Arturs: MARAKOTA BEZDIBENIS

1887. gadā nāca klajā garstāsts «Etīde purpura toņos». No šī darba galvenajiem varoņiem rakstnieks nešķīrās ilgi jo ilgi — tie ir Serloks Ilolmss un doktors Vatsons.

Nav vērts uzskaitīt visus sacerējumus, kuros abi darbojušies — to bijis ļoti daudz. Drīzāk gan jāpiemin, ka ar laiku slavenais privātdetek­tīvs un viņa uzticamais draugs un hronists sāka rakstnieku apgrūtināt. Viņš vairs nevēlējās un nespēja iztapt lasītkārās auditorijas viduvējai gaumei, arvien no jauna iesaistot savus varoņus dēkās, tāpēc nolēma «likvidēt» Serloku Holmsu, un stāstā «Serloka Holmsa pēdējā lieta» (1893) privātdetektīvs iet bojā divcīņā ar profesoru Moriartiju. Tomēr atbrīvoties no lasītāju mīluļa nebija nemaz tik vienkārši. Kaut arī stāsta beigās ekspertu slēdziens ir viennozīmīgs — Holmss ir miris, pēc desmit gadiem Konans-Doils spiests savu varoni «atdzīvināt».

1901. un 1902. gadā iznāk garstāsts «Bāskervilu suns», kas ir viens no izcilākajiem darbiem visā «Beikerstrītas detektīva» sērijā.

«Es negribu būt Holmsam nepateicīgs,» Konans-Doils raksta savā autobiogrāfijā. «Daudzējādā ziņā viņš man bija labs draugs. Ja dažkārt jutos no viņa noguris, tad tikai tāpēc, ka viņa raksturs necieš nekādus pustoņus. Tā ir skaitļošanas mašīna, un jebkurš mēģinājums to kaut kādi papildināt tikai sabojātu kopējo iespaidu.»

Tomēr rakstnieks arvien uzskatija, ka Serloka Holmsa panākumi ir aizēnojuši viņa daudz nozīmīgākos darbus — vēsturiskos romānus.

īpaši viņu interesēja trīs Anglijas un Eiropas vēstures posmi.

Vispirms XIV — XV gadsimts un Simtgadu karš (romāns «Baltā vienība»).

Tad XVII gadsimts — angļu buržuāziskās revolūcijas laiks.

Un visbeidzot — Napoleona kari — no jūras kaujas pie Trafalgaras raga līdz pat Vaterlo (romāni «Brigadiera 2erāra varoņdarbi» un «Brigadiera Zerāra brīnišķīgie piedzīvojumi»).

Gatavojoties darbam pie vēsturiska romāna, Konans-Doils pamatīgi studējis dažnedažādus materiālus, piemēram, «Flotes vēsturi», «Boksa vēsturi», «Jāšanas sacīkšu vēsturi» u. c. Tomēr apgalvot, ka savos vēsturiskajos romānos Konans-Doils parādās arī kā pētnieks, būtu pārspīlējums. Nē, viņš ir tikai prasmīgs un talantīgs kompilators, kurš precīzi izvēlas laikmetam raksturīgas sadzīves detaļas, veikli restaurē runas īpatnības, teicami pārzina attiecīgā vēstures perioda tikumus un uzvedības normas.

Zināmā mērā rakstnieks rīkojas tāpat, kā bija darījis jau jezuītu koledžas laikos: mākslinieciski pārveidojis, pārstāstīja izlasīto. «Sakombinēt un pastāstīt,»— tā viņš pats raksturo savu metodi. Varbūt tāpēc viņa vēsturiskie romāni (kaut savā laikā tiem bija panākumi) nav izpelnījušies tik plašu un noturīgu atzinību kā stāsti par Serloku Holmsu, kuros rakstnieks no sākuma līdz galam visu izdomājis pats.

Viņa zinātniski fantastisko darbu liktenis šai ziņā ir veiksmīgāks. Tie nav aizmirsti arī šodien.

«Indīgo joslu» (1913), «Marakota bezdibeni» (1929), bet galveno­kārt «Zudušo pasauli» (1912) Konans-Doils veltījis «zēnam, kas jau pa pusei vīrietis, vai vīrietim, kas palicis vēl puslīdz zēns»— tātad cilvēkam, kas ir ar mieru pārcelties iztēles pasaulē.

Rakstīdams «Zudušo pasauli* un «iemitinādams» Amazones ba­seina plakankalnē aizvēsturiskus dzīvniekus, autors konsultējās ar speciālistiem.

Par «Zudušās pasaules» lielo popularitāti liecina šāds fakts: tāpat kā tūristi Beikerstrītā meklē Serloka Holmsa māju, mūsdienu lidotāji, traucoties pāri Amazonei, mēģina ieraudzīt Konana-Doila aprakstīto plakankalni.

Rakstnieka pēdējos darbos jau samanāmi krīzes simptomi. Fantāzi­jai vairs nav svaiguma un konstruktīva pamata, tā sliecas uz misticismu.

