Ernsts Muldašovs: Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos

- Ir nu gan piramidiņa, ists milzenis! - iesaucās Seļiverstovs. - Varbūt pieiesim un izpētīsim kā nākas?

- Tālāk redzēsim ne to vien! - atsaucās Ravils.

- Skaidri redzams, ka šā piramidālā kalna augšējo laukumu klāj ieapaļai cepurei līdziga sniega kārta. Tas liecina, ka piramī­das virsotne atrodas vairāk nekā 6000 metru augstumā, - piebil­da Rafaels Jusupovs. - Tibetā šajā gadalaikā sniegs parādās ne zemāk par 6000 metriem.

Ierosināju paiet vēl nedaudz uz rietumiem un paskatities uz grēdu, kas aizsedz piramidālā kalna austrumu pusi. Tikko mēs sākām iet sāņus, «mūsu» jaks klunkurēja lidzi, bet pārējie trīs jaki gāja kopā ar īsto dzinēju.

- Šef, tev ir piekrišana pie jakiem, - greizsirdīgi dzēlīgi pazobojās Sergejs Anatoļjevičs.

Kad izdevās paskatīties uz kalnu grēdu, redzējām, ka blakus piramidālajam kalnam ir kaut kāda lokveida konstrukcija, kura beidzas ar simetrisku izvirzījumu un pakāpieniem. Šīs lokveida konstrukcijas iekšpusē vēl gulēja rīta miglas blāķis. Sapratu, ka migla ļoti pazeminās fotogrāfiju kvalitāti.

- Divains apvienojums! It kā izliektā piramida būtu apvieno­ta ar laika spoguli, - noteicu pie sevis.

- Ko? - atsaucās Rafaels Jusupovs.

- Tāda sajūta, ka neparastā piramīda ir apvienota ar laika spoguli, - noskaldīju pa zilbēm, redzēdams, ka Rafaela Jusu- pova cepure atkal ir uzvilkta pāri ausīm.

Tobrīd es vēl nezināju, ka drīz mēs redzēsim tādas milzīgas izliektas akmens konstrukcijas, ka «laika saspiešanas» jēdziens kļūs acīmredzami aptverams un ģeniālā krievu zinātnieka Nikolaja Kozireva vārds nenozudīs no mūsu lūpām. Pavisam apmulsuši mēs jutīsim, ka droši vien tomēr eksistē kaut kāds Visvarens Saprāts, kas ar intuīcijas čukstiem ievada dažu izvēlē­to cilvēku apziņā pilnīgi neticamas idejas, kas nekā neiekļaujas zinātnē pastāvošajos priekšstatos un kurām nav reālu pierādīju­mu. Lai gan - kurš no zinātniekiem, kas kritizēja Kozirevu par viņa izvirzīto ideju saspiest laiku ar izliektu spoguļu palīdzību, zināja, ka lidzīgus spoguļus senie cilvēki jau radījuši padebešu Dievu Pilsētā.

- Manuprāt, jaks ir sācis saprast, ka viņš aizsedz skatu, - piezīmēja Seļiverstovs, vērodams dzīvnieku.

Devāmies tālāk pa iezīmēto maršrutu. Es gaidiju, ka parādīsies jaunas piramidām līdzīgas konstrukcijas.

- (Jn kas tie par pakāpieniem - tur, pa kreisi aiz mākoņiem? - iesaucās Seļiverstovs. - Jaks netraucē, viņš ir labajā pusē.

-Kur?

- Lūk, tur… pakāpjveida piramīda.

- Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, - saskaitīju pakāpienus. Izskatās pilnīgi kā īsta pakāpienveida piramīda. Fotografējiet, es tikmēr zīmēšu.

- Šef, tā slēpjas mākoņos, - Seļiverstovs iekliedzās. - Eh, jau paslēpās, es nofotografēju mākoni.

- M… jā, - neko vairāk nevarēju pateikt, turēdams rokās pārgājiena dienasgrāmatu. - Neko darit, uzzīmēšu šo piramidu

pēc atmiņas. Es jums teikšu, tā ir milzīga, lielākā no visām, kuras redzējām. Sniega nav, tātad tā neatrodas pārāk augstu. (Jn cik skaidri redzami pakāpieni! Eh! Par laimi, paspēju pēc kom­pasa uzņemt azimutu, varēsim noteikt, kur tā atrodas.

- Nekas, nekas, - Ravils sāka mūs mierināt, - ja nepaspējām, tad nepaspējām nofotografēt šo piramīdu. Jūtams, ka to šeit ir daudz.

- Nevis piramidu, bet piramidālo kalnu jeb piramīdai līdzīgu konstrukciju. Delikātāk jālieto zinātniskie termini, - pamācoši piezīmēja Rafaels Jusupovs. - Tas, ka šī konstrukcija ir ista piramida, vēl jāpierāda. Ja spriežam pēc visiem zināmajām Ēģiptes piramīdām, tad piramidas ir senas piramidālas formas konstrukcijas, kas būvētas no akmens blokiem.

