Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos

- Viss! Ņemiet visu nost no jakiem! Neaizmirstiet, kura soma ar kuru tika sasieta uz jaka muguras, lai smagums nevilktu uz vienu pusi, - teica mūsu pavadonis Tatu. - Rīt mums jādodas ceļā ļoti agri, tikko ausīs gaisma. Mantas uz jakiem krausim tumsā. Dzinēji jakus atvedīs jau sešos no rīta.

Pacēlu galvu un vēlreiz paskatījos uz melnajiem mākoņiem, kas ietina svēto Kailasu un tā apkārtni.

Eh! - Manā balsi ieskanējās nožēla. - Vakar vakarā Kailass atklājās, bet šodien atkal slēpjas mākoņos. Vai tiešām nebūs labs laiks? Un, ja laiks nebūs labs, mēs neko neredzēsim! Neko! Mēs neredzēsim Dievu Pilsētu, kurai te, Kailasa apkārtnē, kaut kur ir jābūt. Tad visa šī ekspedīcija būs veltīga! Eh!

Vai patiesi es redzu piramīdu?

Tādu domu pārņemts, apsēdos uz paugura un sāku raudzīties Kailasa virzienā. Rokā man bija karte, kurā es precīzi varēju noteikt mākoņiem aizsegtā Kailasa atrašanās vietu. Pēc tam mans skatiens paslīdēja sānis un pēkšņi uz rietumiem no Kai­lasa apstājās pie neparasta pareizas formas kalna. Ieskatījos uzmanīgāk. Sāka dauzīties sirds.

- Tas taču nemaz nav kalns! Tā taču ir piramīda! - balsi pateicu pats sev, aiz uztraukuma pieceldamies kājās.

Drudžainām kustibām sadabūju fotoaparātu un, maksimāli

Lauka apstākļos izdarīts piramīdveida kalna zīmējums

Pirmā piramīdveida kalna fotogrāfijas oriģināls un attēls pēc datorapstrādes (konturēšanas)

izvirzījis objektivu, vairākas reizes nofotografēju piramīdai lidzī- go kalnu. Pēc tam sāku rakņāties pa ekspedīcijas somu, izvilku burtnīcu un sāku zīmēt šo trijstūrveidigo kalnu, kas skaidri iezīmējās uz samērā zemās kores fona.

- Ak vai! Ak vai! - es murmināju, muļķīgi kustinādams lūpas un atcerēdamies, ka jau Nepālā man reizes divas vai tris galvā ienāca doma, ka leģendārajai Dievu Pilsētai jāsastāv no ļoti senām piramidām, kas izvietotas ap galveno piramīdu - svēto Kailasu.

Atcerējos arī, ka tur, Katmandu, staigājot starp Svajambana- tas kompleksa stūpām, kas izvietotas ap galveno stūpu, mani neatlaidīgi mocīja doma, ka Svajambanatas komplekss sim­bolizē Kailasa kompleksu. Toreiz es rūpīgi pārskaitiju visas Svajambanatas kompleksa stūpas - to bija 108.

Beidzis zimēt, norāpos no paugura un atgūlos retajā zālitē. Bija ļoti auksts. Pūta ledains vējš.

«Vai patiesi ap Kailasu ir 108 piramidālas konstrukcijas?!» prātā iešāvās negaidita doma. «Vai patiesi šis kalns, uz kuru pašreiz skatos, ir viena no daudzajām piramīdām!»

Mēģināju noteikt attālumu līdz piramīdveida kalnam, uzņēmu visus nepieciešamos azimutus un iezīmēju tos kartē. Pēc tam ātri devos uz nometni un, tuvodamies tai, iesaucos:

- Rafael Gajazovič! Ravil! Nāciet laukā no teltīm! Padodiet ciparu kameru un sagatavojiet datoru!

Atkal piegājuši pie paugura, uz kura pirms brīža biju sēdējis, mēs vairākas reizes nofotografējām piramīdveida kalnu ar ciparu kameru. Es palūdzu, lai puiši šo attēlu parāda datora ekrānā, palielina to un iekonturē, lai pārliecinātos, ka tā forma patiesi līdzinās piramīdai.

Rafaels Jusupovs kalnu iekonturēja diezgan ātri.

- Tas taču ir līdzīgs piramīdai, līdzinās taču, vai ne? - es

iesaucos. - Bet, ja tā ir piramīda, tad tā ir ļoti sena - paskatieties, uz palielinātā attēla redzamas sabrukuma pēdas. Eh, tā sniega cepure traucē labi apskatit sānu virsmas! Vai tā ir piramida? Varbūt mums tikai liekas, ka šis kalns ir māksliga piramida?! Varbūt mēs vēlamo uztveram par patieso?

Galvā sagriezās šaubu virpulis. Kaklu sažņaudza smags nervu kamols. Ar nožēlu atzinu savu bērnišķīgo un… droši vien nepamatoto sapņainību un sāku to ienīst.

«Es, es, es… esmu aprobežots sapņotājs, atvedu uz šejieni veselu ekspedīciju,» tobrid domāju, žņaudzīdams rokās kompasu.

