DŽONS Ronalds RŪels Tolkiens - HOBITS jeb TURP UN ATPAKAĻ

Džons Ronalds Rūels Tolklns jeb Dž. R. R. T., kā viņu šodien pazīst visā pasaulē, dzimis Āfrikā 1892. gada 3. janvārī. Svešatnā kontinenta eksotiku vērot zēnam tomēr neiznāca ilgi, jo trīs gadu vecumā viņš kopā ar māti un jaunāko brāli atgriezās Anglijā, kur arī pagājis viss Tolkīna garais mūžs, ja neņem vērā atsevišķus īslaicīgus ceļojumus. Bērnības gadi nākamo rakstnieku nelutina: gadu pēc atgriešanās Anglijā ģimene saņem ziņu par tēva pēkšņo nāvi Āfrikā. Zēns vēl ir pārāk mazs, lai īsti apjaustu šo zau­dējumu, toties jo smagāks ir nākamais trieciens — 1904. gadā, kad viņš ir tikko sasniedzis pusaudža gadus, saslimst māte un drīz nomirst. Varbūt tieši šīs agri aprautās bērnības iespaidā Tolkīna darbos daudzviet sastopams tuvas nelaimes simbols — tumšs mākonis apvāršņa malā, kas jaušams pat tad, kad diena šķiet gaiša un saulaina. Tāpat kā daudzās pasakās, arī šajā labais uzvar ļauno, tomēr cīņa nav bez zaudējumiem, tā atstāj neizdzēšamu iespaidu arī uz tiem, kas laimīgi atgriežas mājās; tādējādi laimīgās beigas tomēr nav gluži tradicionālas.

1915. gadā Dž. R. R. T. pabeidza angļu valodas un literatūras studijas Oksfordā, un viss viņa turpmā­kais darbs gan Līdsas, gan Oksfordas universitātē saistīts ar valodniecības un valodu vēstures pētīju­miem. Brieduma gadi un mūža otrā puse rakstniekam vairs netika sagādājusi smagus pārdzīvojumus un turpmākā dzīve aizritēja visai mierīgi: ilga un laimīga laulības dzīve (savu nākamo sievu Dž. R. R. T. sastapa un iemīlēja sešpadsmit gadu vecumā, bet apprecēties viņiem bija iespējams tikai 1926. gadā), četri bērni, iemīļots darbs, cienījams amats, rāma mūža novakare. Mazliet konservatīvais mājas miera mīļotājs diezgan vienaldzīgi izturējās pret savu negaidīto rakstnieka popularitāti, kas sevišķi pieauga pēc «Hobita» turpinājuma — triloģijas «Gredzenu pavēlnieks» iznākšanas. Sis ļoti neparastais darbs, ar ko nākotnē būs iespējams iepazīties arī latviešu lasītājam, sāka veidoties jau trīsdesmito gadu beigās, taču prasīja astoņpadsmit gadus un nāca klajā tikai piecdesmitajos gados. Rakstīšanas gaitā Dž. Tolkīns daudzkārt pieminējis topošo triloģiju savās vēstulēs un atzinis, ka «Gredzenu pavēlnieks» vairs nebūs tai pašai, bet vairāk pieaugušai lasītāju publikai. «… tāpat kā mani bērni, tas būs kļuvis «vecāks» … Tas būs vairāk pieaudzis — bet paaugušies būs arī tie lasītāji, kuriem bija domāts «Hobits».»

Interesanti atzīmēt, ka vairāki «Hobita» izdevumi, arī pirmais, iznākuši ar paša autora ilustrāci­jām. Dž. R. R. Tolkīns ļoti pieticīgi izsakās par savām mākslinieka spējām. «Man šķiet, ka šīs ilustrā­cijas galvenokārt apliecina to, ka autors neprot zīmēt. Bet, ja jūsu firma tiešām uzskata, ka tos ir vērts iespiest, es papūlēšos izveidot ilustrācijas tādas, lai tās būtu vieglāk reproducēt.» Rakstnieks sīki ap­sprieda savas ilustrācijas ar izdevējiem — ieceri, krāsas, tehniskos defektus pēc paraugnovilkumu izga­tavošanas. Arī pirmajos «Hobita» amerikāņu izdevumos izmantotas paša autora ilustrācijas. Viena no tām Dž. R. R. Tolkīna vēstulē pieminēta itin interesantā sakarībā: autors apjautājas izdevniecībai par sa­viem agrāk nosūtītajiem zīmējumiem: «Vai Jums nav kāda lieka ilustrācija ar pūķi uz dārgumu kaudzes? Man jālasa lekcija par pūķiem (Dabas vēstures muzejā!!!), un organizētāji vēlas kādu oriģinālu, lai varētu izveidot diapozitīvu.» (1938. gadā rakstnieks tiešām lasīja šādu lekciju Oksfordas universitātes muzejā — vienu no lekcijām bērniem paredzētajā ciklā.)