- Bet kāpēc jūs, Rafael Gajazovič, uzskatāt, ka piramīdai noteikti ir jābūt celtai no akmens blokiem? - sarunā iejaucās Seļiverstovs. - Kāpēc piramīda nevar būt veidota, noslīpējot dabisku kalnu? Ēģiptē nav kalnu, tādēļ nācās būvēt piramidas no akmens blokiem, bet šeit, Tibetā, kalnu ir papilnam - kāda jēga slipēt akmens blokus un tad likt vienu uz otra, vienkāršāk ir noslīpēt kalnu. Piramīdā galvenais ir tās forma, nevis saturs. Tieši forma lauž telpu.

- Nevis lauž, bet izliec! - Rafaels Jusupovs atkal izlaboja.

- Starp citu, seno mašinu kalnu slīpēšanai mēs redzējām Katmandu, - ieteicās Ravils. - Kas zina, varbūt tā šeit lidoja un slīpēja kalnus, pārvēršot tos par piramīdām.

- Gribu piemetināt, - Rafaels Jusupovs sabozās, - mani mulsina piramīdām līdzīgo konstrukciju formu daudzveidība. To vai citu faktu atkārtošanās zinātnē ir ticamības pazīme.

- Nepiekritu, nepiekritu, - atcirta Seļiverstovs. - Kad mēs Katmandu pētijām Svajambanatas stūpas kompleksu, kuru var uzskatit par… m…m… svētā Kailasa piramidālā kompleksa sim­

bolu, mēs visi pievērsām uzmanibu mazo stūpu daudzveidibai - to bija 108 - un neviena atkārtojuma. Bet mazās Svajambanatas stūpas var interpretēt kā to piramīdu simbolus, kas ietilpst… Dievu Pilsētā, tas ir - Kailasa piramidālajā kompleksā.

- Dažādas piramidas dažādi izliec telpu, - noteica Ravils. - Tikai priekš kam tas vajadzīgs?

- Skatieties! - es iesaucos, rādīdams uz augstu sniegotu kalnu grēdu, - lūk, kur vēl viena piramīda! Parādījās stap mākoņiem.

- Nevis piramida, bet piramidāls kalns, - Seļiverstovs pazobojās.

- Fotografējiet! - es iesaucos, paķēris fotoaparātu. - Citādi paslēpsies aiz mākoņiem! Eh… pazuda, nepaspējām! Nepa­spējām, velns parāvis, nofotografēt, arī uzzīmēt ne! Pat tās formu nepaspēju pa īstam saskatīt, lai uzzīmētu pēc atmiņas.

- Var būt, ka… var būt, ka… - es teicu, atceroties mūka Aruna stāstu, kurš kā svētceļnieks bija apmeklējis svētā Kailasa

apkārtni un tur, kalnu grēdas virsotnē, redzējis it kā izcirstu piramīdai līdzīgu veidojumu. - Jā, tas, ko mēs redzējām, līdzi­nājās … mūka uzņemtajai fotogrāfijai. Tiesa, rakurss bija maz­liet cits, un mēs arī esam tālāk no tā.

Ejot uz priekšu paralēli jakam, es atkal nodomāju, ka mēs ejam pa tā saucamo Dievu Valstību, kuru aprakstīja Angarika Govinda. Atmiņā atausa vārdi, ka svētceļnieks šeit atrodas neredzamu ceļabiedru - garigo brāļu - vidū, kuri ari dodas pielūgt kalnu, kur skatienam paveras kaut kā liela un nepieeja­ma augstākā struktūra. Atkal pazibēja domas par paralēlajām pasaulēm un arī par to, ka svētais Kailass un viss tā komplekss ir celts vairākās paralēlās pasaulēs vienlaikus.

Kad apstājāmies, lai paēstu, paskatijos uz Ravilu un pavadoni Tatu, kuri fotografējās. Man šķita, ka blakus viņiem stāv divi neredzami ceļabiedri no paralēlās pasaules.

Tuvojoties kalniem, mēs sākām kāpt gludā pakalnā. Spēcīgais rietumu vējš tomēr bija norāvis no Kailasa kompleksa smagos mākoņus un vietām jau bija redzama zila debess. Pašu Kailasu aizsedza pakalns. Kad bijām tikuši pakalna virsotnē, paskatījāmies un sastingām kā mēmi.

O! - Tas bija viss, ko spēja pateikt Seļiverstovs.

Iesāņus no mums vienā rindā pacēlās trīs milzīgas piramīdas. To atšķirība no apkārtējiem Tibetas kalniem bija tik uzkrītoša, ka mēle necēlās nosaukt tās par piramīdām līdzīgām konstruk­cijām.

- Jūtams, ka piramidas ir senas, - teica Rafaels Jusupovs. - Vēja izraisītā erozija jau vietām ir noārdījusi pakāpienus, bet tik un tā tos var labi saskatīt. Piramidas atšķiras viena no otras, kaut gan to konstruēšanas un būvēšanas stils ir kopīgs.

Mofotografējām šīs piramīdas.

- Veči, varbūt es paiešos tālāk un paskatīšos lejā, lai redzētu