- Plivināties rožainos sapņos ir ļoti viegli, kad sēdi mājīgi iekārtotā kabinetā! Bet realitāte ir daudz bargāka, tā prasa pierādījumus! (Jn kur tad ir tie pierādījumi? Tikai šis neskaidrais attēls datorā? (Jn mākoņi? Šie nolādētie melnie mākoņi! Tie taču ir aizklājuši svēto Kailasu un drīz vien aizklās arī šo piramīdu, kas atrodas samērā zemu. (Jn vai tā vispār ir piramīda?

Sarāvies čokurā no aukstuma, es nervozi aizsmēķēju.

Rafaels un Ravils klusēja.

«Būtu vismaz pateikuši kaut ko! Būtu pateikuši, ka es esmu muļķis un fantazētājs,» es nodomāju. «Nesaka, es taču darbā esmu viņu priekšnieks.«

Saņēmu gribasspēku un centos padzit visas šaubas un sākt analizēt hipotēzi par to, ka svētā Kailasa rajonā atrodas ļoti senu piramidālu konstrukciju komplekss, kas veido Dievu Pilsētu.

- Bet tas taču var ari apstiprināties, - nez kāpēc skumji un vienaldzigi pačukstēju pats sev. - Varbūt šis piramidālais kalns ir

tikai sākums? Varbūt tā ir pirmā bezdelīga? Varbūt aiz tās parādīsies jaunas un atkal jaunas piramidālas konstrukcijas?!

Sāku galvā pārcilāt visus tos priekšnosacījumus, kuri bija atveduši mūs uz šejieni - uz tālo un bargo Tibetu, lai tieši šeit meklētu leģendāro Dievu Pilsētu. Domas sarosījās analītiskā virzienā. Bet kaut kur no apziņas dzīlēm lēni izgaismojās jautājums, kas mocīja mani jau sen, - kāds ir Dievu Pilsētas uzdevums? Šis jautājums pārrāva analītisko domu plūsmu un sāka prasīt pēc kaut kādas, kaut abstraktas, kaut hipotētiskas, kaut fantastiskas atbildes. Sasprindzinājos, cenšoties iedarbināt visu savu smadzeņu potenciālu, bet atbildes nebija. Vilšanās un sapīkuma kamols atkal gatavojās aizžņaugt kaklu. Man pat karsts pārskrēja pār kauliem.

Tobrid es vēl nezināju, ka ilgi, ļoti ilgi nevarēšu atrast atbildi uz šo jautājumu. Bet atbilde būs tik negaiditi neparasta, ka es ilgi sēdēšu ar muļķīgi pavērtu muti un domāšu par cilvēku ļaunumu, kas valda uz Zemes, par to, ka šā ļaunuma dēļ arī tika uzcelta šī padebešu «pilsēta» - Dievu Pilsēta.

Muļķīgi pagrozīju galvu, lai abstrahētos, un pajautāju pui­šiem:

- Veči, kāds, jūsuprāt, ir šā piramidālā kalna augstums?

- Ko? Runā skaļāk! Vējš… - Rafaels Jusupovs satrūkās.

- Cik augsts ir šis piramidālais kalns, es prasu?

-A… a… - Rafaels sāka pētīt. - Tas ir diezgan augsts. Līdz tam būs… m… m… savi divdesmit kilometri, bet tas paceļas diezgan augstu virs kores. Un mēs jau arī neredzam to lidz pakājei.

- Nu, vai tas ir augstāks par Heopsa piramīdu, kuras aug­stums ir 146 metri?

- Domāju, ka augstāks.

Es nodomāju, ka šis piramidālais kalns ir vienkāršs punduris salīdzinājumā ar svēto Kailasu, kas… kas… droši vien arī ir seno cilvēku izveidota piramidāla konstrukcija.

- Šis piramidālais kalns droši vien ir ļoti vecs? - Parādīju ar pirkstu kalna virzienā.

- Ko? - Rafaels Jusupovs atkal nedzirdēja. - Runā skaļāk, saku taču, ka vējš gaudo.

- Vai šis kalns ir vecs? - es kliedzu.

- Kas viņu zina…. Lai to saprastu, jāpieiet tam klāt, vajadzī­gi ģeoloģijas speciālisti, lai viņi…

- Ģeologu mums nav, - Rafaelu Jusupovu pārtrauca Ravils. - Šef, vai mēs iesim uz to piramidālo kalnu?

- Droši vien ne, - es atbildēju, cenšoties atbrivoties no pēkšņi uznākušām skumjām. - Iesim pa ieplānoto maršrutu.

- Labi.

- Interesanti, kā ši piramīda tika celta. Protams, ja tā ir piramīda, nevis dabisks kalns, - nomurmināju pie sevis.

- Nu, vai tu runāsi skaļāk vai ne? - Rafaels Jusupovs sabozās.

- Gajazič, cepuri vajag noņemt no ausīm, - ieteica Ravils.

- Ko?! - Rafaels Jusupovs pārjautāja.