MARKS TVENS - VĒSTULES NO ZEMES

Tieši šai brīdī Stubenmādchen uzkāpa kaķim uz astes, un tas savā kaķiskajā nezināšanā laida vaļā ņaudienu. Es piesar­dzīgi ievaicājos:

— Vai kaķa ieskats par sāpēm ir vērā liekams?

— Kaķim vispār nav ieskatu; ieskatus rada vienīgi gars; nīcībai lemtie zemākie dzīvnieki ar garu nav apveltīti, un ieskati bez gara nav iespējami.

— Tātad tas tikai iedomājās, ka jūt sāpes — nu, kaķis?

— Tas nemaz nespēj iedomāties, ka jūt sāpes, jo iedomas ir gara darbības rezultāts; ja nav gara, nav arī iedomu. Kaķim nav iedomu.

— Tātad tas patiešām juta sāpes?

— Es jau jums teicu, ka tādu sāpju vispār nav.

— Tas ir dīvaini un interesanti. Brīnos, kas ar kaķi notika. Jo, ja patiesu sāpju nav un iedomātas tas iedomāties nespēj, va­rētu likties, ka dievs savā žēlsirdībā dāvājis kaķim kādas no­slēpumainas izjūtas, kuras tas var likt lietā ikreiz, kad tam uzkāpj uz astes, un ka šīs izjūtas uz acumirkli apvieno kaķi un kristieti kopējā brālībā . ..

Viņa sakaitināta mani pārtrauca:

— Apklustiet! Ne kaķis, ne kristietis neko nejūt. Jūsu tukšās un muļķīgās iedomas ir svētuma apgānīšana un dieva zaimo­šana un var nodarīt jums ļaunu. Gudrāk, labāk un dievbijīgāk ir pieļaut un atzīt, ka tādas parādības kā slimības, sāpes un nāve nemaz neeksistē.

— Man visu ķermeni moka iluzoriskas ciešanas, — es sacīju, — taču nedomāju, ka justos par matu sliktāk, ja tās būtu īstas sāpes. Kas man jādara, lai tiktu no tām vaļā?

— Nav nekāda pamata tikt no tām vaļā, jo tās nemaz ne­eksistē. Tās ir ilūzijas, ko rada matērija, un matērija taču arī nepastāv; tādas matērijas vispār nav.

— Tas izklausās pareizi un saprotami, un tomēr to samērā grūti aptvert; tieši, kad šķiet, ka nupat pavediens būs rokā, tas atkal aizslīd kaut kur projām.

— Paskaidrojiet tuvāk.

— Nu, piemēram, ja matērija vispār nepastāv, kā tā var ra­dīt kādas izjūtas?

Viņa gandrīz vai pasmaidīja aiz līdzcietības. Viņa arī pa­tiešām būtu pasmaidījusi, ja eksistētu tāda lieta kā smaids.

— Tas ir pavisam vienkārši, — viņa teica, — izskaidrojums tam rodams Kristīgās Zinātnes pamatprincipos, kas apkopoti šādās četrās pašās par sevi saprotamās regulās: Pirmkārt. Dievs ir viss, un viss ir Dievs. Otrkārt. Dievs ir Labums. La­bums ir Gars. Treškārt. Dievs un Svētais Gars ir viss, matērija nav nekas. Ceturtkārt. Dzīvība, Dievs, Labums ir visuvareni; kas gan ir nāve, ļaunums, grēks, slimības? Te nu jums viss re­dzams skaidri kā uz delnas.

Man šis paskaidrojums šķita miglains; neredzēju, ka tas atrisinātu pašreizējās grūtības — kā nereāla matērija var radīt ilūzijas. Mazliet vilcinādamies, teicu:

— Vai tas — vai tas visu noskaidro?

— Vai tad ne? Tas būs saprotams pat tad, ja skaitīsim no beigām.

Manā sirdī pamodās vāja cerība, un es lūdzu kristīgo zināt­nieci noskaitīt regulas no otra gala.

— Ar lielāko prieku. Slimības grēks ļaunums nāve ir gan kas visuvareni ir Labums Dievs Dzīvība nekas nav matērija viss ir Gars Svētais un Dievs Gars ir Labums Labums ir Dievs Dievs ir viss un viss ir Dievs. Nu — vai tagad saprotat?

— Tagad . . . tagad būtu gan tā kā skaidrāks, tomēr …

— Nu?

— Vai jūs varbūt varētu to vēl kā citādi noskaitīt?

— Varu skaitīt visādi, taču jēga mūžam būs viena un tā pati. Vārdu kārtību var grozīt, kā grib, nozīme tik un tā paliks nemainīga, lai kā sarindotu teikumu sastāvdaļas. Tāpēc ka šīs regulas ir pati pilnība. Varat samaisīt visu juku jukām — un nebūs ne mazākās starpības: viss vienmēr iznāk tāpat kā agrāk. Tāpēc ka tās radījis apbrīnojams saprāts. Tas ir nepārspējams gara_ tour de forcekas nav ielāgojams ne vienkāršā, ne kon­krētā, ne pārdabiskā ietvaros.

— Tas nu gan laikam ir pārākais murgojums.

Nosarku, taču vārdi bija pasprukuši, pirms tos paspēju apturēt.

— Kas?

