JANS FLEMINGS - PŪCES ASTE

Kad Bonds brauca garām šai vietai, viņš vairs neko īpašu neredzēja - tikai melnu, biedējošu sliedi uz melnā asfalta, taču viņa prātā iestrēga kāda šausmino­ša beigu detaļa. Kaut kādā kārtā sadur­smes laikā palikusi neskarta, autotaure joprojām darbojās, brēkdama pret debe­sīm un spiedzīgi iedomās turpinādama attīrīt Malača II ceļu no Traucēkļiem: "Pom - pim - pom - pam! Pom - pim - pom - pam…"

Tā gan - slepkavība bija notikusi Bon­da acu priekšā. Vai vismaz slepkavības mēģinājums. Un - lai kādu motīvu va­dīts - sers Hugo Drekss bija licis no­prast, ka ir pieteicis karu un vēlas, lai arī Bonds to apzinātos. Tādējādi darboties daudzējādā ziņā bija kļuvis vieglāk. Tas nozīmēja, ka Drekss ir noziedznieks, var­būt pat jucis. Un vispirms šis atklājums lika apzināties, ka raķetei draud briesmas. Ar šo atskārsmi Bondam pietika. Viņš pa- grābāja zem vadības paneļa un, izvilcis no slēptuves armijas parauga 45. kalibra garstobra koltu, nolika to uz sēdekļa sev līdzās. Ja jau cīņa tagad notika atklāti, mersedesu kaut kā vajadzēja apturēt.

Traukdamies pa šoseju tā. it kā tā bū­tu lidostas skrejceļš, Bonds spieda gāzes pedāli grīdā un nelaida vaļā. Pamazām, spidometra adatai satraukti lēkājot ap at­zīmi "simts", attālums sāka samazināties.

Čeringas krustojumā Drekss pagrieza mašīnu pa kreisi un brauca no kalna le­jā. Priekšā lielo lukturu gaismā iznira viens no milzīgajiem astoņriteņu furgo­niem AEC Diesel, kurš patlaban, neganti rūkdams, iegriezās nākamajā līkumā. Tajā atradās četrpadsmit tonnas avīžpa­pīra, un tas pa nakti veda šo papīru kā­dam no Austrumkentas izdevējiem.

Drekss klusi nolamājās, ieraudzījis garo furgona platformu ar divdesmit gi­gantiskiem ruļļiem, kuri bija pie tās pie- saitēti. Smagais vilcējs jau bija nokļuvis pašā S veida līkuma vidū - kalna galā.

Drekss ieskatījās atpakaļskala spogulī un ieraudzīja bentliju, kurš iznira no krustojuma.

Tad Dreksam radās ideja.

- Krebs, - vārds noskanēja kā pistoles šāviens, - izvelciet nazi!

Atskanēja skaļš klikšķis, un Krebsa rokā parādījās stilets. Krebsam nenāca ne prātā iebilst, ja jau saimnieks tā pa­vēlējis.

- Es grasos samazināt ātrumu, brau­cot aiz tur tā smagā. Novelciet kurpes un zeķes, izkāpiet uz motora pārsega un tad, kad būsim tuvu smagajam, uzleciet uz platformas. Es turēšos nopakaļ lēnā gaitā. Tur nav nekāda riska. Pārgrieziet virves, kas tur tos ruļļus. Vispirms krei­sajā pusē. Tad labajā. Es piestūrēšu lī­dzas platformai, tad ielēksie: atpakaļ sa­lonā. Uzmanieties, lai tas papīrs neaiz­rauj jūs līdzi! Sapratāt? Uzpnekšu'

Drekss izslēdza tālās gaismas un ie­brauca likumā ar ātrumu astoņdesmit jūdžu stundā. Furgons bija divdesmit jardu attālumā, un Dreksam nācās pa­matīgi bremzēt, lai neieskrietu tam astē. Mersedess tuvojās tam. līdz beidzot radia­tors jau atradās gandrīz vai zem platfor­mas gala.

Drekss ieslēdza otro ātrumu.

- Aiziet! - Viņš brauca nesteidzīgi, au­to likās drošs kā klints, un Krebss ar ba­sām kājām izlīda pa logu un uzrāpās uz spožā motora pārsega ar nazi rokā.

Vienā lēcienā viņš bija uz platformas un grieza pušu virves kreisajā pusē. Drekss piestūrēja labajā pusē, turēda­mies vienā līmenī ar dīzeļa priekšējiem riteņiem. Viņa acīs un nāsīs sitās eļļainie izplūdes dūmi.

Līkumā jau parādījās Bonda mašīnas gaismas.

Tad atskanēja smagi būkšķi - kreisās puses ruļļi izkrita uz ceļa un sāka ripot prom tumsā. Pēc tam sekoja būkšķi la­bajā pusē, kad virves bija pušu arī tur. Viens rullis pārplīsa, izkritis uz ceļa, un Drekss dzirdēja mīkstu čaukstoņu, papī­ram ritinoties vaļā.

