MARKS TVENS: VĒSTULES NO ZEMES

Tā kā padomju lasītājam jādod iespēja gūt pilnīgāku priekšstatu par Marka Tvena attieksmi pret reliģiju, nekā to iespējams iemantot no amerikāņu izdotās grāmatas «Vēstules no Zemes», mūsu krājumā ietverti arī citi rakst­nieka antireliģiskie raksti un fragmenti.

Krājums nebūt neaptver visus lielā satīriķa ateistiskos darbus. Taču arī tie stāsti, pamfleti un apraksti, ar kuriem lasītājs iepazīsies, ļauj spriest par rakstnieka uzskatiem un viņa attieksmi pret reliģiju.

VĒSTULES NO ZEMES

Par šā darba likteni stāstīts mūsu krājuma pēcvārdā.

Pirmo vēstuli rakstnieks bija nosaucis par «Cilvēka radīšanu». Taču, tā kā pārējās vēstules ir ar to cieši saistītas, de Voto, kas sagatavoja darbu iz­došanai ASV, virsrakstu atmeta. Viņš nosvītroja arī sešas rindas pirmās vēs­tules beigās, tā ka manuskriptā teksts apraujas teikuma vidū.

Dažas no pārējām vēstulēm Tvens bija atstājis nenumurētas, turpretī citām pielicis ļoti lielus numurus, līdz ar to parādīdams, ka saglabājusies tikai daļa no Sātana vēstulēm. Pašreizējā izdevumā vēstules numurētas pēc kārtas.

ĀDAMA DZIMTAS ARHĪVS

Sajā darbā Tvens izmanto interesantu literāru paņēmienu. Viņš uzdodas par «tulkotāju», kas it kā atradis adamītu valodā rakstītos Pirmās ģimenes dokumentus.

«Ādama dzimtas arhīvā» ietvertos fragmentus lielais satīriķis sarakstījis dažādos laikos. Tvena komentators de Voto redaktora piezīmēs «Vēstuļu no Zemes» amerikāņu izdevumā norāda, ka rakstnieks, kas vienā no nepublicēta­jiem darbiem dēvē sevi par «Ņūdžersijas arhibīskapu» un «Vēstures Tēvu», gan kā «filozofs», gan kā «vēsturnieks» ļoti interesējies par «Pirmās ģimenes privāto arhīvu». Tvena darbos trūkst norādījumu, kā šis «arhīvs» nokļuvis viņa rokās. Manuskripts palicis nepabeigts. Pēc pētnieku domām, tam vajadzē­jis būt zināmā mērā saistītam ar citu rokrakstu — «Otro grāmatu», kas līdz šim nav publicēta. Sai grāmatā, kuras darbība noris «tūkstoš gadus pēc Marka Tvena nāves», parādās temati, kuriem rakstnieks pievērsies sacerējumos, kas attiecas uz «920. gadu kopš pasaules radīšanas». Tādējādi var domāt, ka rakstnieks gribējis novilkt paralēles starp seno laikmetu un ASV vēlāko civi­lizāciju savā skatījumā.

Pašreizējā izdevumā «Arhīvs» papildināts ar «Ādama dienasgrāmatu» un «Ievas dienasgrāmatu», kuras publicētas agrāk.

FRAGMENTS NO IEVAS AUTOBIOGRĀFIJAS

20*

1893. gada martā Marks Tvens pabeidza savu «Ādama dienasgrāmatas» «tulkojumu». 1905. gadā viņš «pārtulkoja» «Ievas dienasgrāmatu» un ķērās pie «Ievas autobiogrāfijas».

307

De Voto raksta, ka «Autobiogrāfija» darījusi «tulkotājam» ne mazumu raižu. Pirmās ģimenes «dokumenti» izrādījušies gandrīz tikpat juceklīgi, cik Pirmā Mozus grāmata. Arī pats «Vēstures Tēvs», kā Tvens sevi dēvē, neva­rējis izlemt, kurš no trim arhīvā «atrastajiem» aprakstiem, kas ietver dzīvi Ēdenē līdz grēkā krišanai, ir «īsts».

Sagatavojot «Autobiogrāfiju» izdošanai Amerikas Savienotajās Valstīs, daļu teksta izlaida. Starp citu, sastādītājs izlaidis stāstu par Ādama un Ievas iepazīšanās pirmajām dienām, jo tas runājot pretī «Dienasgrāmatām» un bez tam it kā esot «garlaicīgs un sentimentāls».

Par «Ievas autobiogrāfijas» «nepārtulkotajām» daļām Tvena arhīvā sa­glabājušās piezīmes, kas ļauj spriest, ko rakstnieks vēlējies parādīt nākama­jās nodaļās. Viņa nodoms bijis aprakstīt, kā Ieva par visu varu grib izpētīt «brīnumdarītāja kulta» (t. i., reliģijas) ciklisko izcelšanos. «Vēstures Tēvam» savukārt vajadzējis nonākt pie secinājuma, ka tāda reliģija kā «kristīgā zi­nātne» ar savu izcelšanos liecina par sabiedrības trūdēšanu. Kad cilvēki sāk sludināt šādu reliģiju, civilizācija atrodas bezdibeņa malā un nepieciešami plūdi.

