Aleksandrs ŠAĻIMOVS: DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS

Здесь есть возможность читать онлайн «Aleksandrs ŠAĻIMOVS: DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, год выпуска: 1965, категория: Фантастика и фэнтези / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Aleksandrs ŠAĻIMOVS DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS
  • Название:
    DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS
  • Автор:
  • Издательство:
    «LIESMA»
  • Жанр:
    Фантастика и фэнтези / на латышском языке
  • Год:
    1965
  • Город:
    RĪGA
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    4 / 5
  • Ваша оценка:
    • 80
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в закладки

DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Aleksandrs ŠAĻIMOVS DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS Aleksandrs Šaļimovs 1917 12. aprīlī Tambovā 1991 4.februārī Sanktpēterburgā zinātniskās fantastikas Piedalījies ģeoloģiskās ekspedīcijās , Galējos Ziemeļos, , , piedalījies vairāku atradņu atklāšanā. Piedalījies padomju spēku sastāvā. Apbalvots ar divām medaļām "Par kaujas nopelniem". Lasījis lekcijas Kalnu ( ) institūtā, Polijā un Orientas universitātē . Ģeoloģijas un mineroloģijas zinātņu kandidāts. Vairāk kā simts dažādu zinātnisko publikāciju. Bija Rakstnieku Savienības biedrs. Pirmā publikācija par Ļeņingradas jaunatni laikrakstā "Maiņa" . gadā. Pirmā zinātniskās fantastikas publikācija, stāsts «Ночь у мазара» . gadā. Aleksandrs Šaļimovs zinātniskās fantastikas literatūrā izvērš arī žanru stāstā "Pievienošana vairākumam" ( ), kas iznāk . gadā. Autors ir viens no retajiem, kas 80. gados PSRS pievēršas apcerējumiem par pasauli pēc kodolkara savā stāstā "Mūris" ( ) ( ). Stāstā varoņiem piedzīvo dramatisku sižeta pagriezienu,uzzinot, ka nav skāris visu pasauli, bet tikai ierobežotu teritoriju.

Aleksandrs ŠAĻIMOVS: другие книги автора


Кто написал DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система автоматического сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Не бойтесь закрыть страницу, как только Вы зайдёте на неё снова — увидите то же место, на котором закончили чтение.

Aleksandrs ŠAĻIMOVS

DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS

ZINĀTNISKI FANTASTISKI STĀSTI

tulk jĀNIS OZOLS Māksl KĀRLIS VIDINŠ

IZDEVNIECĪBA «LIESMA» RĪGA — 1965

DĀRDU AIZAS

Noslēpums

Tālrunis zvanīja klusi, bet neatlaidīgi.

Tumovs nolika uz galda garu nefrīta spalvaskātu ar zelta spalvu — mongoļu draugu dāvanu — un drūmi pašķielēja uz mirdzošo, niķeļa stīpiņām izrotāto tālruņa aparātu.

—    Varbūt apklusīs?

Zinātnieks ar nožēlu pārlaida acis pār manuskripta pēdējo teikumu: «Var apgalvot, ka Zemes neitronu iz- starojumi radušies nevis mūsu planētas dzīlēs, bet at­mosfērā, kur brīvie neitroni veidojas kosmisko staru ietekmē. Tātad . ..»

Tālrunis nerimās.

Tumovs saviebās, pikti bungoja ar pirkstgaliem pa galdu. Pat svētdienā negrib likt mierā. Tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka doktora disertācijas rakstīšana so­kas tik lēni.

Viņš strauji pastūma sāņus manuskripta lapas:

—     Jā . . . Igors_Nikolajevičs Tumovs klausās . . . No kurienes? . . . No Ārlietu ministrijas? . . . Hm . . .

Tumovs atspiedās pret krēsla atzveltni, noglauda rūsganos matus, kas jau bija sākuši sirmot.

