MARKS TVENS: VĒSTULES NO ZEMES

reliģiski sprediķi un l0g5anas

Sajā nodaļā ietvertie darbi ir uzmetumi, kurus Tvens sarakstījis pēdējos mūža gados. Rakstnieka arhīvā saglabājies ne mazums tādu uzmetumu. Daži no tiem palikuši nepabeigti, citiem ir vairāki varianti.

Publicētajos uzmetumos lielais satīriķis asi kritizē reliģisko morāli, pa­rāda, ka buržuāziskā sabiedrība, ko viņš dēvē par «zemākajiem dzīvniekiem» un «dievbijīgajiem liekuļiem», ir morāli pilnīgi degradējusies.

Fragments «Franči un komanči» ir viena no nodaļām, kas nav ietilpināta grāmatā «Pa Eiropu» (1879. g.).

vai pasaule radīta cilvēka dēļ?

Sis ir viens no filozofiskajiem uzmetumiem, kurus Marks Tvens rakstīja pēdējos mūža gados, strādādams pie grāmatām «Kas ir cilvēks?» un «Noslē­pumainais svešinieks».

oficiāls ziņojums ilzi

Sarakstīts 1909. gadā.

kristīgā zinātne

Tvens savos aprakstos ne reizi vien atgriezies pie reliģiskās kustības «Kristīgā zinātne», kura plaši izplatījās ASV pagājušā gadsimta beigās. 1903. gadā viņš sagatavoja grāmatu par «Kristīgo zinātni», kurā bija ietil­pināti visi agrākie apraksti. Grāmata nāca klajā 1907. gadā.

Rakstnieks atmasko «Kristīgās zinātnes» pamatlicēju Mēriju Beikeru- Ediju, kas spekulēja uz dažu psihisku slimību ārstēšanu ar iedvesmas palī­dzību. Tvens dēvēja «zinātnieci» par «visu šarlatānu un liekuļu karalieni».

Neparasti straujais jaunās mācības piekritēju pieaugums izraisīja Tvenā bažas, ka līdz 1940. gadam «Kristīgā zinātne» būs kļuvusi par «vadošo spēku republikā», t. i., par valsts reliģiju, ka «trests («Kristīgā zinātne») … līdz tam laikam kļūs par visnekaunīgāko, līdzekļos neizvēlīgāko politiski reliģisko tirānu, kādu vien cilvēce pazinusi kopš pašiem svētītās civilizācijas ēras sā­kumiem».

Marka Tvena asajiem vārdiem pret šo reliģisko organizāciju bija liela nozīme tās atmaskošanā.

saruna ar gariem

Stāsts sarakstīts 1866. gadā. Rakstnieks tajā atmasko spiritismu, kas bur­žuāziskajās valstīs izplatījās pagājušā gadsimta beigās.

200. lpp. Universālisti — kādas reliģiskas kustības piekritēji, kuri par vissvarīgāko uzskata tikumiskā pienākuma pildīšanu.

Unitārieši — kāda protestantu mācības novirziena sekotāji.

201. lpp. Sezostrīss — seno ēģiptiešu valdnieks.

Stāsts «Saruna ar gariem» un turpmākie darbi tulkoti no krievu valodas, visi iepriekšējie darbi tulkoti no angļu valodas.

kapteiņa stormfilda ceļojums uz paradīzi

Sis stāsts pirmoreiz publicēts stipri saīsinātā veidā 1907. gadā, bet pil­nībā laists klajā tikai 1952. gadā. Tas pieder pie visspilgtākajiem lielā satīriķa ateistiskajiem sacerējumiem.

Stāsta varonis Tvenam bija sevišķi mīļš. Tā vārdā viņš nosauca namu, kur pavadīja pēdējos mūža gadus.

Sai darbā rakstnieks spilgti satīriskā formā atmaskojis kristīgās mācības priekšstatus par aizkapa dzīvi, paradīzi un elli. Paradīze viņa tēlojumā maz atšķiras no laicīgās pasaules. Debesīs tāpat nav taisnības, vienlīdzības, brālī­bās! Baznīcas kalpu izdomātajā paradīzē nav vietas «taisnajiem», bel vislie­lākajiem grēciniekiem. Vai tādā gadījumā ir vērts tādai paradīzei ticēt?

