• Пожаловаться

Ernsts Muldašovs: Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos

Здесь есть возможность читать онлайн «Ernsts Muldašovs: Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 2006, категория: Фэнтези / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Ernsts Muldašovs Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos
  • Название:
    Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos
  • Автор:
  • Издательство:
    AVOTS
  • Жанр:
  • Год:
    2006
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    3 / 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в избранное
  • Ваша оценка:
    • 60
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5

Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Ernsts Muldašovs Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos AVOTS 2006 E. Muldašovs Šambalas skāvienos No krievu valodas tulkojusi Indra ANDERSONE Mākslinieks Uldis BALTGTIS Uz vāka Normunda ZELČANA fotogrāfija  E. Muldašovs, 2006 © I. Andersone, 2006 © U. Baltutis, 2006 © N. Zelčāns, 2006 ERMSTS MULDAŠOVS Ernsts Muldašovs ir medicīnas zi­nātņu doktors, profesors, Krievijas Vese­lības aizsardzības ministrijas Acu un plastiskās ķirurģijas centra direktors, Krievijas nopelniem bagātais ārsts, apbalvots ar medaļu «Par izciliem nopel­niem veselības aizsardzībā», augstākās kategorijas ķirurgs, Luisvilas univer­sitātes (ASV) goda konsultants, Ame­rikas Oftalmoloģijas akadēmijas locek­lis, diplomēts Meksikas oftalmologs, sporta meistars tūrismā, trīskārtējs PSRS čempions. Ernsts Muldašovs ir ievērojams krie­vu zinātnieks ar pasaules slavu. Medicīnā viņš ir ieviesis pilnīgi jaunu virzienu - reģeneratīvo ķirurģiju, t.i., ķirurģiju, kas saistīta ar cilvēku audu «audzēšanu». Viņš pirmais pasaulē ir veiksmīgi izdarījis acs transplantāciju. Pašlaik zinātnieks strādā pie klonējošās ķirurģijas, t.i., cenšas reģeneratīvi radīt atsevišķus orgānus. Viņš ir izstrādājis aptuveni 100 jaunu operāciju, izstrādājis un ieviesis praksē 83 biomateriāla alloplanta veidus, publicējis vairāk nekā 300 zināt­nisku darbu, saņēmis 56 patentus Krievijā un daudzās citās pasaules val­stis. Ar lekcijām un operācijām uzstājies vairāk nekā 40 pasaules valstis. Katru gadu veic 600 līdz 800 sarežģītu operāciju. E. Muldašovs atzīst, ka līdz šim vēl nav izpratis sava galvenā izgudroju­ma - biomateriāla alloplanta būtību, kas stimulē cilvēka audu reģenerāciju. Tā kā alloplants ir veidots no mirušu cilvēku audiem un satur sevī dziļus dabiskus mehānismus sakarā ar cilvēka miesas veidošanu, E. Muldašovs kontaktējas ne tikai ar dažādu nozaru zinātniekiem (fiziķiem, molekulāriem biologiem u. c.), bet izmanto arī pasaules reliģiju pamatus un ezoteriskās zināšanas. Tieši tādēļ viņš ir organizējis 5 zinātniskas ekspedīcijas uz Himalajiem, Tibetu un Ēģipti, kas viņam deva daudz noderīga reģenerativās ķirurģijas izpratnei. Šo ekspedīciju laikā tika izdarīti ari sensacionāli atklājumi filozofi­jā un vēsturē. Pirmās ekspedīcijas rezultātus E. Muldašovs aprakstījis grā­matā «No kā mēs esam cēlušies?», kas vairākkārt izdota atkārtoti un tulko­ta daudzās pasaules valodās. E. Muldašova jaunā grāmata «Dievu Pilsētas meklējumos» uzrakstīta aizraujošā valodā, bet savā būtībā ir dziļi zinātniska un stāsta par globālām filozofiskām problēmām. R. Nigmatuļins medicīnas zinātņu doktors, Krieuijas Dabaszinātņu akadēmijas profesors III GRĀMATA Šambalas skāvienos Autora priekšvārds 1.  nodaļa. Pirmās Dievu Pilsētas piramīdas 2.   nodaļa. Lasošais Cilvēks 3.   nodaļa. Zvans 4.   nodaļa. Kāds tad ir Kailass? 5.   nodaļa. Mazais Kailass - Santamani akmens glabātava 6.   nodala. Kas cēla Dievu Pilsētu? 7.   nodala. Bibliotēka klintīs 8.  nodaļa. Laimīgā Akmens Nams. Galvenais Laika Spogulis 9.  nodaļa. Vārti uz Šambalu 10.   nodaļa. Akmens lāzers 11.   nodaļa. Kailasa kosmiskais spogulis 12.   nodaļa. Pilis bez logiem un durvīm 13.   nodaļa. Dievu Pilsētas akmens spoguļi 14.   nodaļa. Kailasa melnā puse 15.   nodaļa. Nāves Ielejā 16.   nodaļa. Ūdens Sirds 17.   nodaļa. Milarepas ala 18.   nodaļa. Piramīdas, piramidas, piramidas 19.   nodaļa. Šambalas tornis 20.   nodaļa. Clz Izsalkušā Velna vietu 21.   nodaļa. Mājup Epilogs

