MARKS TVENS - VĒSTULES NO ZEMES

Dzīvojot brīvībā, tas ir, piekopjot savu dabisko dzīves veidu, Augstākie Dzīvnieki slimo reti; viņu slimības nav smagas; gal­venā ir vecums. Turpretī cilvēks jau bērnībā apgādājas ar visā­dām kaitēm un pārtiek no tām līdz pat savai nāvei: tās viņam ir tikpat kā regulāra diēta. Viņam ir cūciņa, masalas, garais kāss, krups, angīna, difterija, skarlatīna, un tās uzskata gan­drīz vai par pilnīgi dabiskām. Vēlāk, kad cilvēks pieaug, viņa dzīvību tāpat uz katra soļa apdraud sasaldēšanās, kāss, astma, bronhīts, kašķis, holera, vēzis, dilonis, dzeltenais drudzis, žults- pūšļa iekaisums, visādi tīfi, siena drudzis, malārija, apsaldē­jumu tulznas, hemoroīdi, zarnu iekaisums, gremošanas traucē­jumi, zobu sāpes, ausu sāpes, kurlums, mēmums, aklums, gripa, vēja bakas, govju bakas, melnās bakas, aknu kaites, aizcietē- jumi, dizentērija, kārpas, pūtes, furunkuli, karbunkuli, augoņi, tulznas, varžacis, audzēji, plaušu karsonis, smadzeņu atmiek- šķēšanās, melanholija un piecpadsmit citu vājprāta veidu; asi­ņaina caureja, dzeltenā kaite, sirds, kaulu, ādas, skalpa, liesas, nieru, nervu, smadzeņu, asins slimības; skrofuloze, paralīze, spitālība, neiralģija, trieka, krampji, galvassāpes, trīspadsmit reimatisma un četrdesmit seši ģikts paveidi, kā arī iespaidīgs skaits šādu vai tādu nepieklājīgu slimību, kuras nav pieņemts saukt vārdā. Bez tam… taču kāda jēga šo sarakstu turpināt? Ja šo sagrabējušās mašīnas bojāšanas līdzekļu vārdus iespiestu kaut ar vismazākajiem metāllējēju mākslai pazīstamajiem bur­tiem uz cilvēka ķermeņa, tad ar to pietiktu, lai to aizsegtu no citu skatieniem. Cilvēks nav nekas cits kā nāvējošu puvekļu krātuve, kas domāta neaptverami lielu baciļu armiju barošanai un izklaidēšanai, pie tam šo armiju uzdevums ir savu labdari pūdēt un iznīcināt, un katrai armijai uzticēta īpaša darba no­zare. Uzglūnēšanas, vajāšanas, bojāšanas un iznīdēšanas pro­cess sākas līdz ar pirmo elpas vilcienu un bez mazākās žēlastī­bas un līdzcietības turpinās lidz pat pēdējam.

Pavērojiet zināmas cilvēka ķermeņa detaļas. Kādam mēr­ķim kalpo mandeles? Tās neveic neko derīgu; tām nav nekādas vērtības. Kaklā tām nav ko darīt. Tās ir tikai lamatas. Tām ir viens vienīgs uzdevums, viens vienīgs mērķis: nodrošināt savu īpašnieku ar angīnu, hronisku mandeļu iekaisumu un tamlī­dzīgām veltēm. Un kam vajadzīgs aklās zarnas piedēklis? Pēc tā nav galīgi nekādas vajadzības, tas nedod ne mazākā labuma. Tas nav nekas cits kā apslēpts ienaidnieks, kura vienīgās inte­reses ir uzglūnēt neceļos aizgājušiem vīnogu kauliņiem un iz­mantot tos, lai izraisītu strutojošu iekaisumu. Un kam der vīriešu ciči? Praktiskam darbam tie neder ne tik, cik melns aiz naga, un kā rotājums arī neiztur kritiku. Kāpēc vīrietim aug bārda? No derīguma tai nav ne smakas; tā ir traucēklis, kas rada neērtības; visas nācijas to ienīst un vajā ar bārdas naža palīdzību. Un tāpēc, ka tā ir traucēklis, kas rada neērtības, Daba nekad, sākot no pārejas gadiem līdz kapam, neļauj izsīkt tās krājumiem, ņemiet, kuru vīrieti gribat. Jūs nekad neredzē­siet vīrieti ar pliku zodu. Turpretī mati! Tie ir jauka rota, lab­patikas avots, labākais no aizsarglīdzekļiem pret zināmām bīs­tamām kaitēm, cilvēks vērtē tos augstāk par smaragdiem un rubīniem. Un tieši tāpēc Daba tos piestiprina pie galvas tik ne­vīžīgi, ka tie drīz vien nokrīt. Cilvēka redze, oža, dzirde, orien­tēšanās spēja ir gaužām nožēlojamas. Kondors saredz maitu piecu jūdžu attālumā; cilvēkam nav pat tāda teleskopa, kas ļautu to izdarīt. Dzinējsuns saož divu dienu vecas pēdas. Sarkan­krūtītis dzird, kā tārps graužas cauri zemei. Kaķis, ko aiz­ved projām slēgtā grozā, atrod ceļu uz mājām, kaut arī tās būtu divdesmit jūdžu attālumā un viņš apvidu nekad nebūtu redzējis.