Atbrīvojies no kravas smaguma, fur­gons ar platformu traucās uz priekšu daudz straujāk nekā agrāk. Dreksam nā­cās braukt ātrāk, lai uztvertu lidojošo Krebsa stāvu, kurš iekrita mašīnā, noš- ļūkdams pār Gaļas muguru un pēc tam ieslīgdams priekšējā sēdēklī. Drekss spieda gāzes pedāli grīdā, auto ripoja kalnā, neklausīdamies furgona šofera uzbļāvienos, kuri noslāpa dīzeļa rūkoņā.

Nākamajā līkumā viņš pamanīja, ka lukturu gaismas aizmugurē uzšaujas de­besīs līdz pat kokli galiem, gandrīz vai vertikāli. Tās kādu mirkli lāktīja, bet pēc tam stari sašūpojās un nodzisa.

Drekss. ierēcies negantos, rejošos smieklos, uz īsu mirkli atrāva skatienu no ceļa un uzvaras priekā pacēla to pret zvaigznēm.

Krebss piebalsoja šiem maniaka smiekliem ar spalgu ķiķināšanu.

- Tas bija meistardarbs, mcm Kapitan. Jums vajadzēja redzēt, kā tie rulli ripoja lejā no kalna! Un to. kurš pārplisa. - tas tik bija skats! IVunderscon." Rullējās glu­ži kā milzīgs tualetes papirs! Tā gan Bon­dam bija lieliska dāvana! Viņš tieši tajā mirkli izbrauca no likuma! Un otrā zalve bija tikpat laba ka pirmā! Vai redzējāt tā šofera seju? Zum Kotzen!** Un tas firmas furgons! Viņiem gan ir papīrvedējs!

- JUs visu izdarījāt lieliski! - īsi atteica Drekss. Taču viņa domas kavējās kaut kur citur.

Pēkšņi viņš nostūrēja mersedesu ceļa malā, riepas žēli nokaucās.

- Donncrwclter! [5]- viņš nikni norūca un grieza mašīnu apkārt. - Mes taču ne­varami to vīru tur tā atstāt! Mums noteikti viņš jādabū rokā! - Auto jau ripoja atpa­kaļ. - Šaujamo! - Drekss strupi izrīkoja.

Kalna galā viņi ieraudzīja papīrvedēju. Auto stāvēja pie apmales, bet no šofera nebija ne ziņas, ne miņas. "Viņš varbūt zvana priekšniecībai," Drekss iedomājās, pagausinādams mašīnas gaitu, kad tuvo­jās pirmais likums. Dažu tuvāko māju logos bija iedegusies gaisma. Ap vienu no papīru ruļļiem stāvēja ļaudis un pētīja to, jo tas bija izgāzis viņu mājas vārtiņus. Vairāki ruļļi bija iesprūduši dzīvžogā ceļa labajā pusē. Kreisajā šosejas malā zemē gulēja uz pusēm pārlūzis telegrāfa stabs. Nākamajā likumā skats bija visai sa­vāds - papīrs stiepās lejup no kalna pa nogāzi, izrotājot dzīvžogus kā milzīga ser- pentīna virtene kādai ziloņu maskuballei.

Bentlijs bija gandrīz izlauzies cauri til­tiņa margām - likumā aizbraucis pa labi un iestrēdzis reliņos - palicis uz stāvas krasta kraujas.

Tas karājās salocītu dzelzs stieņu mu­džeklī. ar priekšgalu lejup, un viens rite- > nis. joprojām turēdamies pie salauztās ass, saliecies atgādināja tādu kā sir- reālistisku lietussargu.

Drekss piestūrēju mersedesu bentlijam klāt, viņi abi ar Krebsu izkāpa un kādu mirkli stāvēja, uzmanīgi ieklausīdamies.

Valdīja klusums, dzirdēja tikai attālu mašīnas rūkoņu - tā ātri brauca pa Eš- fordas ceļu, un čirkstēja kāds bezmiega mocīts sienāzis.

Izņēmuši šaujamos, abi piesardzīgi tu­vojās bentlija atliekām. Zem viņu kurpju zolēm krakstēja sasistie, uz ceļa izkaisī­tie stikli. Pāri zāles joslai ceļmalā veda divas dziļas, melnas vagas, gaiss oda pēc benzīna un gruzdošas gumijas. Sakarsu­šais mašļnas korpusa metāls atdziestot krikšķēja un krakšķēja. no satriektā ra­diatora vēl cēlās augšup tv aiki.

Bonds gulēja ar seju uz leju turpat krastā apmēram divdesmit pēdu attālu­mā no mašīnas. Krebss pagrieza viņu uz muguras. Bonda seju klāja asinis, taču viņš elpoja. Abi pārmeklēja gulošo, un Drekss iebāza kabatā garo beretu. Pēc tam viņi pārstiepa Bondu pāri ceļam un ie­meta mersedesa aizmugures sēdeklī - vir­sū Gaļai.

Kad mis Branda apjēdza notikušo, vi­ņa šausmās iekliedzās.

- Halt's Maul! [6]- drekss uzbļāva. Viņš iezvēlās priekšējā sēdekli. Kamēr Drekss apgrieza mašīnu, Krebss pārliecās pār sēdekli, lietpratīgi darbodamies ar garu auklu.