Džeks Londons - Smouks Belju
Здесь есть возможность читать онлайн «Džeks Londons - Smouks Belju» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Жанр: Прочие приключения, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.
- Название:Smouks Belju
- Автор:
- Жанр:
- Год:неизвестен
- ISBN:нет данных
- Рейтинг книги:5 / 5. Голосов: 1
-
Избранное:Добавить в избранное
- Отзывы:
-
Ваша оценка:
- 100
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
Smouks Belju: краткое содержание, описание и аннотация
Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Smouks Belju»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.
Džeks Londons IX sēj.
Smouks Belju — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком
Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Smouks Belju», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.
Интервал:
Закладка:
— Kas negrib, var nespēlēt pie šī galda, — atcirta bankas turētājs. — Un es jums teikšu atklāti, ka labāk būtu, ja jūsu biedrs nespēlētu pie mūsu galda.
— Iztrūcinājāties no viņa sistēmas, ko? — izaicinoši jautāja Mazais, kad bankas turētājs izmaksāja Smoukam trīssimt piecdesmit dolārus.
— Es taču nesaku, ka ticu sistēmai, tāpēc ka es tai neticu. Līdz širn nav bijusi tāda sistēma, kas palīdzētu uzvarēt ruletē vai kādā citā naudas spēlē. Bet es pats esmu redzējis dažus apbrīnojamas veiksmes gadījumus, un, ja jau man ir iespējams to novērst, tad es neļaušu savai bankai galīgi izputēt.
— Dūša saskrēja papēžos.
— Spēle, mans draugs, ir tāds pats bizness kā jebkurš cits. Mēs neesam filantropi.
Ritēja nakts, bet Smouks tikai laimēja un laimēja. Turklāt viņš nepārtraukti mainīja spēles paņēmienu. Lietpratēji, kas blīvējās ap galdu, pierakstīja viņa likmes un nu
murus, veltīgi pūlēdamies atšifrēt Smouka sistēmu. Viņi jutās bezgala sarūgtināti, ka nespēj atrast atslēgu šai sistēmai, un apzvērēja, ka tā ir tīrā laime, kaut gan tāda laime, kādu viņi līdz šim nebija redzējuši.
Vīrus mulsināja Smouka dažādie spēles paņēmieni. Reizēm, šķirstīdams piezīmju grāmatiņu vai nodarbodamies ar gariem aprēķiniem, viņš veselu stundu neuzlika nevienu kauliņu. Citreiz gadījās, ka viņš piecu vai desmit minūšu laikā pievāca visaugstākās likmes par tūkstoš dolāriem. Vēl kādu citu reizi Smouka taktika bija šāda: viņš devīgi, bet bez jēgas izsvaidīja kauliņus pa visu galdu. Tā viņš spēlēja no desmit līdz trīsdesmit minūtēm, tad piepeši, bumbiņai ripojot jau pēdējos apļus, uzlika visaugstākās likmes uz stabiņa, krāsas un skaitļa un laimēja visas trīs. Reiz, lai galīgi sajauktu galvu tiem, kuri līda vai no ādas laukā, mēģinādami izdibināt viņa noslēpumu, Smouks paspēlēja četrdesmit visaugstākās likmes pēc kārtas. Tomēr katru nakti, lai kā Smouks dažādoja savu spēli, Mazais nesa mājās trīstūkstoš piecsimt dolārus,
— Un tomēr tā nav nekāda sistēma, — Mazais vēlreiz apgalvoja vienā no sarunām pirms gulētiešanas. — Es vēroju tevi, vēroju visu laiku, bet no sistēmas nav ne smakas. Tu nekad nespēlē divas reizes vienādi. Tu spēlē, kad gribi, un nespēlē, kad negribi, neatkarīgi no kāda cita iemesla.
<���— Varbūt tu, Mazais, esi tuvāk patiesībai, nekā domā. Es dažreiz tīšām lieku, lai zaudētu. Arī tas pieder pie manas sistēmas.
— Velns lai parauj tavu sistēmu! Esmu runājis ar visiem pilsētas spēlmaņiem, un viņi visi vienā mutē apgalvo, ka tādas sistēmas nemaz nav.
— Bet es jums visu laiku pierādu, ka ir
— Paklau, Smouk! — Mazais noliecās pār sveci, lai to nopūstu. — Es nudien esmu uztraukts. Varbūt tu domā, ka tā ir svece? Nav vis svece. Un es arī neesmu es. Es atrodos kaut kur ceļā, ietinies segās un atvēris muti, guļu uz muguras un redzu to visu sapnī. Un tu nerunā ar mani, tāpat kā šī svece nav nekāda svece.
— Dīvaini gan, ka mēs sapņojam abi reizē, — Smouks nobrīnījās,
— Nē, tā gan nav. Tu piedalies manā sapnī, tas ir viss. Esmu daudzus ļaudis dzirdējis sapņos runājam. Zini, ko
gribu tev teikt, Smouk? Man rādās, ka es sāku jukt prātā. Ja šis sapnis vēl turpināsies, es sākšu kost sev pušu vē- nas un kaukt.
Sestajā spēles naktī «Aļņa ragā» augstāko likmi pazemināja līdz pieciem dolāriem.