Visi šie teksti datēti ar 1905. un 1906. gadu.

lappuse no ievas autobiogrāfijas, 920. gads kopš pasaules radīšanas

Sajā fragmentā Tvens visskaidrāk novelk paralēles starp Ievas laikmetu un rakstnieka dzīves un darbības dienām. Desmitā gadsimta otrais gadu des­mits kopš pasaules radīšanas «Vēstures Tēvam» stipri atgādināja XX gad­simta pirmo desmitu.

Fragmenta «tulkojums» veikts apmēram 1906. gadā.

pirmais fragments no metuzala dienasgrāmatas

Šīs dienasgrāmatas «tulkojums» attiecas uz laiku, kad Tvens pētīja Angli­jas vēsturi, gatavodamies rakstīt «Princi un ubaga zēnu». Tieši tad rakstnieks «atklāja līdzību un atbilstību starp Tjūdoru Angliju un pirmsplūdu pasauli». Uz šās «līdzības» viņš velak pamatoja savu «Vispārējo vēstures likumu».

Tālāk Tvens gribēja parādīt analoģiju starp Ādama laikmetu un 20. gad­simta Ameriku. Bez tam viņš vēlējās izteikt savas domas par plūdiem, «par kuriem tik daudz pļāpā dievbijīgi stulbeņi, laiku pa laikam pravietodami to atkārtošanos».

Metuzāls šajā fragmentā kritizē sava laika sabiedrību. Viņš runā par ap­kārtējās vides muļķību, liekulību, nežēlību un satraukts domā par verdzības nodibināšanos. Tvena piezīmes, kas attiecas uz dienasgrāmatas «nepārtulkota­jām» daļām, norādīts, ka šis nemiers tik strauji aug, ka galu galā Metuzāls jau grasās noliegt viņa tautas radīto reliģisko likumdošanas sistēmu. Reizē ar to Metuzāls daudz domā par praviešu pareģojumiem, ka pasaule pagrim­stot un ejot pretī savai bojā ejai.

Pievērsdamies Metuzāla laikmetam, «Vēstures Tēvs» atklāj tajā daudz kopēja ar stāvokli ASV XIX gadsimta pēdējā ceturksnī. Saskaņā ar «Pe­riodiskās atkārtošanās likumu» vēsture atkārtojas. Tvens uzskata, ka viņa laikā, tāpat kā Metuzāla laikmetā, diženā civilizācija sasniegusi tādu savas attīstības pakāpi, kad pārsvaru jau gūst apslēptie graujošie spēki. Tiem jāno­ved civilizācija līdz bojā ejai.

otrs fragments no metuzala dienasgramatas

Marks Tvens gatavojās «pārtulkot» Metuzāla «novērojumus» attiecībfi uz tālaika tikumiem un paražām. Taču drīz vien «tulkojums» tika atlikts sāņus. Publicēto fragmentu Tvens, acīm redzot, sarakstījis 1876.—1878. gada.

pasaule 920. gadā pēc tas radisanas

Sī nodaļa ir cieši saistīta ar iepriekšējo. Pasaule jau nobriedusi bojā ejai, un Noass taisa šķirstu. Tekstā garām ejot minēts kāds diktators, kuram, acīm redzot, vajadzēja būt lielai nozīmei tālākajos «Arhīva» «dokumentos». Diem­žēl Tvens nepaspēja tos «pārtulkot». Domājams, ka diktatora uzrašanās iemesls ir «demokrātijas eksperimenta izgāšanās», kas it kā notikusi V gad­simtā un pieminēta Metuzāla dienasgrāmatā. No otras puses, kā atzīmi' de Voto, viņš ir «tiešs rūpniecības revolūcijas auglis», un šis notikums būtu attiecināms uz VIII gadsimtu. Tvens uzskatīja, ka zinātnes un tehnikas pro­gress arī XX gadsimta sākumā novedīs pie civilizācijas bojā ejas.

Manuskripts laikam radies 1906. gadā.

divi fragmenti no aizliegtas grāmatas ar virsrakstu «skatiens vēsturē» vai «vēsturisks apskats»

Sājos fragmentos tiek vilkta paralēle starp demokrātijas krišanu Metu­zāla laikā un «Vēstures Tēva» paredzēto demokrātijas krišanu XX gadsimta sākumā ASV.

Daudzpunktu katra fragmenta sākumā licis pats Tvens.

fragments no sema dienasgrāmatas 920. gadā kopš pasaules radisanas

Sis fragments ir pēdējais «tulkojums» no «Ādama dzimtas arhīva», ko Tvens «veicis» no adamītu valodas. Tas attiecas uz 1907. vai 1908. gadu. Fakti liecina, ka rakstnieks grasījies «tulkot» «Arhīvu» vēl tālāk, taču nav savu nodomu piepildījis.