DŽERALDS DARELS - ZVĒRUDĀRZS MANĀ BAGĀŽĀ

Somainās vardes (Nototrema) — ļoti interesanta Dienvidame­rikas koku varžu ģints. Vardēm uz muguras zem ādas attīstās īpašs maiss. Sugām N. pagmala un N. marsupiata ikri attīstās somā līdz kurkuļa stadijai; kurkuļi pēc tam izlien un dzīvo ūdenī. Sugai N. oviferum (šīm vardēm ir lielāki ikri) visa metamorfoze notiek somā.

Spļaujošā kobra (Naja nigricollis). Par spļaujošajām kobrām ir daudz rakstīts, tomēr «spļāviena» mehānisms noskaidrots tikai pēdējā laikā. Uzskatīja, ka čūska ar spēku izelpo gaisu, kas, ejot cauri zobiem, satver indes pilienus. īstenībā ir citādi. Indes ka­nāls, kas atrodas zobā, spļaujošajai kobrai atveras nevis uz apakšu, bet gan uz priekšu. Spēji savelkot deniņu muskuļus, čūska var ra­dīt indes dziedzeros līdz 1,5 atmosfēras lielu spiedienu, un tad inde tiek izšļākta kā divas tievas strūkliņas, kas pusmetra attā­lumā saplūst vienā. Sinī brīdī čūskai rīkle noslēgta. Ar šāda «šā­viena» palīdzību kobra trāpa- pretiniekam acīs apmēram no divu metru attāluma. Bez minētās melnkakla kobras (Naja nigricollis) «šaut» ar indi spēj arī apkakles kobra (Haemachatus haemacha- tus), kas izplatīta Dienvidāfrikā, un viena no Indijas briļļu čūsku pasugām (Naja naja sputatrix).

Tegueksīni (Tupinambis teguixin) — lieli (līdz 1,5 m gari) rāpuļi, kas pieder pie Amerikas varānu dzimtas. Sastopami Dien­vidamerikā un Kārību jūras salās. Mīt mežainos un krūmainos apvidos. Pārtiek no pelēm, vardēm, prāvākiem kukaiņiem un putnu mazu|iem. Olas dēj termītu mājok|os. Vietējie iedzīvotāji teguek- sīnu gaļu lieto uzturā.

Zaļā odze (Causus resimus) — neliela čūska, izplatīta Cen­trālajā Āfrikā, pārtiek no vardēm un krupjiem. Dzīvo mitrās pļa­vās netālu no ūdens. Indīga, bet cilvēkus sakož ļoti reti.

Kukaiņi

Goliātvabole — vislielākā vabole, mīt Ekvatoriālajā Āfrikā. Izmēru un skaistās melnbaltās .krāsas dēļ tā kļuvusi par kolek­cionāru visvēlamāko ieguvumu. Sī «uzmanība» dārgi maksājusi vabolēm •— tās gandrīz pilnīgi iznīcinātas un pašreiz atrodas se­višķā likuma aizsardzībā.

ZVĒRUDĀRZS MANĀ BAGĀŽĀ

Daži vārdi ievadam .

Pirmā d a ļ a. CEĻĀ

Pirmā nodaļa. Stūrgalvīgais pitons … 12

Otrā nodaļa. Plikgalvainie putni …. 30

Otrā dala. ATKAL BAFUTA

Treša nodala. Fona zvēri

Ceturtā nodaļa. Zvēri kastēs 77

Piektā nodala. Dzīvnieki — kinozvaigznes . . 91

Sestā nodaļa. Zvēri ar cilvēka rokām . . . 103

Trešā d a ļ a. CEĻĀ UZ PIEKRASTI UN CEĻĀ UZ ZVĒRUDĀRZU

Septitā nodaļa. Zooloģiskais dārzs mūsu bagāžā 124

Astotā nodaļa. Zooloģiskais dārzs pilsētas no­malē

Noslēgums 154

Pēcvārds Dž. Darela grāmatas «Zvērudārzs

manā bagāžā» krievu izdevumam . . . 294

Pielikums 299

DĀRGIE LASĪTĀJI! Jūs droši vien būsiet jau iepazinuši izdevniecības «Zinātne» aizsākto sēriju «APVĀRSNIS». Sīs sērijas grāmatas aizved jūs tālos kontinentos un dzijās jūrās, plašajā kosmosā un šaurajā mikropasaulē, stāsta par ceļojumiem, dzīvnie­kiem, dabu, sniedz interesantas zinātņu atziņas.

Sērija iznākušās šadas grāmatas:

Dž. K o r b e t a «Kumaonas. cilvēkēdāji»,

V. Obručeva «Saņņikova Zeme»,

B. un M. G r ž i m e k u «Serengeti nedrīkst mirt»,

S. Auerbahas «Ģenētika»,

A. Černova «Horno aquaticus»,

V. Kuzmiščeva «Maiju priesteru noslēpums»,

Z. Kosidovska «Kad saule bija dievs»,

to turpinās:

M. M a r ē «Septiņi vīri pingvīnu vidū», F. M o u a t a «Nevainojiet'vilkus», Dž. Adamsones «Dzimusi brīvībai», U. M a 1 v i h i 1 a «Kalahari smiltis», E. HerLngas «Faraona tēlnieks», A. A z i m o v a «Visums», V. L e v i «Es un mēs».

Savus iespaidus par šīs sērijas grāmatām un vēlēju­mus lūdzam sūtīt izdevniecībai «Zinātne» Rīgā, Tur- geņeva ielā 19.

* No gramatas krievu izdevuma tulkojis V. Smits.

[1] 1960. gada Kamerūna k|uva par neatkarīgu valsti. (Darels ceļoja 1957. gadā.)

[2] rafijas — palmu dzimtas augi; dažādas to dajas lieto kā būvmateriālu un materiālu pīšanai. Tulk.

[3] k a 1 a b a š s — no ķirbja vai kokosrieksta izdobta pudele. Tulk.

[4] british broadcasting corporation — britu radioraidījumu kor­porācija. tulk.