JANS FLEMINGS - PŪCES ASTE

Bonda acis bija pievērstas kāršu dalī­tāja noliektajai galvai un tā roku ne­steidzīgajām kustībām. Jā, te nu tas bi­ja! Šis draņķa gabals lietoja visparastā­ko spoguļvirsmu, ko īstu profesionāļu spēlē pārējie atklātu jau pirmajās pie­cās minūtēs. Uzlūkojis Bondu, M. pa­manīja tā acīs gandarījuma pilnu mir­dzumu.

- Protams, - Bonds laipni noteica, ne­manāmi pamādams ar galvu. - Piedalī­šos spēlē ar lielāko prieku. Un kā būtu ar likmju reģistra pašķirstīšanu pirms vakariņām? Cik no jums nācies dzirdēt, admirāl, tā esot trakoti interesanta la­sāmviela.

M. pamāja un piecēlās.

- Jā. Iesim. Reģistrs atrodas kluba sekretariātā. Un pēc tam Bezildons varē­tu nokāpt lejā, sagādāt mums kādu kok­teili un pastāstīt, kā tad būs beigusies šī cīņa uz dzīvību un nāvi.

- Pasūtiet, ko vien vēlaties, - noteica Bezildons, pētīgi uzlūkodams M. - Pievie­nošos jums, līdzko būsim tikuši galā ar šiem kungiem.

- Nu, tad ap deviņiem, - -piemetināja Drekss, uzlūkodams M. un Bondu. - No­teikti parādiet savam draugam tās lik­mes, kuras mums bija tajā lieliskajā va­karā pirms mēneša. - Viņš ielūkojās sa­vās kārtīs un uzmeta Bezildonam trium­fējošu skatienu. - Kā šķiet, drīz vien man būs kazino naudiņa, ar ko uzspēlēt. Pa­skat, tris beztrumpji. Tā vien rādās, ka savas kārtis jūs droši varēsiet izmantot piesmēķēšcfnai.

Kopā ar M. iziedams no zāles, Bonds nedzirdēja Bezildona atbildi.

Kāpdami lejup pa kāpnēm un soļoda­mi uz sekretariāta istabu, viņi abi nepār- mija ne vārda. Ieejot telpa slīga krēslā. M. ieslēdza apgaismojumu un apsēdās grozāmkrēslā pie papiriem nokrauta rakstāmgalda, tad uzlūkoja Bondu, kas bija nostājies pie neiekurta kamīna un meklēja kabatā cigaretes.

- Vai izdevās? - M. pavaicāja.

- Jā, - Bonds atbildēja. - Viņš krāpjas uz nebēdu.

- Ak tā gan, - M. bezkaislīgi noteica. - Kā viņš to dara?

- Tikai dalot kārtis, - Bonds paskaid­roja. - Jūs taču būsiet ievērojis sudra­ba cigarešu etviju, kas kopā ar šķilta­vām atrodas Dreksam priekšā uz gal­da? Viņš nekad neņem no tās cigaretes, jo nevēlas atstāt uz virsmas pirkstu nospiedumus. Etvija ir no parasta, taču ļoti rūpīgi pulēta sudraba. Dalot kārtis, tās un viņa lielās delnas etviju gandrīz pilnīgi aizsedz pārējo skatam. Rokas no etvijas viņš nekad neattālina un turpat netālu veido četras kāršu kaudzītes. Vi­sas kārtis atspīd etvijas virsmā. Tā dar­bojas tikpat labi kā spogulis, lai gan no skata ir gluži nevainīga. Kā jau tas veiksmīgiem darījumu cilvēkiem pa­rasts, viņam noteikti ir teicama atmiņa. Vai atceraties - es jums stāstīju par mazajiem spogulīšiem pīpēs un tamlī­dzīgi? Minētā etvija, tā teikt, ir variācija par šo tēmu. Kāds tur brīnums, ka Dreksam ik pa laikam izdodas tik laba spēle. Tā kontrēšana, ko mēs pieredzē­jām, bija pavisam viegla. Drekss zināja, ka partnerim ir droša dāma. Ar saviem diviem dūžiem viņš varēja kontrēt bez bažām. Pārējā laikā viņš pavisam mierī­gi spēlē savu parasto mēreno spēli. Ta­ču iespēja ik ceturtajā dalīšanas reizē uzzināt, kādas kuram kārtis, ir patiesi iznīcinošs ierocis. Nav nekā pārsteidzo­ša, ka viņš arvien laimē.

- Tomēr līdz šim neviens no spēles par­tneriem vēl neko nav ievērojis, - M. iebil­da.

- Nav nekā neparasta, ja cilvēks lūkojas lejup, dalot kārtis, - Bonds noteica. - Tā dara visi. Turklāt uzmanības novēršanai šajās reizēs Drekss cītīgi plēš jokus, daudz cītīgāk nekā tad. ja kārtis dalījis kāds cits. Domāju, ka viņam ir loti laba perifērā redze, citiem vārdiem, ļoti plašs redzes leņķis, - tā ir tā pati īpašība, ko tik augstu vērtē tie, kas nodarbojas ar musu medicīniskajām apskatēm Slepe­najā dienestā.

Šajā brīdī atvērās durvis un telpā ieso­ļoja ne pa jokam saniknotais Bezildons.