Konanu-Doilu vienmēr sāpinājis tas, ka grāmatas, kuras uzrakstīju­šās it kā pašas no sevis, lasītāji uzņēmuši atsaucīgāk nekā sūrā darbā izauklētās.

Piederēdams Oskara Vailda, Džordža Bernarda Sova, Džeroma K. Džeroma un Radjeda Kiplinga paaudzei, A. Konans-Doils, pēc kritiķu atzinumiem, tomēr nav iekļuvis «nopietnu rakstnieku» plejādē, viņš tiek pieskaitīts pie «izklaidējošiem» autoriem. Protams, pastāv viedoklis (taču, manuprāt, ļoti aplams), ka aizrautīgs un spriegs sižets ir darbā ne tikai kaut kas otršķirīgs, bet pat viduvējības pazīme. Konans-Doils gan uzskatīja citādi: autoram jābūt saprotamam, intere­santam un gudram. Daudzi ievērojami rakstnieki, viņaprāt, spēj izpildīt tikai pēdējo nosacījumu, tādēļ ceļš uz lasītāju sirdīm tiem ir slēgts.

' Arturs Konans-Doils miris 1930. gadā. Lai gan mans apgalvojums balansē uz banalitātes robežas, iztikt bez tā šoreiz grūti: laiks ir visobjektīvākais soģis. Tāpēc Konana-Doila daiļradei angļu un pasaules literatūrā kā bija, tā joprojām paliek sava īpatna vieta un vērtība, kas nedevalvējas.

Par to liecina kaut vai šī rakstnieka darbu latvisko izdevumu skaits.

«VELNA PĒDAS» (1915) «NOSLĒPUMAINA SLEPKAVĪBA» (1916) «SERLOKA HOLMSA SĒRIJA» 1. —8. burtnīca. (1923) «KLUMBERAS NOSLĒPUMI» (1927) «SERLOKA HOLMSA PIEDZĪVOJUMI» (1927) «BASKERVILU SUNS — SERLOKA HOLMSA DĒKA» (1930) «PIECAS APELSĪNU SĒKLIŅAS UN CITAS SERLOKA HOLMSA DĒKAS» (1930)

«BRIGADIERA ZERARA VAROŅDARBI» (1931) «PULKVEŽA ZERĀRA BRĪNIŠĶĪGIE PIEDZĪVOJUMI» (?)

Padomju laikā iznākušas:

«BASKERVILU SUNS» (1957) «MARAKOTA BEZDIBENIS» (1970) «STĀSTI PAR SERLOKU HOLMSU» (1972) «ETĪDE PURPURA TOŅOS» (1976) «BASKERVILU SUNS» (1977)

A. Rijnieks

Marakota bezdibenis (no angļu valodas tulkojusi Ņ. Krilova)

I nodaļa 275

II nodaļa 292

III nodaļa 308

IV nodaļa 318

V nodaļa 329

Rijnieks A. Ne tikai Serloks Holmss 343

Артур Конан-Дойль МАРАКОТОВА БЕЗДНА Рига «Лиесма* 1989 На латышском языке Серия «Приключения, путешествия, фаитастнка» Второе издание С английского перевели Рутэ Рунцэ, Тия Петерсоне, Нина Крылова Художник Гнртс Бороновскис

Arturs Konans-Doils MARAKOTA BEZDIBENIS

Mākslinieciskais redaktors Modris Adumāns Tehniska redaktore Ingrīda Barviģe Korektore Zigrīda Vectīrele

Nodota salikšanai 28.00.88. Parakstīta iespiešanai 19.12.88. For­māts 84X 108/32. Tipogrāfijas papīrs 2. Skolas garnitūra. Augstspiedums. 18,48 uzsk. iespiedi.; 19,22 uzsk. krāsu nov.; 20,32 izdevn. i. Metiens 90 000 eks. Pašūt. J\fi 1179 — 5. Cena 2 rbļ. 50 kap. Izdevniecība «Liesma», 226256 Rīgā, Padomju bulv. 24.

Izdevn.Ni 86/33104/J —2954. Izdevums sagatavots dialoga sistēmā DIS, piedaloties Nozares kolektīvās lietošanas informatīvajam skaitļošanas centram.

Programmētāja M. Osipova. Iespiesta tipogrāfijā «Cīņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa ielā 38/40. Vāks un priekšlapas iespiesti Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Rigā, Vienības gatvē 11.

Konans-Doils A. Ko 452 Marakota bezdibenis/ No angļu vai. tulk. R. Runce, T. Pētersone, Ņ. Krilova; Pēcv. A. Rij­nieka.—2. izd.— R., Liesma, 1989.—349 lpp.; il.—(Piedzīvojumi, fant., ceļoj.).

ISBN 5—410—00122—2

4703010100—86

K- 153—89

M 801(11)—89 84. 4 Angļu—44

[*] torkvemada — spāņu lielinkvizitors (XVgs.).

[2] sāda temperatūra atbilst 0° pēc Celsija.

[3] volsteds endrjū džons (1860—1947) — ASV kongresmenis. 1919. gadā viņš panāca, ka Savienoto Valstu kongress pieņēma likumu par alkoholisko dzērienu aizliegumu.