Ernsts Muldašovs: другие книги автора


Кто написал Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Soļoju, orientēdamies pēc kompasa šautriņas. Domas riņķo­ja ap redzētajiem piramidālajiem kalniem un centās atrast skaidrojumu, kāds ir to mērķis.

- Kāpēc senie cilvēki būvēja piramīdas? - atkal un atkal jautāju pats sev un atbildi uz šo jautājumu nevarēju atrast.

Dvēselē valdīja apjukums, ko radīja nespēja atrast kaut cik pieņemamu atbildi, tas pastiprinājās, kad iedomājos, kāda mi­sija ir Dievu Pilsētai, kas, pilnīgi iespējams… pilnīgi iespējams, sastāv no piramīdām.

- Starp citu, laiks pagriezties par 30° uz austrumiem, - nočukstēju un izmainīju iešanas virzienu.

Bija pavisam satumsis. Pēc maniem aprēķiniem, līdz nomet­nei bija palicis ko iet pusotra kilometra.

- Ū-ū-ū, ū-ū-ū, - atskanēja kaucieni.

- Velns lai parauj! - nolamājos, sadabūju nazi un turpināju soļot pa azimutu.

- Ū-ū-ū, ū-ū-ū, - gaudošana atskanēja kaut kur pavisam netālu.

Drosmei sāku dziedāt - manuprāt, tā bija Borisa Moisejeva dziesma «Melnais samts ir lietū mircis, bet klaidonim palīdz Dievs…». Bija pretīgi pat iedomāties, ka, novirzoties no azimuta, es aiziešu garām nometnei un man nāksies nakšņot ledainajā Tibetas klajumā mīnus 10° temperatūrā niknu savvaļas suņu ielenkumā. Kā es toreiz sapņoju par visparastāko Krievijas ugunskuru!

Kāpdams lejup pa pakalnu, aiz kaut kā aizķēros un nostiepos garšļaukus.

- R-r-r, - kaut kur blakus atskanēja rūcieni.

Sermuļi pārskrēja pār kauliem. Suņi mani redzēja, bet es viņus - ne. Atkal sāku dziedāt Borisa Moisejeva dziesmiņu, tēlo­dams pārliecinātu drosminieku.

Nedaudz pa kreisi no mana ceļa gaisā uzlidoja raķete, - puiši signalizēja.

Ātri pēc azimuta uzņēmu ceļu un drīz vien biju pie nometnes.

- Ū-ū-ū, - kaucieni nu jau atskanēja kaut kur tālumā.

