• Пожаловаться

Staņislavs Lems.: BALSS NO DEBESĪM

Здесь есть возможность читать онлайн «Staņislavs Lems.: BALSS NO DEBESĪM» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: Rīgā, год выпуска: 1974., категория: Социально-психологическая фантастика / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Staņislavs Lems. BALSS NO DEBESĪM

BALSS NO DEBESĪM: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «BALSS NO DEBESĪM»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

BALSS NO DEBESĪM Staņislavs Lems. IZDEVĒJA PIEBILDE Sajā grāmatā publicēts rokraksts, kas pēc pro­fesora Pitera E. Hogarta nāves atrasts viņa pa­pīros. Sis varenā prāta cilvēks diemžēl nepaspēja galīgi sagatavot un pabeigt manuskriptu pie kura bija strādājis ilgāku laiku. Viņu kavēja slimība. Tā kā par šo viņam neparasto darbu, kurš bija pasākts ne tik daudz aiz patikas, kā, aiz pienākuma apziņas, nelaiķis profesors ne­labprāt runāja pat ar sev tuviem cilvēkiem, pie kuriem man bija tas gods piederēt, tad, sagata­vojot rokrakstu izdošanai, atklājās dažas ne­skaidrības un strīdīgi jautājumi. Patiesības la­bad man jāpaskaidro, ka to cilvēku vidū, kuri bija iepazīstināti ar manuskripta tekstu, radās iebildumi pret tā publicēšanu, jo tāds it kā ne­esot bijis nelaika nodoms. Taču nebija saglabā­jies neviens viņa rakstveida apliecinājums šāda veida nostādnei, tāpēc jādomā, ka līdzīgi pie­ņēmumi ir nepamatoti. Toties gluži skaidrs bija, ka manuskripts ir nepabeigts, jo tam trūka virs­raksta, un tāpat tikai uzmetumos izdevās atrast kādu fragmentu, kuram — un šeit radās vislie­lākās šaubas — vajadzēja būt vai nu ievadam, vai arī pēcvārdam. Uz testamenta pilnvaru pamata es kā nelaika draugs un kolēģis galu galā nolēmu šo frag­mentu, kas grāmatas izpratnei ir būtiski svarīgs, izmantot par ievadvārdiem. Virsrakstu «Balss no debesīm» ierosināja izdevējs misters Džons F. Kilers, kuram es šeit vēlētos izsacīt pateicību par iejūtīgo gādību, kādu viņš izrādīja, rūpēda­mies par profesora Hogarta pēdējā darba izdo­šanu, un tāpat es gribētu pateikties misis Ro- zemundai T. Selingai, kura ar tādu centību veica sagatavošanas darbu un lasīja teksta pēdējo korektūru. Profesors Tomass V. Vorens, Vašingtonas Universitātes Matemātikas fakultāte Vašingtonā, Kolumbijas novads, 1996. gada aprīli.

Staņislavs Lems.: другие книги автора


Кто написал BALSS NO DEBESĪM? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

BALSS NO DEBESĪM — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «BALSS NO DEBESĪM», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

BALSS NO DEBESĪM

Staņislavs Lems.

PRIEKŠVĀRDS

Lai gan es sarūgtināšu daudzus lasītājus ar to, kas šeit tālāk būs uzrakstīts, taču uzskatu, ka mans pienākums ir visu pasacīt. Tādas grāmatas kā šo agrāk nekad neesmu rakstījis, un, tā kā matemātiķi nav paraduši savus darbus ievadīt ar pašatklāsmi, es no tā varēju atturēties.

Pašam to nevēloties, biju iejaukts notikumos, par kuriem šeit gribu pastāstīt. Iemesli, kuru dēļ ievadam sniedzu sava veida pašatklāsmi, noskaidrosies vēlāk. Runājot par sevi, nepieciešams izvēlēties kādu atskai­tes sistēmu; šajā gadījumā tāda lai būtu nesen pub­licētais manas dzīves apraksts, ko sniedzis profesors Haralds Jovits. Viņš mani dēvē par visvērienīgākā prāta pārstāvi, jo es allaž esot pievērsies visgrūtāka­jām problēmām, kādas vien bijušas iespējamas mūs­dienās. Viņš norāda, ka mans vārds aizvien bijis atro­dams tur, kur tikusi veikta agrākā zinātniskā mantojuma radikāla destrukcija un jaunu priekšstatu izstrāde, piemēram, sakarā ar revolūciju matemātikā, ētikas fizikālizāciju vai arī ar BnD projektu.

Izlasījis grāmatā vietu, kurā ir runa par radikālo destrukciju, gaidīju, ka vārdiem par manu tieksmi visu iznīcināt un atmest sekos tālāki drosmīgāki seci­nājumi, un nodomāju, ka beidzot esmu atradis sev īstu biogrāfu, lai gan tas mani nemaz neiepriecināja, jo atkailināties pašam nemaz nav tas pats, kas — tikt atkailinātam. Taču Jovits, it kā nobijies pats no savas gaišredzības, vēlāk — gluži nekonsekventi — atgrie­žas pie plaši izplatītās versijas manas personības skaidrojumā, it kā es būtu ģēnijs, kuram vienādi raksturīga kā neatlaidība darbā, tā arī kautra pieti­cība, turklāt pārstāstīdams pat vairākas anekdotes par mani no vispār zināmā repertuāra.

