagas, un četri zirgi traucās katrs savā virzienā.

Uz ešafota grīdas atskanēja drausmīga krakšķēšana un necilvēcīgs kliedziens. Nelaimīgā Salseda locekļi kļuva zili, izstiepās un pārplūda asinīm. Viņa seja vairs nelīdzinājās cilvēcīgai būtnei: tā bija dēmona maska.

— Nodevība, nodevība! — viņš kliedza. — Es runāšu, es gribu runāt, es gribu visu izteikt. O, nolādētais hercogs…

Viņa balss pārspēja zirga krākšanu un pūļa kņadu. Bet pēkšņi tā

apklusa.

— Stājieties, stājieties! — Katrīna pavēlēja.

Bija par vēlu. Dusmās un sāpēs vēl nesen stīvā Salseda galva pēkšņi nokrita uz nāves rīka grīdas.

— Ļaujiet viņam runāt, - sauca māte karaliene. — Stājieties, stājieties

taču!

Salseda nedabīgi izplestās acis stiklaini noraudzījās pūlī, kur bija parādījies pāžs. Tranhona skatiens sekoja norādītā virzienā. Bet Salseds vairs nevarēja parunāt. Viņš bija miris.

Tranhons klusā balsī deva kādam strēlniekam rīkojumu, un tas sāka pārlūkot pūli Salseda skatiena norādītā virzienā.

— Mani meklē! — jaunais pāžs iečukstēja Ernotonam ausī. — Apžēlojieties, palīdziet, pabalstiet mani, monsieur! Viņi nāk! Viņi nāk!

— Kas jūs esat?

— Sieviete… Glābjiet, aizsargājiet mani!

Ernotons nobāla, bet dižciltība pārsteigumu un bailes drīz vien uzveica. Viņš aizbīdīja aizstāvāmo sev priekšā, ar zobena rokturi sāka atbrīvot ceļu un aizbīdīja dāmu līdz Mutonas ielas stūrim, pretī kādām atvērtām durvīm. Jaunais pāžs iesteidzās iekšā un pazuda durvīs, kas likās viņu gaidījušas, jo tūliņ atkal aizvērās.

Ernotons pat nebija paguvis apvaicāties, kā viņu sauc, un tāpēc arī necerēja to vairs atrast. Bet pirms pazušanas pāžs, it kā viņa domas uzminēdams, bija tam sirsnīgi pamājis ar roku.

Atbrīvojies Ernotons atkal pagriezās pret laukumu un pārlūkoja ešafotu un karaļa ložu.

Sastingušais un svina bālais Salseds gulēja izstiepies uz ešafota grīdas. Nobālusī Katrīna ložā bija piecēlusies.

— Mans dēls, — viņa beidzot ierunājās, nosvīdušo pieri susinādama, — jūs darītu labi, ja mainītu bendi. Viņš ir līgas loceklis.

— Kā jūs to zināt?

— Palūkojieties, palūkojieties!

— Ko?

— Salseds izcieta tikai vienu vilcienu un ir jau beigts.

— Viņš necieš sāpes.

— Nē, nē! — Katrīna atbildēja, nicīgi pasmaidīdama par dēla griezīgo asprātību. — Viņš mira tāpēc, ka tika nožņaugts ar tievu virvi tieši tanī mirklī, kad viņš gribēja nodot tos, kas viņam lika mirt. Pavēliet pārmeklēt līķi, un es varu galvot, ka uz viņa kakla atradis virves zīmes.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ČETRDESMIT PIECI»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ČETRDESMIT PIECI» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Aleksandrs Dimā - Divas Diānas
Aleksandrs Dimā
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs ) - DĀMA AR SAMTA APKAKLI
Aleksandrs Dimā (tēvs )
Aleksandrs Dimā (tēvs) - TŪKSTOTS UN VIENS SPOKS
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - SARKANĀS MĀJAS BRUNINIEKS
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - PĒC DIVDESMIT GADIEM-2.DAĻA
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs) - PĒC DIVDESMIT GADIEM-1 DAĻA
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libcat.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā(Tēvs) - Grāfiene de Monsoro
Aleksandrs Dimā(Tēvs)
Aleksandrs Dimā - Karaliene Margo
Aleksandrs Dimā
Отзывы о книге «ČETRDESMIT PIECI»

Обсуждение, отзывы о книге «ČETRDESMIT PIECI» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x