MARKS TVENS: VĒSTULES NO ZEMES

XVIII nodaļa. Notiesāta, taču nesalauzta……………………………………………………. 253

Bībeles pamācības un reliģiskā taktika………………………………………………………… 256

Savienotās Linča Valstis…………………………………………………………………………… 261

Par smakām………………………………………………………………………………………….. 268

Svarīga sarakste……………………………………………………………………………………… 270

Sarakstīšanās ar neaicinātiem viesiem………………………………………………………….. 278

SĀTANS AIZLIEK LABU VARDU

No «Autobiogrāfijas»……………………………………………………………………………………… 283

Sātans aizliek labu vārdu………………………………………………………………………………… 284

Darījums ar Sātanu………………………………………………………………………………………… 285

Noslēpumainais svešinieks (fragmenti)………………………………………………………………… 294

Pēcvārds………………………………………………………………………………………………………. 302

Komentāri un piezīmes……………………………………………………………………………………… 307

Mark T w a i n

LETTERS FROM THE EARTH

Марк Твен

ПИСЬМА С ЗЕМЛИ

Государственное издательство политической литературы Москва, 1963

Латвийское государственное издательство На латышском языке

Marks Tvens

VĒSTULES NO ZEMES

Tulkojusi I. Melnbārde. Redaktore Dz. Dāvidsone. Maksi, redaktors V. Grants. Mākslinieka V. Ozoliņa vāks un tituls. V. Garjajeva ilustrācijas. Tehn. redaktors N. Likums. Korektore T. Pētersone. Nodota salikšanai 1964. g. 30. jūlijā. Parakstīta iespieša­nai 1964. g. 20. oktobri. Papīra formāts 60x84Viij. 20 fiz. iespiedi.; 20 uzsk. iespiedi.; 25,91 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. Maksā 75 kap. Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdevn. Nr. 18204/Mp-I968. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības parvaldes 2. tipogrāfijā Rīgā, Dzirnavu ielā 57. Pašūt. Nr. 2249. A(Amer)

1 Vajadzīgi trīs ar pusi gadu, lai tuvākās (Gulbja zvaigznāja sešdesmit pirmās) zvaigznes gaisma sasniegtu Zemi, izplatoties ar 186 000 jūdžu ātrumu sekundē. Arktūrs spīdēja jau divsimt gadu, kad tā stari sasniedza Zemi. Tālās zvaigznes kļuva redzamas pakāpeniski daudzu gadu tūkstošu gaitā. «Vēstuļu no Zemes» izdevēja piezīme. (M. T.)

1 Lai dzīvo republika! (Franc.)

1 Vai ieradies gars? (Vac.)

[1] kā šeit, tā arī turpmāk Marks Tvens, aprakstīdams zemes dzīves ainas, kritizē toreizējos apstākļus ASV, atmaskojot baznīcas liekulību, nacionālismu, antisemītismu, šovinismu, nēģeru vajāšanas, kas, arī viņam dzīvam esot, val­dīja ASV. (Red.)

i-iģ^a kājām, jo tātnrpi7. bijiscusku_paradums. Čūska feica, ka aizliegtais auglis pildīšot viņu tukšās galvas ar zinā­šanām. Tad viņi šo augli apēda, un tas bija pilnīgi dabiski, jo cilvēks ir radīts zinātkārs, turpretī garīdznieks, tāpat kā dievs r kuru viņš atdarina un pārstāv Zemes virsu, jau.jfljsākta gala uzņemies jni_sijuJraucēt cilvēkam uzzināt it visu derīgo]

Ādams un Ieva nogaršoja aizliegto augli, un viņu miglainajā saprātā tūlīt ielija milzīgi spoža gaisma. Viņi ieguva zināšanas. Vai noderīgas? Nebūt ne — viņi vienkārši uzzināja, ka ir viens rīcības veids, ko dēvē par labu, un otrs, ko dēvē par ļaunu, kā arī iemācījās paši ļauni rīkoties. Pirms tam viņi to neprata. Tāpēc ikviena viņu rīcība līdz šim mirklim bija tīra, nevainīga, bez­grēcīga.