Sirmā profesora mūžs noslēdzas 1973. gadā. Atstātais literārais mantojums — piecas apjomīgas grāmatas (viena no tām izdota pēc viņa nāves dēla Kristofera redakcijā), vairākas nelielas dzejoļu un īsu prozas sacerējumu grāmatiņas un neparasti plašs interesantu vēstuļu klāsts. Bet ne jau uzskaitī­jums svarīgs, tuvojoties Dž. R. R. Tolkīna fantāzijas zemei.

Tāpat kā Alises radītājs Lūiss Kerols, arī Dž. R. R. Tolkīns nebūt nedomāja, ka raksta izcilu darbu; patiesībā viņi abi pat visai nenopietni vērtēja savu aizraušanos. Taču tā darīja viņu vārdus nemirstīgus.

Zane Rozenberga

1. nodala. Negaidītas viesības…………………………………………………. 5 DŽONS Ronalds RŪels Tolkiens HOBITS JEB TURP un ATPAKAĻ

2. nodala. Jērgaļas cepetis………………………………………………………. 22

3. nodaļa. Neilga atpūta………………………………………………………….. 33

4. nodaļa. Pāri kalniem un zem kalna……………………………………….. 40

5. nodaļa. Mīklu atminēšana tumsā…………………………………………………. 48

6. nodaļa. No vilka lāča nagos………………………………………………………… 61

7. nodaļa. Dīvainais mājoklis………………………………………………………….. 74

8. nodaļa. Zirnekļi un mušas……………………….. _……………………………… 89

9. nodaļa. 'Mucas ripo………………………………………………………………….. 106

10. nodaļa. Sirsnīgā uzņemšana…………………………………………………….. 116

11. nodaļa. Uz sliekšņa………………………………………………………………… 124

12. nodaļa. Atklājumi iekšpusē . . …………………………………………………. 130

13. nodaļa. Tās vēl nav mājas……………………………………………………….. 144

14. nodaļa. Uguns un ūdens…………………………………………………………. 151

15. nodaļa. Briest negaiss…………………………………………………………….. 158

16. nodaļa. Zaglis tumsas aizsegā………………………………………………….. 165

17. nodaļa. Negaiss sākas ……………………………………………………………. 170

18. nodaļa. Mājup……………………………………………………………………….. 178

19. nodaļa. Pēdējais ceļa posms…………………………………………………….. 184

ROZENBERGA ZANE. Pēcvārds……………………………………………………. 190

Vidējā skolas vecuma bērniem Di. R. R. Tolkins HOBITS jeb TURP UN ATPAKAĻ Redaktori A. Capiņš un M. Cielena. Mākslinieciskais redaktors A. Lamsters. Tehniskās redaktores I. Soide un V. Blaua. Korektore L. Smilga Nodota salikšanai 19.07.89. Parakstīta iespiešanai 13.03.91. Formāts 60X90/8. Ofseta papirs Nr. 1. Skolas gar­nitūra. Ofsetspiedums. 24,0 uzsk. iespiedi.; 145.75 uzsk. krāsu nov.; 20,13 izdevn, 1. Papildmetiens 10 000 eks. Pašūt. Nr. 102929. Līgumcena. Izdevniecība «Sprīdītis», 226800 Rigā, Aldaru ielā 2/4. Izdevn. Nr. 52/33295/ B-1082. Iespiesta Rīgas Paraugtipogrāfijā, 226004 Riga. Vienības gatve 11.