• Пожаловаться

Aleksandrs Dimā (tēvs): Riekstkodis

Здесь есть возможность читать онлайн «Aleksandrs Dimā (tēvs): Riekstkodis» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, год выпуска: 1993, категория: Детская проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

libcat.ru: книга без обложки

Riekstkodis: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Riekstkodis»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Riekstkodis Aleksandrs Dimā (tēvs) Kopoti raksti piecpadsmit sējumos Piecpadsmitais sējums "AEROEKSPRESIS" RĪGA 1993 SANKT PĒTERBURGA No franču valodas tulkojis J.JANSONS Redaktors A.MUKĀNS Sastādītāji: G.ŠPAKOVS un S.SMOĻSKIS Ofseta papīrs. Formāts 60x90 1/16. Tirāža 16 000. Līgumcena. Izdevumu sagatavojusi izdevējsabiedrība "AEROEKSPRESIS" Izdevējdarbības licence Nr. 2-0116  Sanktpēterburga, Vasilija sala, 1.līnija 34 Aleksandrs Dima (tēvs) Kopoti raksti piecpadsmit sējumos

Aleksandrs Dimā (tēvs): другие книги автора


Кто написал Riekstkodis? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Riekstkodis — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Riekstkodis», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Lūk, mūsu noteikumi, tik ilgi būsi mūžīgs cietumnieks.

—            Mīļo Henrij, tu esi mīļš un patīkams bērns, un es tiešām brīnītos, ja tu reiz dienās nekļūtu liels valstsvīrs. Atsvabini mani un es darīšu visu, ko tu gribēsi.

—   Goda vārds?

—   Goda vārds.

Tai pašā brīdī es jutu, ka tūkstoš pavedienu, kas mani turēja, tika atraisīti; ikviens ķērās pie manas atsvabināšanas darba un nebija vēl pagājusi pusminūte, kad es jau biju atguvis brīvību.

Un tā kā vajag turēt vārdu arī tad, ja tas ir dots bērniem, es lūdzu savus klausītājus novietoties ērtāk, lai viņi bez kādām grūtībām klausoties varētu iemigt, un, kad ikviens bija ieņēmis savu vietu, es iesāku.

STĀSTS PAR RIEKSTKODI

KRUSTTĒVS DROSELMEIJERS

Reiz Nirnbergā dzīvoja kāds cienījams prezidents, kura uzvārds bija Zilberhauss, tas ir, Sudraba nams.

Šim prezidentam bija dēls un meita.

Deviņus gadus veco zēnu sauca Fricis.

Meitenei bija septiņarpus gadi un viņu sauca par Mariju.

Abi bija ļoti mīļi bērni, bet pēc sava rakstura un izskata tik dažādi, ka neviens nebūtu varējis ticēt, ka tie ir brālis un māsa.

Fricis bija resns puisēns, ar sārtiem, apaļiem vaigiem, lielībnieks un liels nerātnis, kurš mēdza piespert ar kāju katras mazākās nepatikšanas dēļ un bija sevī pārliecināts, ka pasaulē visas lietas ir radītas tikai viņam par prieku un lai padotos viņa iegribām. Pie šīs pārliecības viņš palika tik ilgi, kamēr ārsts, kuru viņa kliedzieni, raudas un ālēšanās bija izveduši no pacietības, iznāca no sava kabineta un, pacēlis labās rokas rādām- pirkstu pie savām sarauktajām uzacīm, teica tikai šos divus vārdus:

— Friča kungs!..

Tad Fricim uznāca briesmīga vēlēšanās stāvus iegrimt zemē.

Kas attiecas uz viņa māti, tad, lai cik augstu viņa cēla pirkstu vai pat visu roku, Fricis tam nepievērsa nekādu vērību.

Viņa māsa Marija bija bāls, trausls bērns ar gariem matiem, kuru dabīgās cirtas nokarājās pār viņas pleciem kā vizuļojošs zelta staru kūlis pār alabastra vāzi. Viņa bija kautra, maiga un līdzjūtīga pret visām, pat

viņas leļļu ciešanām; viņa paklausīja savai māmiņai, prezidenta kundzei pēc pirmā mājiena un nekad nekaitināja savu audzinātāju Trūdiņas jaunkundzi, tāpēc arī visi dievināja šo jauko bērnu.

Un tā, lūk, bija pienācis 17… gada 24.decembris. Jūs, mani mazie draugi, zināt, ka 24.decembris ir Ziemassvētku priekšvakars, tas ir, diena, kad piedzimis Jēzus bērniņš un ticis ielikts silītē starp ēzeli un vērsi. Tagad es jums gribu kaut ko paskaidrot.