Tagad turpretī viņi iemācījās darīt ļaunu — un ciest no tā; nu viņi iemantoja arī to, ko Baznīca sauc par visdārgāko mantu, proti, Tikumiskās Jūta_s^ kas atšķir cilvēku no_zvēra unpaceļ viņu aifgstāk, nevis nostāda zēīnāk par zvēru] kā~ļ)eč taisnības p'ienaktos 10 cilvēka domas ir netīras un grēcīgas, turpretī zvērjT^"tīras _uņ bezgrēcīgas. ntiem_vardiem runajot^pziriatP sabojātuj3Ulj«štēni te vērtē augstak par"To~kas nemāžlnivarjgp - botafīēST "

Baznīca joprojām slavina Tikumiskās .lūtajskācilvēka cilde­

nāko īpašību, lai gan ļoti labi zina, ka dievs par tam bijis nepār­

protami nelāgos ieskatos un parastaļa neveiklībā darījis,Jtovaf rējis, lai viņa~Tālmīgig~ftēii)l PҐradizeg~darza jHg_tām neīikfūT Taīaā Adāms un ieva tagad zinaja, kas ir ļaWuīns un kaTo darīt. Viņi zināja, kā veikt visvisādus nelabus darbus, tai skaitā

[3] 1866. gadā havaju salās nomira kāda miesās kupla princese, kuras dzīslās ritēja karaliskas asinis. Izcilu goda vietu viņas bēres ieņēma trīsdes­mit seši lieliski noauguši iezemieši. Slavas dziesmā, kas cildināja nelaiķa

[4] es taisos publicēt šīs vēstules te, uz Zemes, pirms atgriežos pie jums. Divos izdevumos. Vienu, pilnīgu. Bībeles lasītājiem un viņu bērniem, otru, cenzētu, personām ar labu gaumi. (AI. T.)

[5] 1 galons — apmēram 4,54 1.

[6] rakstnieks šeit domā cilvēku morālo degradēšanos buržuāziskajā sa­biedrībā. (Red.)

[7] divi kaķi, kuri kāvās tikām, kamēr no abiem palika pāri tikai astes. (Tulk.)

[8] pirmās nakts tiesības. (Tulk.)

[9] lai dzīvo karalis! (franc.)

[10] lai dzīvo komūna! (franc.)

[11] kad d'egijons izsūtīja savas pusnakts pavēles, lai nepakļāvīgais Pa­rīzes parlaments atsāk savu pienākumu pildīšanu, 160 no 200 parlamenta locekļiem piecēlās gultās sēdus un drosmīgi un vīrišķīgi atteicās paklausīt. Ikviens no viņiem izšķīrās par šo varonīgo rīcību patstāvīgi, balstīdamies uz savu paša iedzimto diženumu, jo viņš taču nevarēja zināt, ka citi vai vismaz daži no viņa biedriem būs nelokāmi un darīs tāpat. Salīdzinājuma labad pa­vērojiet, cik sīkumaini ikviena jauna Francijas valdības sistēma cenšas iznīci­nāt jebkuru vēstures atgādinājumu par iepriekšējo sistēmu, mainot pat ielu nosaukumus. Napoleons uzstādīja uz Vandomas kolonas savu statuju; nā­kamās sistēmas uzslēja statujas vietā ko citu; kad pie varas nāca Komūna, tā kolonu vispār noārdīja; republika tagad uzcēlusi kolonu no jauna un uz­stādījusi uz tās akmens figūru, kas attēlo kaut kādu īpašību — kādu, es lāgā nezinu, iespējams, ka franču nepastāvību. (M. T.)

[11] Henrijs Hudzons (1550.—1611.) — angļu jūras braucējs, kas 1609. gadā atklāja un izpētīja Hudzonas upi, kuras krastos tagad slejas Ņujorkas pil­sēta. Roberts Fultons (1765.—1815.) — pirmā tvaikoņa izgudrotājs; pirmajā braucienā viņa «Klermonts» devās pa Hudzonas upi 1809. gadā. Frederiks Kuks — amerikāņu ārsts un polārpētnieks, kas it kā 1908. gadā pirmais at­klājis Ziemeļpolu. Vairākums zinātnieku uzskata, ka Ziemeļpolu pirmais sasniedzis Roberts Pirijs 1909. gadā. (Red.)

[12] lūdzu. (vāc.)

[13] istabmeita. (vāc.)

[14] iejūgs. (vāc.)

[15] vai gribat rakstīt? (Vāc.)

[16] vārdu kapteinis sajaucis pats. (M. T.)

[17] merils — Džordžijas štata Kerolas apgabala šerifs; Belots — Prinstonas šerifs Indiānas štatā. Viņi nomierināja linčotāju barus tikai tāpēc, ka bija visiem pazīstami kā nelokāmi un drosmīgi vīri. (M. T.)