Puiši mani sagaidīja. Atviegloti nopūties, ielidu teltī.

- Rit mēs atkal redzesim piramīdas, - teicu pats sev, uzkoz­dams kaut ko malkam atšķaidīta spirta.

Ejam pa Dievu Valstību

No rīta, izbāzis galvu no telts, ieraudziju, ka Sergejs Anatoļjevičs Seļiverstovs jau pavisam ierastām kustībām uz jaka muguras nostiprina nastas. Jaks paretam iemāvās, taču nepre­tojās. Nostiprinājis nastas, Sergejs Anatoļjevičs nokrekšķējās:

- (Jh! Sanāca gan!

Ausa diena. Pūta stiprs rietumu vējš. Mēs devāmies uz ziemeļiem, šķērsojot lidzenu ieleju pirms svētā kalna.

«Šim vējam ir jāizdzenā mākoņi virs Kailasa un tam tuvajiem kalniem,» es nodomāju.

Sastājāmies zosu gājienā un devāmies ceļā, nesdami vieglas mugursomas. Jaki un dzinēji gāja blakus.

- Auksts gan, vai ne! Ejam jau labu laiku, bet es nevaru un nevaru sasildīties, - aiz manis atskanēja Rafaela Jusupova balss.

Vienmērīgi soļojot, atcerējos vārdus no Angarika Govindas grāmatas, kuru lasīju lamas Ketsuna Zangpo templi, ik pa laikam izkaroties pa logu, lai apmierinātu savu nebūt ne augsto kārību uzsmēķēt. Angarika Govinda, stāstot par ieleju, pa kuru mēs tagad gājām, rakstīja, ka svētceļnieks, atnākot uz šejieni, stājas Mūžīgā priekšā un redz Dievu Valstibu.

Pagriezos atpakaļ un teicu:

- Veči! Starp citu, mēs ejam pa Dievu Valstību! Tā raksta Angarika Govinda.

- Ā-ā-ā…

Vērīgi skatījos mākoņos, kas, aizķērušies aiz kalnu masīva

svētā Kailasa tuvumā, neparko negribēja izklīst. Taču varēja just, ka stiprais rietumvējš drīz vien šos mākoņus aiznesīs prom.

«Droši vien,» es domāju, soļodams ar sporta tūristam apkaunojoši mazu zilu mugursomu plecos, «piramidas ap svēto Kailasu (protams, ja tās tur ir!) ir izvietotas dažādos augstuma līmeņos. Mākoņainā laikā var saskatit tikai piramidu zemāko līmeni, skaidrā laikā redzamas arī augstāk stāvošās piramidas.»

Sāku skatīties uz kalnu pakājēm, nevis pētit mākoņus. Drīz vien mans skatiens apstājās pie neparasta kalna, kas skaidri izcēlās uz Tibetas pakalnu fona. Strauji apstājos. Jaks, kas gāja mums paralēli blakus, arī apstājās, aizsegdams skatu uz kalnu. Paspēru dažus soļus uz priekšu, lai atkal saskatītu kalnu. Arī jaks, paspēris dažus soļus uz priekšu, atkal apstājās un aizsedza skatu. Vēlreiz paspēru dažus soļus uz priekšu, lai redzētu kalnu aiz jaka, taču tas atkal pavirzījās uz priekšu, aizsegdams neparasto kalnu.

- Nu, kas tu esi par lopu! - biju sašutis.

- Sef, viņš negrib, ka tu tur skaties, - Seļiverstovs izteica savu pieņēmumu.

Pasaucu dzinēju un pavadoni Tatu. Pēc dzīvas vārdu apmaiņas Tatu paskaidroja, ka šis jaks uzskata mani par savu dzinēju un tāpēc apstājas, kad apstājos es, tas ir - «dzinējs». Tā viņš ir pieradināts kopš mazotnes.

- CJn ko tad man darīt? - biju nesaprašanā.

