ALEKSANDRS GRĪNS: IZLASE SĀRTĀS BURAS

Здесь есть возможность читать онлайн «ALEKSANDRS GRĪNS: IZLASE SĀRTĀS BURAS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 1985, категория: Путешествия и география / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

ALEKSANDRS GRĪNS IZLASE SĀRTĀS BURAS
  • Название:
    IZLASE SĀRTĀS BURAS
  • Автор:
  • Издательство:
    Zvaigzne»,
  • Жанр:
    Путешествия и география / на латышском языке
  • Год:
    1985
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    5 / 5
  • Ваша оценка:
    • 100
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в закладки

IZLASE SĀRTĀS BURAS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «IZLASE SĀRTĀS BURAS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ALEKSANDRS GRĪNS SĀRTĀS BURAS NO KRIEVU VALODAS TUtKOJUŠI Vizma Belševica, Herberts Dorbe, Jānis Vainovskis Rīga «Zvaigzne» 1985 Sastādījusi ZINA LĪCE REDAKCIJAS KOLĒĢIJA VOLDEMĀRS BALS, NORA BĒRZIŅA, SKAIDRĪTE BIKOVA, JĀNIS BRODELIS, ALDONIS BUILIS, IMANTS DAUDIŠS, ULDIS NORIETIS, MĀRĪTE ROMĀNE, ZIGMUNDS SKUJIŅŠ, ULDIS TĪRONS, INA VAITMANE, GUNTIS VALUJEVS, INGRIDA VĀVERNIECE MĀKSLINIEKS ANDRIS LAMSTERS  Sastādījums, noformējums, «Zvaigzne», 1985 SATURS Aleksandra Grīna dzīve. Konstantīns Paustovskis. Tulkojis Jānis Vainovskis 5 Sārtās buras. Garstāsts. Tulkojis Her­berts Dorbe 23 Pa viļņiem traucošā. Romāns. Tulkojis Jānis Vainovskis 85 Ceļš uz nekurieni. Romāns. Tulkojusi Vizma Belševica …… 265 100 verstis pa upi. Stāsts. Tulkojis Her­berts Dorbe 479 Valodīgais mājgars. Stāsts. Tulkojis Her­berts Dorbe …….. 515 Tēva dusmas. Stāsts. Tulkojis Herberts Dorbe……………………………….. 519 Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

ALEKSANDRS GRĪNS: другие книги автора


Кто написал IZLASE SĀRTĀS BURAS? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

IZLASE SĀRTĀS BURAS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система автоматического сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «IZLASE SĀRTĀS BURAS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Не бойтесь закрыть страницу, как только Вы зайдёте на неё снова — увидите то же место, на котором закончили чтение.

ALEKSANDRS GRĪNS

IZLASE: SĀRTĀS BURAS

ALEKSANDRA GRĪNA DZĪVE

Rakstnieks Grīns — Aleksandrs Stepanovičs Griņevskis — miris 1932. gada jūlijā Veckrimā, mazā dižiem riekstkokiem apņemtā pilsētiņā.

Grīna dzīves gaitas bija grūtas. Kā tīšuprāt visi ap­stākļi bija sagadījušies tā, lai Grīnu padarītu par no­ziedznieku vai nīgru mietpilsoni. Skiet pat neizprotami, kā šis drūmais cilvēks cauri visai savai mokpilnajai dzī­vei saglabājis tik tīru diženo iztēles spēju, jūtu skaid­rību un kautro smaidu.

Grīna biogrāfija ir nesaudzīgs spriedums pirmsrevolū­cijas laika attieksmēm starp cilvēkiem. Vecās Krievijas veltījums Grīnam bija nežēlīgs, — jau kopš bērnības die­nām tas bija laupījis viņam spēju iemīlēt dzīves īstenību. Visa apkārtne drausmīga, dzīve — neciešama. Tā līdzi­nājās varmācīgai, mežonīgas patvaļas pilnai linča tiesai Grīns to gan izcieta, tomēr neuzticēšanās īstenībai sa­glabājās viņā uz visu mūžu. Viņš allaž centās bēgt no tās, domādams, ka labāk ir dzīvot starp netve­ramiem sapņiem nekā bradāt ikdienas «draņķos un mēslos».

Grīns radīja savās grāmatās citu pasauli ar jautriem un drosmīgiem cilvēkiem, skaistuma apdvestu zemi, kur saulē smaržo mežu biezokņi, — tādu zemi, kura nav atro­dama uz kartes un kurā noris brīnišķīgi notikumi, kas rei­bina prātus kā laba vīna malks.

«Es allaž esmu novērojis,» rakstījis Maksims Gorkijs grāmatā «Manas universitātes», «ka cilvēkiem interesanti stāsti patīk tāpēc, ka ļauj viņiem uz bridi aizmirst grūto, taču pierasto ikdienas dzīvi.»

Sie vārdi visnotaļ attiecināmi ari uz Aleksandru Grīnu.

Reālās dzīves šaurais sprosts bija ieslēdzis viņu miet­pilsoniskajā Vjatkā, ar netīru amatniecības skolu, nakts patversmēm, pārmērīgu darbu, cietumu uti hronisku ba­došanos. Taču kaut kur aiz pelēkā apvāršņa nepārtraukti zvīļoja zemes, no kurām strāvoja gaisma, jūras vēji un ziedu smaržas. Tur dzīvoja cilvēki, saulē brūni iedeguši, — zeltrači, mednieki, mākslinieki, dzīvespriecīgi klaidoņi, pašaizliedzīgas sievietes, jautras un maigas kā bērni, un vispirmām kārtām — jūrnieki.