Visnaivākie no jums jau būs dzirdējuši, ka ikvienai zemei ir savas paražas, vai ne? Un gudrākie jau bez šaubām zinās, ka Nirnberga ir Vācijas pilsēta, kas slavena ar savām rotaļlietām, lellēm un citām figūriņām, kuras tā veselām kastēm sūta uz citām zemēm. Tāpēc mazajiem nirnbergiešiem vajadzētu būt vislaimīgākajiem bērniem pasaulē, ja vien viņiem neiet tāpat kā Ostendes iedzīvotājiem, kas audzē asteres, lai noskatītos, kā tās aizsūta projām.

Un tā, lūk, Vācija ir pavisam citāda zeme nekā Francija un arī paražas tur ir citādas.

Francijā dāvanas tiek izdalītas Jaungada dienā, tā kā daudzi vēlētos, ka Jaunais gads vienmēr sāktos 2.janvārī, bet Vācijā cits citu apdāvina 24.decembrī, tas ir, Ziemassvētku vakarā. Vēl vairāk, otrpus Reinas šī apdāvināšana notiek visai oriģināli: zālē tiek ienests liels koks, ko parasti novieto uz kāda galda; bērniem domātās dāvanas piekar pie šā koka zariem, un tās, ko nav iespējams piekārt, noliek uz šā galda. Tad bērniem iestāsta, ka tas ir labais mīļais Jēzuliņš, kas viņiem sūta šīs dāvanas, kuras tas saņēmis no trim austrumzemju gudrajiem, un tas ir tik pa pusei samelots, jo jūs jau zināt, ka visas šīs pasaules mantas mums nāk no Jēzus.

Man nemaz nevajadzēs jums lieki teikt, ka starp visiem laimīgajiem Nirnbergas bērniem, tas ir, starp tiem, kuri uz Ziemassvētkiem saņēma visvairāk skaistu rotaļlietiņu, pirmā vietā bija minami prezidenta Zilberhausa bērni, tāpēc ka, neskaitot viņu tēvu un māti, kas tos dievināja, viņiem vēl bija krusttēvs, kurš abus tik pat ļoti mīlēja un kuru tie sauca par krusttēvu Droselmeijeru.

Te nu man jums dažos vārdos jāapraksta šī ievērības cienīgā persona, kas Nirnbergā ieņēma gandrīz vai tikpat redzamu vietu kā pats prezidents Zilberhauss.

Medicīnas konsultants, krusttēvs Droselmeijers patiesi nevarēja saukties par skaistuli. Tas bija piecas pēdas astoņas collas garš, sausnējs cilvēks, kas vienmēr gāja stipri salīcis, tā kā, ja tam nokrita zemē mutautiņš, viņš, neskatoties uz savām garajām kājām, varēja to pacelt gandrīz vai nepieliecies. Viņa seja bija krunkaina kā rožābols, kuru skārusi pirmā rudens salna. Labās acs vietā tam bija uzlipināts liels, melns plāksteris; viņam bija gluži kaila galva un tāpēc viņš nēsāja kuplu cirtainu parūku, kas bija viņa paša asprātīgs izgudrojums un šīs ievērojamās galvas segas dēļ tam nācās cepuri nēsāt padusē.

Viņa atlikusī acs bija dzīva un spridzīga un likās netik vien pildīja savu, bet arī savas neesošās biedrenes pienākumus, tik veikli tā apskrēja apkārt istabai, ar kuras sīkumiem krusttēvs Droselmeijers gribēja iepazīties vienā acu uzmetienā, vai atkal tā cieši ieurbās cilvēkos, kuru visapslēptākās domas viņš gribēja izpētīt.

Un tā, lūk, krusttēvs Droselmeijers, kurš, kā mēs jau teicām, bija medicīnas konsultants, tai vietā, lai kā viss vairums viņa amatu brāļu nodarbotos ar dzīvu cilvēku bendēšanu pēc visiem likumiem, gluži otrādi, nodarbojās ar nedzīvu lietu atdzīvināšanu, jo, studēdams cilvēku un dzīvnieku ķermeņu uzbūvi, viņš tik pamatīgi bija iepazinies ar visām šo aparātu atsperēm, ka varēja fabricēt cilvēkus, kas maršēja, sveicināja un salutēja ar ieročiem rokās; dāmas, kas dejoja un spēlēja arfu, vijoli vai klavesīnu; suņus, kas skrēja, pienesa dažādus priekšmetus un rēja; putnus, kas lidoja, lēkāja un dziedāja; zivis, kas peldēja un ņēma barību.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Riekstkodis»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Riekstkodis» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Aleksandrs Dimā (tēvs): STRELNIEKS OTONS
STRELNIEKS OTONS
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (tēvs ): DĀMA AR SAMTA APKAKLI
DĀMA AR SAMTA APKAKLI
Aleksandrs Dimā (tēvs )
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Отзывы о книге «Riekstkodis»

Обсуждение, отзывы о книге «Riekstkodis» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.