— Brī… brīnišķa konstrukcija… kombinācijā, ka sacīt jāsaka, no dziļām domām . . . neaptveramām domām … ne …

— Pilnīgi pareizi. Lasiet gan uz priekšu, gan atpakaļ, gan perpendikulāri, gan jebkurā citā leņķī, šīs četras regulas saturā

1 Triks. (Franc.) mūžam saskanēs un sniegs vienlīdz neapstrīdamus pierādī­jumus.

— Ak… e… pierādījumus. Nu jau mes tuvojamies lietas būtībai. Saturs saskan; tas saskan ar… e … ar — nu, vien­alga, ar ko, bet saskan; turpretī, ko šīs regulas pierāda, es do­māju — tā īpaši?

— Tas tak nu ir skaidrāks par skaidru. Tās pierāda, pirm­kārt, ka Dievs ir visa Pirmsākums, Dzīvība, Patiesība, Mīles­tība, Dvēsele, Gars, Saprāts. Vai aptverat?

— Es … e … jā, liekas gan. Lūdzu, turpiniet.

— Otrkārt, Cilvēks ir Dieva universālā ideja, individuāls, pilnīgs, mūžīgs. Vai tas jums ir skaidrs?

— Tas … e … domāju, ka ir. Un tālāk?

— Treškārt, Ideja ir gara tēls; tas ir tiešs mūsu saprāta pētījumu objekts. Te nu jūs redzat visu Kristīgās Zinātnes die­višķo noslēpumu, izklāstītu pāris vārdos. Vai varat atrast tajā kaut vienu apšaubāmu vietu?

— Tā kā nevarētu; tas liekas stiprs kā klints.

— Lieliski. Bet tas vēl nav viss. Sīs trīs regulas ir Nemir­stīgā Gara Zinātniskā Definīcija. Tagad es jūs iepazīstināšu ar Mirstīgā Gara Zinātnisko Definīciju. Te tā ir. PIRMĀ PAKAPE: Izvirtība. Pirmkārt, fiziskais faktors: iekāres un kaislības, bai­les, neķītras alkas, lepnums, skaudība, viltība, naids, atriebība, grēks, slimības, nāve.

— Cik saprotu, kundze, tās visas ir nereālas parādības — tīrās ilūzijas?

— Visas līdz pēdējai. OTRA PAKĀPE: Ļaunums gaist. Pirmkārt, morālais faktors: godīgums, simpātijas, līdzjūtība, cerības, uzticība, lēnprātīgums, mērenība. Vai skaidrs?

— Kā diena.

— TREŠĀ PAKĀPE: Garīga šķīstīšanās. Pirmkārt, garīgais faktors: ticība, gudrība, spēks, šķīstība, saprāts, veselība, mīles­tība. Jūs redzat, cik viss te rūpīgi pārdomāts un saskaņots, sav­starpēji saistīts un antropomorfs. Sajā Trešajā Pakāpē, kā mums māca Kristīgā Zinātne, mirstīgais gars izgaist.

— Ātrāk ne?

— Nē, tas notiek tikai tad, kad pabeigts mācīšanas un audzi­nāšanas darbs, kurš nepieciešams Trešajai Pakāpei.

— Tātad, cik noprotu, tikai tad cilvēks spēj sekmīgi apgūt Kristīgo Zinātni, izprast tās pareizo jēgu un to iemīlēt. Citiem vārdiem sakot, tas nav iespējams, kamēr vēl norit Otrās Pakā­pes procesi, jo šinī periodā joprojām saglabājas prāta paliekas un tāpēc — taču es jūs pārtraucu. Jūs grasījāties tālāk paskaidrot, kādi lieliski rezultāti izriet no Trešās Pakāpes grau­šanas un ārdīšanas darba. Tas ir ļoti interesanti; lūdzu, turpiniet.

— Jā, kā jau teicu, šajā Trešajā Pakāpē mirstīgais gars pa­zūd. Zinātne tik radikāli pārveido cilvēka miesisko izjūtu sniegto liecību, ka mūsu siržu vārti plaši atveras un uzņem svēto rakstu pravietojumu: «Tie pēdējie būs tie pirmie un tie pirmie — tie pēdējie,» — un mēs izprotam, ka Dievs un Viņa ideja var kļūt mums visaptveroši — kas arī dievišķais patiešām ir un kas tas nemaz nevar nebūt.

— Tas ir burvīgi. Un ar kādu izsmeļošu precizitāti jūsu vārdu izvēle un sakārtojums apliecina un pamato visu, ko jūs teicāt par Trešās Pakāpes varenību un funkcijām! Otrā, acīm redzot, varētu saprātam likt pazust tikai uz laiku; uzdevums izgaisināt to pilnīgi tiek pataupīts Trešajai. Teikumam, kas sastādīts Ot­rās Pakāpes faktora šefībā, varētu vēl būt zināma jēga — tā sacīt, kaut vai maldinoša līdzība ar jēgu, — un vienīgi Trešās Pakāpes burvju spēks ļauj šo trūkumu novērst. Turklāt nav šaubu, ka tieši Trešā Pakāpe ir tā, kas apveltī Kristīgo Zinātni ar vēl vienu ievērojamu īpašību — proti, ar vieglu un brīvu valodas plūdumu, vārdu bagātību, ritmu, kā arī ar līganu un gludu frāzi. Tam laikam ir kāds īpašs cēlonis?