Dzīvot bez ticības, ka šādas zemes kaut kur okeānu salās tiešām zied un šalko, — tas Grīnam būtu pārāk grūti, pat nepanesami

Pienāca revolūcija. Tā pārvērta daudz ko no tā, kas bija nomācis Grīnu: agrākās zvēriskās attieksmes starp cilvēkiem, ekspluatāciju, renegātismu, — visu to, kas bija spiedis Grīnu meklēt glābiņu grāmatu un sapņu valsti.

Grīns sirsnīgi priecājās par revolūciju, taču jaunās nā­kotnes skaistās tāles nebija vēl skaidri saskatāmas, un Grīns bija no tiem cilvēkiem, ko nomāc mūžīga nepacie­tība.

Revolūcija atnāca nevis svētku rotā, bet kā noputējis kaujinieks, kā ķirurgs. Tā uzvandīja tūkstošgadē jās sa­smakušās sadzīves nogulsnes.

Gaišā nākotne Grīnam šķila vēl tāltālu, bet viņš vēlē­jās pieskarties tai jau tūliņ, bez kavēšanās. Viņš gribēja elpot nākotnes pilsētu tīro gaisu, pilnu lapu čaboņas un bērnu smieklu, viņš gribēja ieiet nākotnes cilvēku mājok­ļos, piedalīties kopā ar viņiem vilinošās ekspedīcijās, dzī­vot viņiem blakus saprātīgu un līksmu dzīvi.

Īstenība nespēja Grīnam to sniegt jau tūlīt. Tikai iztēle varēja aizvest viņu vēlamajā, neparastāko notikumu un cilvēku vidū.

Si mūžīgā, gandrīz bērnišķīgā nepacietība, vēlēšanās jau tūliņ ieraudzīt lielo notikumu gala rezultātu, apziņa, ka līdz tam vēl ilgi jāgaida, ka dzīves pārkārtošanās ir ilgstošs process, — tas viss Grīnu ērcināja.

Agrāk viņš bijis neiecietīgs savā īstenības noliegšanā, tagad šī neiecietība kļuva prasīga pret tiem, kuri radīja jauno sabiedrību. Viņš neapjauta notikumu straujo gaitu un domāja, ka tie noris neizturami gausi.

Ja sociālistiskā iekārta būtu uzziedējusi kā pasakā vienā nakti, tad Grins būtu bijis sajūsmināts. Bet gaidīt viņš neprata uti negribēja. Gaidīšana uzdzina viņam garlai­cību un postīja viņa dzejisko jūtu vērienu.

Te varbūt ir maz izprotamie cēloņi, kas izraisīja Grīna atraušanos no laika gara.

Grins šķirās no dzīves uz sociālistiskās sabiedrības sliekšņa, nezinādams, kādā laikā viņš aiziet. Viņš nomira pārāk agri.

Nāve pārsteidza viņu garīgā lūzuma pašā sākumā. Grins bija sācis ieklausīties un ciešāk ielūkoties īstenībā. Ja nepiesteigtos nāve, tad viņš varbūt ienāktu mūsu lite­ratūrā kā viens no savdabīgākajiem rakstniekiem, kas būtu organiski sakausējis reālismu ar brīvu un drošu iztēli.

Aleksandra Grīna tēvs — poļu 1863. gada sacelšanās dalībnieks — bija izsūtīts trimdā uz Vjatku, strādāja tur slimnīcā par rēķinvedi, bija padevies dzeršanai un no­mira lielā trūkumā.

Dēls Aleksandrs — nākamais rakstnieks — auga sap­ņains, neiecietīgs un izklaidīgs. Viņu sajūsmināja daudzi un dažādi pasākumi, bet nekā viņš nenoveda līdz galam. Skolā Aleksandrs mācījās diezgan vāji, taču aizraudamies lasīja Mainu Ridu, Zilu Vernu, Gustavu Emāru un Zakolio.

«Vārdi «Orinoko», «Misisipi», «Sumatra» skanēja man ausis kā mūzika,» Grins vēlāk stāstīja par šo laiku.

Mūsdienu jaunatnei grūti saprast, cik neatvairāmi šie rakstnieki valdzināja bērnus, kas auga agrākajās Kriev­zemes nomalēs. «Lai saprastu,» saka Grīns savā autobio­grāfijā, «jāpazīst tā laika provinces sabiedrība, kādas no­males pilsētas dzīve. Vislabāk šo vidi ar tās pārspīlēto neticību, slimīgo patmīļu un kautrīgumu notēlojis Čehovs stāstā «Mana dzīve». Kad es lasīju to, man šķita, it kā tur būtu stāstīts par Vjatku.»

Читать дальше

Похожие книги на «IZLASE SĀRTĀS BURAS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «IZLASE SĀRTĀS BURAS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


A.KAMĪ: Svešinieks
Svešinieks
A.KAMĪ
Aleksandrs Grīns: STĀSTI
STĀSTI
Aleksandrs Grīns
VILJAMS ŠEKSPĪRS: KARALIS LIRS
KARALIS LIRS
VILJAMS ŠEKSPĪRS
ALEKSANDRS PUŠKINS: ROMĀNS VĒSTULĒS
ROMĀNS VĒSTULĒS
ALEKSANDRS PUŠKINS
ALEKSANDRS PUŠKINS: VARA JĀTNIEKS
VARA JĀTNIEKS
ALEKSANDRS PUŠKINS
libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Aleksandrs Grīns
Отзывы о книге «IZLASE SĀRTĀS BURAS»

Обсуждение, отзывы о книге «IZLASE SĀRTĀS BURAS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.