Fantastisku stāstu krājums - KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. S. Cepurniece……

Kamēr mēs dalījāmies, Miška īdzīgi bak­stīja ar dakšiņu izraudzītajā ēdienā, kur bija skābēti gurķi, siļķe, putu krējums un aveņu ievārījums, cenzdamies izprātot, kādēļ gan reizēm, saliekot kopā visgardākās lietas, iz­nāk tāda bezjēdzība.

Man kļuva Miškas žēl, un es ieliku viņa šķīvi destruktorā, bet Ļuļa viņu pamācīja, ka, iecerot ēdienu, stingrāk jākoncentrējas.

Tad Miška sāka sintezēt kūku, kas izska­tījās pēc kosmosa kuģa, bet es pa to laiku centos iedomāties, kā garšotu dzēriens, kuru man patlaban sintezēja, ja tam pievienotu pi- lieniņu konjaka. Man tas gandrīz jau bija iz­devies, bet piepeši iedegās sarkanais signāls un uz ekrāna parādījās robots, kas brīdināja, ka vinu kafejnīcā tādas lietas nedrīkstot da­rīt.

Ļuļa noglāstīja man roku un nosauca par nabadziņu, un teica, ka no kafejnīcas viņa ar Mišku braukšot mājās, bet es varēšot aiz­braukt uz muzeju. Ļuļa aizvien par citiem rū­pējas vairāk nekā par sevi. Es taču zināju, ka viņai ļoti gribas tikt uz Jūtu iedvesmas koncertu, un tādēļ sacīju, ka es ar Mišku brauk­šu uz mājām, lai viņa brauc uz koncertu.

Tad viņa ieteica, ka vislabāk būšot, ja mēs visi braukšot mājup un mierīgi tur pavadīšot vakaru.

Man gribējās viņu ar kaut ko iepriecināt, un tādēļ izdomāju viņai augli, kas izskatījās pēc apelsīna, garšoja pēc saldējuma un smar­žoja pēc viņas iemīļotā parfīma. Viņa man uzsmaidīja un drosmīgi nokoda prāvu ku­mosu.

Man vienmēr ļoti patīk redzēt Ļuļu smai­dām, jo tad mīlu viņu vēl stiprāk.

Kad atkal sēdāmies domu lidmašīnā, lai dotos uz mājām, Ļuļa ieminējās, ka šīs sen­laicīgās Molekulārās kafejnīcas esot ļoti jauks iestādījums un ēdiens tajās esot daudz gardāks nekā tas, ko mums mājās sintezē centrālā stacija.

«Tas droši vien ir tādēļ,» es nodomāju, «ka, sintezējot ēdienu pa vadiem, to sabojā dažādi tehniski traucējumi.»

Bet vakarā Ļuļa pēkšņi sāka raudāt. Viņa atzinās, ka nav nekā riebīgāka par sintētiska­jiem ēdieniem, ka viņa ienīstot kibernētiku un vēloties dzīvot pie dabas krūts, staigāt kā­jām, slaukt kazu un dzert īstu pienu, piekožot gardu rudzu maizi. Un tad viņa vēl piemi­nēja, ka Jūtu iedvesma esot cilvēka jūtu pa­rodija.

Sāka dīkt arī Miška un paziņoja, ka Uzve­šanās kalkulators esot pretīgs izdomājums, ka senos laikos dzīvojis kāds zēns vārdā Toms Soijers un brīnum labi izticis bez Kal­kulatora. Pēc tam viņš teica, ka iestājies elek-

Ironikas pulciņā tikai tādēļ, lai iemācītos Kal­kulatoru piešmaukt, un, ja viņam tas neizdo­doties, viņš uztaisīšot kaķeni un sašaušot stulbo automātu lupatu lēveros.

Es viņus mierināju kā mācēdams, kaut arī klusībā nodomāju, ka Smaržu muzejs varbūt nemaz nav tik brīnišķīgs izgudrojums, tāpat arī pscidobifšteki. Vispār — mēs laikam visi trīs bijām pārguruši, pasūtot sev ēdienus.

Pēc tam likāmies gulēt.

Naktī es sapņoju, ka viens pats nogalinu lāci un ka mēs visi sēžam pie ugunskura un ēdam gardu lāča gaļu, kas smaržo pēc asi­nīm un dūmiem.

Miška stūķē mutē milzu kumosus, bet Ļuļa uzsmaida man savu brīnumjauko, mazliet mulso smaidu.

Grūti pateikt, cik laimīgs jutos sapnī, jo — neatceros, vai kādreiz jau to minēju — es ļoti mīlu Ļuļu un Mišku.

Priekšvārds……………………………………..

I. Jefremovs. Helēņu noslēpums. Tulk. S. Cepurniece

G. Gors. Puisēns. Tulk. A. Nikolajeva

G. Altovs. Klīnika «Dižais piekūns». Tulk.A. Nikolajeva……………………

V. Zuravļova. Leonardo. Tulk. S. Cepurniece

A. Dņeprovs. Pasaule, kurā es pazudu. Tulk.S. Cepurniece

S. Gansovskis. Dusmības diena. Tulk. H. La­piņaI.

I.Varšavskis. Robijs. Tulk. H. Lapiņa

I. Varšavskis. Molekulārā kafejnīca. Tulk. H. Lapiņa

КОГДА ВРЕМЯ БУДЕТ ПОБЕЖДЕНО…

Па латышском языке Издательство «Зинатне» Рига 1969

KAD BOS UZVARĒTS LAIKS…

Redaktores Ņ. Krilova, Z. Kļaviņa. Māksi, redaktors G. Ķrutojs. Tehn. redaktore E. Poča. Korektore L. Brahmane. Nodota salikšanai 1969. g. 13. feb­ruārī. Parakstīta iespiešanai 1969. g. 11. aprīlī. Tip. papīrs Nr. 2, formāts 70X90'/ 3 2. 8 fiz. iespiedi.; 9,36 uzsk. iespiedi.; 8,95 izdevn. 1. Metiens 30 000 eks. f Maksā 28 kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, Tur-' geņeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Pa­domes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārvaldes 6. tipogrāfijā Rīgā, Gorkija ielā 6. Pa­šūt. Nr. 409. K2

* *

*

Un vēl kas:

Es neesmu bārenis.

Panarins ir kļūdījies. Nezinu, kā viņš to ne­bija pamanījis.

Viņai ir divdesmit četri gadi. Viņa ir ģeo- fiziķe. Patlaban tā atrodas kaut kur taigā.

[1] sv — varda «sprāgstviela» nosacīts apzīmējums.

[2] vārds «deta|a» te galīgi neiederas. Tā ir viena no grūtībām, ar kādām jāsastopas, mēģinot stāstīt par Vitovski

[3] rns — ribonuklelnskabe. tulk. piez.

[4] Elektroķīmiskas ierīces, kas izpilda radiolampu, pusvadītāju utt. funkcijas.