- Tas velns pārsolīja Dreksa likmi, - viņš uzsprāga. - Mēs ar Tomiju varējām pa­ņemt četrus ercenus, ja nebūtu tā iegrā- bušies. Viņiem bija ercena dūzis, seši kreiča stiķi un dūzis, tad vēl kārava kungs un atsegti pīķi. Deviņus stiķus vi­ņi pakampa vienā paņēmienā. Prātam neaptverami, kā Dreksam pietika dūšas atsegt trīs beztrumpjus. - Beidzot Bezil­dons mazliet nomierinājās. - Labi, Mailz, vai jūsu draugam izdevās rast tam visam izskaidrojumu?

M. pamāja Bondam, un tas vēlreiz at­kārtoja savu stāstu. Klausoties Bonda stāstījumā, lorda Bezildona seja kļuva arvien drūmāka.

- Ak. šis sasodītais nelietis, - viņš ļā­vās sašutumam, kad Bonds visu bija iz­klāstījis. - Kālab gan viņam tas vaja­dzīgs? Draņķa miljonārs, viņš taču jau tā peldas naudā. Jā, mums draud pa­matīgs skandāls. Man par to jāziņo klu­ba komitejai. Te nav bijis nevienas kāršu blēdības kopš Pirmā pasaules kara lai­kiem. - Bezildons sāka raizīgi staigāt šurpu turpu pa istabu. Taču kluba labā slava ātri vien aizmirsās, līdzko viņš at­cerējās par Dreksa īpašo nozīmību. - Un, kā dzird, viņa raķete taču pavisam drīz būs gatava. Šeit jau viņš iegriežas tikai reizi vai divas nedēļā, lai mazliet atpūs­tos. Kāpēc šim vīram tas vajadzīgs, viņš taču ir kļuvis par visas nācijas varoni! Tas ir šausmīgi.

Atceroties smago atbildības nastu, kas gūlās uz tā pleciem, Bezildona dusmas pierima. Viņš vērsās pie M. pēc palīdzī­bas.

- Labi, Mailz, ko es te varētu pasākt? Šis cilvēks mūsu klubā laimējis tūksto­šiem mārciņu, un citi šo naudu ir zaudē­juši. Teiksim, kaut vai šovakar. Protams, es nerunāju par paša zaudēto summu. Bet kā, piemēram, ar Deindžerfildu? Es­mu dzirdējis, ka pēdējā laikā viņam ne sevišķi labi veicies biržā. Neredzu nevie­nu iespēju, kā es par to varētu neinfor­mēt komiteju. To nav iespējams noklu­sēt, lai kas arī Drekss būtu. Jūs taču la­bi saprotat, ko tas nozīmē. Komitejā ir desmit locekļu. Informācijas noplūde - ne­izbēgama. Un tad vairs tikai viens solis līdz skandālam. Cik zinu, "Pūces astes" projekts bez Dreksa nevarētu pastāvēt, un avīzēs raksta, ka no šīs raķetes at­karīga visas valsts drošība. Tā ir trakoti nopietna lieta. - Viņš uz mirkli apklusa un ar cerībām uzlūkoja M. un tad Bon­du. - Vai te varētu būt vēl kāda cita ie­spēja?

Bonds nodzēsa cigareti.

- Šo cilvēku ir iespējams apturēt, - viņš klusu noteica, tad pasmaidīja. - Ja vien, protams, jūs neiebilstat, ka tas tiek izda­rīts ar viņa paša līdzekļiem.

- Dariet visu, ko vien vēlaties, - Bezil­dons stingrā balsī sacīja. Dzirdot Bonda vārdus, viņa acīs bija parādījusies cerī­ba. - Bet kas jums īsti padomā?

- Labi, - Bonds pamāja. - Es šim vī­ram liktu manīt, ka esmu viņu pieķēris, un pie viena pamatīgi nodīrātu tam ādu spēles laikā. Protams, Meijeram tas var būt gana sāpīgi. Būdams Dreksa partne­ris, viņš varētu zaudēt diezgan daudz naudas. Vai tas būtu pieļaujams?

- Sadodiet viņiem abiem kārtīgi, - at­bildēja Bezildons, juzdamies manāmi at­vieglots un būdams gatavs piekrist jelkā­dam risinājumam. - Meijers ar Dreksu ir uz vienu roku. Viņš ir laimējis pietiekami daudz, spēlēdams pāri ar šo cilvēku. Jūs taču nedomājat, ka…

- Nē, - Bonds papurināja galvu. - Es­mu pārliecināts, ka Meijers nezina, kas notiek, lai gan dažkārt Dreksa spēles veiksme ir mazliet pārsteidzoša. Vai jūs šādam risinājumam piekrītat, ser? - Viņš uzlūkoja M.

M. domīgi palūkojās uz Bezildonu. Par kluba priekšsēža viedokli nebija nekādu šaubu.

- Labi, - viņš noteica, pievērsdamies Bondam un pasmaidīdams. - Kas jādara, jādara. Man gan šī iecere ne visai patīk, taču es arī spēju, saprast Bezildona stāvokli. Esmu ar mieru, ja jūs to apņe­maties paveikt un ja man nav jāslēpj kārtis vai tamlīdzīgi. Šajā jomā es nepa­visam neesmu apdāvināts.