Tatu apspriedās ar dzinēju un atbildēja, ka jāapstājas tādās vietās, kur aug zāle. Tad jaks sāks plūkt zālīti un beigs kopēt …m…m… «dzinēja» kustības.

- Bet mēs taču apstājamies tad, kad redzam piramidālus kalnus, nevis tad, kad redzam augam zāli jakam! - Seļiverstovs noskaitās.

Tatu atkal apspriedās ar dzinēju.

- Kad vēlaties apstāties, jums tūliņ jāpaiet atpakaļ, - viņš teica.

- Nesapratu?! - Seļiverstova zods paslējās gaisā.

- Nu… - Tatu apmulsa, - ja jūs apstājaties un tūliņ pasperat dažus soļus atpakaļ, jaks stāvēs uz vietas un neies atpakaļ. Saprotiet, jaks ir gudrs dzīvnieks, viņš ies tikai uz priekšu un nekad neies atpakaļ, viņš ekonomēs spēkus.

- M… jā, - tik vien spēju pateikt un pakāpos atpakaļ.

Izvilku burtnīcu un sāku zīmēt neparasto kalnu, kas līdzinās

piramīdai. Seļiverstovs un Ravils fotografēja. Jaks stāvēja uz vietas kā iemiets.

- Interesanti, - ieteicās Ravils, - šis neparastais kalns no priekšpuses, tas ir - no mūsu puses, ir it kā noslipēts, bet sānu malas it kā nav apstrādātas. Vienskaldnes piramida, vai?

- Nevar izslēgt, - iebilda Rafaels Jusupovs, - ka šīs piramidālās konstrukcijas sānu malas ir bijušas pakļautas lieliem bojājumiem.

Pievērsiet uzmanību, ka rietumu mala ir bojāta vairāk nekā dien­vidu mala. Te, Tibetā, valdošā ir rietumu vēja roze.

Manī šis neparastais kalns radīja šaubas par tā piederibu pie piramidām, tas bija pārāk samākslots un ekstravagants. Mieru nedeva mūžīgais jautājums par piramidu lomu un neļāva izman­tot loģisko zinātniskās analīzes metodi. Mums atlika tikai skrupu­lozi uzzīmēt detaļas un fotografēt, cerot, ka fotogrāfijas izdosies.

Galvā šaudijās no literatūras izrautas ziņas par to, ka dažām DNS un olbaltuma kolagēna daļām ir piramidāla struktūra, bet viela ir īpašs telpas un laika stāvoklis.

«Droši vien piramīdas ietekmē telpu un laiku,» pavīdēja nepārliecinoša doma. «Bet kā? Kāda loma ir piramidu formai? Kāda ir pakāpjveida piramīdas loma?»

Jaks pagrieza galvu uz mūsu pusi un, ar skatienu atradis mani, «dzinēju», cieši skatījās, it kā dodot mājienu, ka laiks kustēties. Mēs devāmies uz priekšu.

Pārgājiena laikā «mūsu jaks» gāja blakus pāris soļu aiz manis, neļaudams skatīties apkārt. Nebijām pagājuši ne divsimt metru, kad ieraudzījām skaidri izteiktu piramidālu konstrukciju, kuras piederība pie piramidām neradīja nekādas šaubas. Visi apstājāmies. Jaks pienāca klāt un arī apstājās, aizsegdams piramidālo kalnu.

- Velns lai parauj, pakāpjamies atpakaļ! - es nolamājos.

Atkāpos atpakaļ un uzzimēju šo piramidālo konstrukciju: sanāca, ka tai ir nošķeltas piramīdas forma ar vienu skaidri izteiktu pakāpienu. (Jn, protams, jāpiebilst, ka šis piramidālais kalns bija milzīgs, daudz lielāks par Heopsa piramīdu.

Читать дальше
Тёмная тема

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos»

Обсуждение, отзывы о книге «Dievu Pilsētas meklejumos - Šambalas skāvienos» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.