— Pareizi, — Smouks uzrunāja bankas turētāju. — Es šovakar gribu, kā parasts, dabūt trīstūkstoš piecsimt dolāru, un jūs tikai spiežat mani spēlēt ilgāk. Man būs jāpaņem divreiz vairāk laimestu — un tas ir viss.
— Kāpēc jūs nesēžaties pie kāda cita galda? — nikn- sirdīgi jautāja bankas turētājs.
— Tāpēc, ka man patīk tieši jūsējais. — Smouks paskatījās uz piecu pēdu attālumā rūcošo krāsni. — Bez tam te nevelk un ir silti un patīkami.
Devītajā naktī, jau pārnesis mājās zelta smiltis, Mazais galīgi sajuka.
— Esmu pagalam, Smouk, pagalam, — viņš sāka. — Es zinu, kad man pietiek. Es nesapņoju. Es esmu nomodā. Vispār tādas sistēmas nevar būt, bet tu tomēr esi atradis sistēmu. Es neko nesaprotu. Kalendārā vairs neko nevar atrast. Pasaulei gals klāt. Nav vairs nekā pareiza un pastāvīga. Reizesrēķins ir satrakojies. Divi ir astoņi, deviņi — vienpadsmit, bet divreiz divi ir astoņi simti četrdesmit seši ar … ar pusi. Kaut kas ir viss, un nekas ir viss, divreiz viss ir ādas krēms, putukrējums, katūna zirgi. Tu esi izgudrojis sistēmu. Aprēķini sit pušu aprēķinātāju. Kas nav bijis, tas tagad ir, bet, kas nav, tam jābūt. Saule aust rietumos, mēness ir naudaszīme, zvaigznes — konservēta gaļa, cinga — dieva svētība, mirstošais — atkal spārdās, klintis peld, ūdens ir gāze, es neesmu es, tu esi kāds cits, un varbūt mēs abi esam dvīņi, ja vien neesam vara zaļumā sacepti kartupeļi. Pamodini mani! Pamodiniet mani kāds, ak vai!
Otrā rītā būdā ieradās apmeklētājs. Smouks pazina viņu: tas bija Hārvijs Morans, visu Tivoli spēļu namu īpašnieks. Viesa zemajā, aizsmakušajā balsī bija saklau- sārni lūdzoši toņi, kad viņš ierunājās par sava nāciena nolūku.
— Lieta ir tāda, Smouk, — viņš sāka. — Tu liec mums visiem lauzīt galvu. Es pārstāvu deviņus citus spēļu īpašniekus un pats sevi. Mums pieder visi pilsētas saloni. Mēs neko nesaprotam. Mēs zinām, ka pret ruleti nevar darboties neviena sistēma. Visi koledžu matemātikas ķeneri teica mums, spēlmaņiem, to pašu. Viņi teica, ka rulete pati par sevi jau ir sistēma, viena un vienīgā sistēma, un tāpēc neviena cita sistēma nevar to pieveikt. Pretējā gadījumā aritmētika ir kļuvusi galīgi dulla.
Mazais sparīgi papurināja galvu.
— Ja viena sistēma nevar pieveikt otru sistēmu, tad tādas sistēmas nemaz nav, — spēlmanis turpināja. — Tādā gadījumā viss ir iespējams: viena un tā pati lieta var atrasties vienlaikus divās dažādās vietās vai arī divas lietas var atrasties vienā vietā, kuras pietiek tikai vienai no šīm lietām.
— Nu, labi, jūs redzējāt, kā es spēlēju, — izaicinoši atbildēja Smouks. — Bet kāpēc tad uztraukties, ja jūs uzskatāt, ka man tikai veicas?
— Tur jau ir tas suns aprakts. Mēs nevaram neuztraukties. Jūs esat izstrādājis savu sistēmu, bet mēs zinām, ka tādas sistēmas nevar būt. Es jūs vēroju piecus vakarus un aptvēru vienīgi to, ka jums ir noteikti iecienīti numuri un ar tiem jūs laimējat. Tā nu mēs, desmit spēļu īpašnieki, salasījāmies un nolēmām izteikt jums draudzīgu priekšlikumu. Mēs novietosim «ruletes galdu «Aļņa raga» dibenistabā, spēlēsim visi pret jums, un jūs apspēlēsiet mūs. Tas viss notiks mierīgā garā un slepenībā. Tikai jūs, Mazais un mēs. Ko jūs teiksiet par to?
— Manuprāt, ir vēl otrs paņēmiens, — atbildēja Smouks. — Jums jāatnāk un jāpavēro mana spēle. Es šovakar spēlēšu «Aļņa raga» bārā. Tikpat labi jūs varat vērot mani arī tur»
Tajā vakarā, kad Smouks ieņēma savu parasto vietu pie spēles galda, bankas turētājs pārtrauca spēli,
— Spēle ir beigta! — viņš teica. — Saimnieks tā pavēlēja.
Sapulcējušies spēļu īpašnieki tomēr nebija ar to mierā. Dažās minūtēs viņi savāca pa tūkstoš dolāriem no cilvēka un atsāka spēli.
— Nāciet nu un apspēlējiet mūs, — izaicināja Hārvijs Morans, kad bankas turētājs palaida bumbiņu pa ripu.
Читать дальшеИнтервал:
Закладка:
Похожие книги на «Smouks Belju»
Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Smouks Belju» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.
Обсуждение, отзывы о книге «Smouks Belju» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.