Es mierīgi varēju nolikt šo grāmatu plauktā pie citām manām biogrāfijām, jo man toreiz pat prātā nenāca, ka atkal sastapšos ar pieglaimīgu portretistu. Pie reizes ievēroju, ka plauktā palicis maz vietas. Neviļus atcerējos savā laikā Aivoram Beiloinam paša sacīto, ka miršu tad, kad plaukts būs pilns. Viņš to uzskatīja par joku, un es arī neiebildu, lai gan biju paudis visgodīgāko pārliecību, kuras ietērpums niek- kalbīgos vārdos nemazināja tās autentiskumu. Taču — atgriežoties pie Jovita — es vēlreiz biju pie­redzējis veiksmi jeb — tikpat labi varētu sacīt — neveiksmi, un tagad sava mūža sešdesmit otrā gadā, kad manai personai jau veltīti divdesmit astoņi bio­grāfisku apcerējumu sējumi, esmu palicis gluži nepa­zīts. Bet vai tomēr tā drīkstētu sacīt?

Profesors Jovits rakstīja par mani saskaņā ar nor­mām, kuras pats nebija noteicis. Ne jau uz visām atklātībai pazīstamām personībām drīkst skatīties vie­nādi. Lielu mākslinieku atklāsmi drīkst meklēt arī viņu niecīgumā, un daži viņu dzīves pētnieki, šķiet, ir tajās domās, ka mākslinieka dvēselei jābūt sīku nekrietnību cauraustai. Toties, runājot par izciliem zinātniekiem, spēkā vēl aizvien ir vecais stereotips. Māksliniekus mēs jau uztveram kā miesai piesaistītu gara substanci, literatūrzinātnieki drīkst runāt par Oskara Vailda homoseksuālismu, bet grūti iztēloties zinātnes vēsturnieku, kurš līdzīgā kārtā aplūkotu fizi­kas jaunveidotājus. Tos mēs tiecamies redzēt nelokā­mus, nevainojamus, un vēsturiskās pārmaiņas izpau­žas vienīgi viņu dzīves vietas izmaiņās. Politiķis var būt nelietis, palikdams dižens politiķis, toties ģeniāls nelietis ir contradictio in adiecto[1], jo nelietība neesot savienojama ar ģenialitāti. Tā nosaka šodien pieņem­tās mērauklas.

Tiesa, psihoanalītiķu grupa Mičiganā nopūlējās šajā ziņā kaut ko grozīt, diemžēl gan visai triviālā kārtā. Fiziķiem raksturīgo noslieci uz teoretizēšanu šie pētnieki atvedināja no seksuāliem traucējumiem. Psihoanalītiskā doktrīna cilvēkā atklāj lopiņu, kuram sedlos iesēdusies sirdsapziņa, un tam visam ir fatāls rezultāts: apsedlotais lopiņš zem dievišķīgā jātnieka jūtas pārlieku neērti, bet jātniekai^i šādā situācijā nemaz neklājas labāk, jo viņam jānopūlas ne tikai, lai lopiņu apvaldītu, bet vēl lai to padarītu arī nere­dzamu. Koncepcija, pēc kuras mūsos iemīt sens dzīv­nieks, kas aizlēkšo ar sev mugurā žākleniski uztupi­nāto jaunlaiku saprātu, nav nekas cits kā mitoloģisko primitīvismu konglomerāts.

Psihoanalīze cenšas izdibināt patiesību infantīlā, varētu sacīt, ģimnāziskā veidā: ašā un brutālā tonī tā pavēsta lietas, kuras dzirdot mēs jūtamies šokēti, un tikai tāpēc tās piesaista mūsu uzmanību. Dažkārt — un tieši arī šajā gadījumā — ir tā, ka pat patiesībai pietuvināts vienkāršojums izrādās tik banāls, ka tam nav lielākas vērtības kā klajai aplamībai. Vēl lieku reizi mums tika parādīti maniheiskos apskāvienos sak)āvušies dēmons un eņģelis, bestija un dievs, vēl lieku reizi cilvēks tika attaisnojis pats sevi, jo viņš uzskatāms tikai par arēnu, kurā risinās cīņa starp spēkiem, kas viņā iemitinājušies no ārienes, pārvēr­tuši viņu par sava veida izbāzni un tagad plosās viņa ādā. Tāpēc arī psihoanalīze vispirms ir «ģimnā- ziska». Cilvēka izskaidrojums meklējams skandalio- zās izdarībās, un visa eksistences drāma norisinās divspēlē starp cūcību un kultūras iedarbes rezultātā radīto izsmalcinātību.

Tāpēc man patiesībā jābūt pateicīgam profesoram Jovitam par to, ka viņš manu atveidu sniedzis kla­siskā stilā un nav pārņēmis Mičiganas psihologu metodes. Nav mans nodoms rādīt sevi labāku nekā viņi to darītu, taču pastāv kaut kāda atšķirība starp karikatūru un portretu.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «BALSS NO DEBESĪM»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «BALSS NO DEBESĪM» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Džeralds Darels: ZAĻĀ PARADĪZE
ZAĻĀ PARADĪZE
Džeralds Darels
ASTRĪDA LINDGRĒNA: BRĀĻI LAUVASSIRDIS
BRĀĻI LAUVASSIRDIS
ASTRĪDA LINDGRĒNA
Mihails Geršenzons: ROBINS HUDS
ROBINS HUDS
Mihails Geršenzons
STAŅISLAVS LEMS: SOLARIS
SOLARIS
STAŅISLAVS LEMS
Tūve Jansone: Tetis un jūra
Tetis un jūra
Tūve Jansone
Отзывы о книге «BALSS NO DEBESĪM»

Обсуждение, отзывы о книге «BALSS NO DEBESĪM» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.