Zināmas funkcijas, kas piemīt vājajam dzimumam, arī šķiet gaužām kroplīgas salīdzinājumā ar tām pašām funkcijām pie Augstākajiem Dzīvniekiem. Sievietēm tādi vārdi kā menstruāci­jas, grūtniecība un dzemdības nozīmē neaprakstāmas šausmas. Augstākajiem Dzīvniekiem šīs parādības nesagādā nekādas ne­ērtības.

Kas attiecas uz ārējo iznesību — paskatieties uz Bengālijas tīģeri, šo grācijas, daiļuma, fiziskās pilnības, diženuma ideālu. Un tad paraugieties uz gaudeno radījumu, ko dēvē par Cilvēku. Viņš ir dzīvnieks ar parūku, trepanētu galvaskausu, dzirdes pa­stiprinātāju, mākslīgu aci, kartona degunu, porcelāna zobiem, sudraba rīkli un koka kāju — radījums, kas no galvas līdz kā­jām sastāv no vieniem ielāpiem un labojumiem. Ja šī antīkā būve viņā saulē netiks atjaunota, pēc kā viņš izskatīsies?

Taču vienā ziņā viņš ir neapstrīdami pārāks. Sis pārākums slēpjas viņa saprātā. Augstākie Dzīvnieki te netiek viņam ne tuvumā. Un dīvains un ievērības cienīgs ir fakts, ka viņam nekad nav piedāvātas debesis, kurās būtu paredzēta iespēja šo vienīgo pārākuma izpausmi papilnam izbaudīt. Pat, iztēloda­mies debesis pats personiski, viņš nekad nav papūlējies nodro­šināt tās ar intelektuāliem priekiem. Tā ir pārsteidzoša aizmār­šība, kas izskatās pēc mēmas atzīšanas, ka debesis paredzētas vienīgi Augstākajiem Dzīvniekiem. Par to vērts padomāt, no­pietni padomāt. Tas uzvedina mūs uz visai drūmu secinājumu: ka mēs nebūt neesam tik svarīgi, kā mums pašiem tas pastāvīgi liekas.

1. trusis. uz liecību pamata pierādīts, 1) ka Trusis, atsacījies iet armijā brīvprātīgi, tika iesaukts piespiedu kārtā un 2) kau­jas priekšvakarā, atrodoties aci pret aci ar ienaidnieku, dezer­tēja. Kad apsūdzētajam jautāja, vai viņš vēlas ko sacīt savā labā, pirms pasludinās nāves spriedumu (jo viņš pārkāpis kara likumus, kas aizliedz būt gļēvam un dezertēt), viņš teica, ka neesot gribējis pārkāpt šo likumu, bet bijis spiests paklausīt kādam augstākam likumam, kam esot lielāks spēks par pirmo un kas to anulējot. Kad viņam jautāja, kas tas par likumu, viņš atbildēja: «Dieva likums, kas trusim liedz būt drosmīgam.»

Tiesas spriedums. Armijas priekšā degradēt; noraut uni­formu; pakārt kaklā plakātu ar uzrakstu «Gļēvulis», aizvest uz ešafota un uzvilkt pie kāķa.

2. lauva. uz liecību pamata pierādīts, ka Lauva ar savu lie­lisko drosmi un nesalīdzināmo spēku un izturību izšķīris kau­jas iznākumu.

Tiesas spriedums. Piešķirt hercoga titulu, uzstādīt Lauvas statuju, ierakstīt viņa vārdu ar zelta burtiem Slavas Tempļa tīstokļa pirmajā rindā.

3. lapsa. uz liecību pamata pierādīts, ka Lapsa pārkāpusi dievišķo likumu: «Tev nebūs zagt». Uz jautājumu, ko viņa var sacīt sev par attaisnojumu, viņa aizbildinājās, ka bijusi spiesta paklausīt dievišķajam likumam: «Lapsai būs zagt».

Tiesas spriedums. Mūža ieslodzījums.

4.zirgs. uz liecību pamata pierādīts, ka viņš pavadījis dau­dzas dienas un naktis bez uzraudzības aplokā kopā ar māj­putniem un tomēr uzveicis kārdinājumu.

Tiesas spriedums. Lai viņa vārds top godāts; lai viņa varoņ­darbu pasludina atklātībai un cildina visā zemē.

5. vilks. uz liecību pamata pierādīts, ka viņš pārkāpis li- kurnu: «Tev nebūs nokaut». Mēģinādams panākt sprieduma at­celšanu, viņš aizbildinājās ar savas dabas likumu.

Tiesas spriedums. Nāve.

6. aita. uz liecību pamata pierādīts, ka tai daudzreiz bijusi iespēja nogalināt un izdarīt masu slepkavības, taču tā nav ļāvu­sies kārdinājumam.