Mūsu krājumā ievietoti stasta fragmenti.

mormoņi

Fragmentos, kas ņemti no grāmatas «Bez ceļasomām», Tvens apraksta, kā dzīvo viena no kristiešu sektām, kura izplatīta galvenokart ASV. Ļoti in­teresants ir mormoņu pārstrādātās bībeles iztirzājums, kā arī šās sektas vēs­tures un iekšējās dzīves apraksti.

no «piezīmju burtnīcām»

Sie fragmenti, ko apvieno kopējs virsraksts, ņemti no ievērojamā ameri­kāņu progresīvā vēsturnieka Filipa S. Fonera grāmatas «Marks Tvens — so­ciāls kritiķis». Sai darbā autors izmanto daudz nepublicētu materiālu, izvil­kumu no Tvena sacerējumiem, kuri glabājas rakstnieka arhīvā Amerikas Savienotajās Valstīs. Seit publicētie fragmenti no lielā satīriķa «Piezīmju burtnīcām» uzrakstīti dažādā laikā. Tie nepārprotami raksturo Tvena attieksmi pret reliģiju, tās dogmām un morāli.

personiskas atmiņas par žannu d ārku

Zemnieku meitene Zanna d'Arka, kas XV gadsimtā vadīja franču tautas cīņu pret angļu iekarotājiem, piesaistījusi daudzu rakstnieku uzmanību. Sa­vus darbus viņai veltījuši tādi izcili vārda mākslinieki kā Voltērs, Sillers, Anatols Franss, Bernards Sovs.

Žannas d'Arkas personība, viņas liktenis ieinteresēja arī Marku Tvenu. Rakstnieks strādāja pie romāna ar lielu aizrautību. «No visām grāmatām,» viņš vēlāk rakstīja, «es visvairāk mīlu «Zannu d'Arku»; tā ir pati labākā; es to skaidri zinu …»

Reliģiskajā literatūrā franču meitenes varoņdarbs tēlots kā brīnums, kas veikts pēc dieva norādījuma. Tvens, pievērsdamies Zannas personībai, redzēja pavisam ko citu. Romāna varone, kas uz mūžiem iegājusi Francijas vēsturē, nebūt nerīkojas pēc dieva gribas; viņu vada mīlestība uz cilvēkiem, uz savu tautu, patriotisms, nelokāmība un drosme.

Romānā par Zannu d'Arku Marks Tvens atmasko katoļu baznīcu, inkvizī­ciju, reliģijas kalpu asiņainās ļaundarības. Ar neparasti spēcīgu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu palīdzību viņš attēlo vienu no visdrausmīgākajiem katoļu baznīcas kalpu noziegumiem.

bībeles pamācības un reliģiskā taktika

Sarakstīšanas gads nav zināms. Pirmo reizi darbs iespiests 1923. gadā. 258. lpp. Džons Hokinss (1532.—1595.) — angļu admirālis un vergu tir­gotājs; trīsreiz devās ar kuģi uz Gvinejas krastiem, no kurienes aizveda nē­ģerus pārdošanai; vispirms viņam piešķīra ģerboni, vēlāk — bruņinieka titulu.

259. lpp. … nepilnvērtīgs kristietis… — Acīm redzot, rakstnieks te do­mājis Viljamu Vilberforsu (1759.—1831.), pec ticības evaņģēlistu, kas vadīja parlamentāro cīņu par vergu tirdzniecības atcelšanu.

260. lpp. Seilema — pilsēta Masačuzetas štatā, kas kļuva sevišķi slavena ar «raganu tiesām».

savienotās linča valstis

Pamflets sarakstīts 1901. gadā, pirmo reizi iespiests 1923. gadā. Iemesls tā sarakstīšanai bija rasistiskā terora uzliesmojums, krass linčošanas gadī­jumu skaita pieaugums ASV. Tvens kvēli atmasko rasismu un tā asiņainās zvērības, kas izvēršas amerikāņu «labklājības» valstī.

265. lpp. Savonarola (1542.—1598.) — itālietis, dominikāņu mūks, baz­nīcas un politisko tikumu atmaskotājs. Sadedzināts uz sārta kā ķeceris.

265. lpp. Hobsons Ričmonds Pīrsons — ASV flotes virsnieks, kas spāņu- amerikāņu kara laikā 1898. gadā nogremdēja ogļu kuģi «Merimaka» pie Santjago līča (Kuba) ieejas, cerēdams tā ieslēgt līcī spāņu floti.

SVARĪGA SARAKSTE

Sis spilgtais publicistiskais sacerējums sarakstīts 1865. gadā. Izdomātajā sarakstē ar Ņujorkas, Filadelfijas un Čikāgas garīdzniekiem par Sanfrancisko pilsētas žēlsirdības katedrāles priekšnieka vietas vakanci Tvens norauj masku garīdzniecībai.

«Svarīgajā sarakstē» rakstnieks zīmē izteiksmīgus portretus — tālaika amerikāņu «baznīcas biznesmeņus», kas iedzīvojas ar reliģijas palīdzību un pe|ņas apjomā pārtrumpo visveiksmīgākos biržas magnātus.

sātans aizliek labu vārdu

Sarakstīts 1905. gadā.

284. lpp. Rokfellers Džons D. (1839.—1937.) — naftas magnāts, kas no­dibināja vienu no ASV lielākajām korporācijām — «Standard Oil».

284. lpp. «Sirdsapziņas nomierināšanas artavas» — nauda, kuru valsts kasei ziedo (parasti anonīmi) personas, kas pirms tam nelikumīgi piesavinā­jušās kādas naudas summas un izvairījušās no nodokļu maksāšanas.