—    Jā, jā, klausos; tikai, vaļsirdīgi sakot, nesa­protu, kāds man ar to sakars …

Tālruņa klausulē balss urdzēja vienmuļi, bet skaidri:

—     Dienvidrietumu Mongolija . . . Aizaltaja Gobi. . . Adžbogdo kalnu grēda . . . četrdesmit piektais ziemeļu platuma grāds . . . deviņdesmit piektais austrumu ga­ruma grāds…

Tumovs piespieda klausuli ar plecu, paņēma no pelnu trauka pussmēķētu cigāru, uzšķīla šķiltaviņas, dziļi ievilka dūmu. Cauri zilganam mākulītim palūkojās pa plati atvērto logu.

Lietus bija pārstājis. Mākoņi grima ziemeļaustrumos, aiz Maskavas. Pāri mitrajiem jumtiem rieta saules staros dzirkstīja augstceltņu logu rūtis.

Neredzamais sarunu biedrs aizvien vēl nerimās.

—    Lai notiek, — Tumovs viņu pārtrauca, neizlaiz- dams no zobiem cigāru. — Saprotu visu. Tas ir stei­dzami? … Velna būšana … Nu tad atsūtiet mašīnu. Lai piebrauc pie universitātes galvenajām durvīm . . . Jā, vēl kaut kas! Papūlēšos paķert līdzi savu draugu. Tanī apvidū kopā esam strādājuši. .. Ģeologs. Arkā­dijs Mihailovičs Ozerovs. Šobrīd viņš ir vai nu Mas­kavā, vai Kamčatkā. . . Nē, uz Kamčatku viņam pakaļ nebraukšu. Tikai uz Sokoļņikiem. Labi.. . Tūlīt eju . . .

Tumovs nolika klausuli, piecēlās no galda, žēlām acīm paraudzījās uz manuskriptu un uzmeta smagu papīrnazi uz aprakstīto lapu kaudzītes. Piegājis pie augsta grāmatu skapja, nocēla lielu globusu, saudzīgi aiznesa un nolika uz rakstāmgalda. Starp ekvatoru ur> polu Tumovs Centrālajā Āzijā sameklēja vajadzīgo punktu un domīgi paskribināja to ar platu nagu.

Atmiņā uznira tveices pielijuši, viļņaini līdzenumi, iesarkana saule bezkrāsainās, putekļu dūmakas pilnās debesīs, melni, vēju noslīpēti kalni. Tumovam šķita, ka viņš atkal dzird vienmuļu vēja švīkstoņu virs izžuvušo upju gultnēm. Sīksīku smilšu graudiņu šaltis cērt vēju aprautajā sejā . ..

Tumovs piemiedza acis un papurināja galvu. Tuk­snesis izgaisa. Aiz loga — jumti līdz pat apvārsnim, koši zaļi parki, zilpelēka Maskavas upes lenta.

Viņš nopūtās un grieza tālruņa ripu.

Atsaucās sievietes balss.

—   Arkādiju? — atbildētāja it kā apmulsusi atkār­toja. — Arkādijs ir mājās, bet pie aparāta pienākt ne­var. Kas runā?

Tumovs saskaitās:

—   Kā tas jāsaprot — nevar. Arkādijs ir vajadzīgs. I .ii(l/ii, iedodiet klausuli viņam!

Arkādijs pašlaik vannā, — sieviete skaidroja.

Iii'. I.iik.ini esat Igors Nikolajevičs?

I Izminējāt, — Tumovs norūca, īgņodamies, ka ir pn/ilti I abviiknr, Irina Mihailovna!

—    Es neesmu Irina. Vienīgi jūs maņi nepazīstat pēc balss . . .

—    Atvainojiet, gribēju sacīt — Ludmila Mihai- lovna, -— apjucis nomurmināja Tumovs. «Labi, ka Ar­kādijam tikai divas māsas, bet ne četras,» viņš do­māja, slaucīdams nosvīdušo pieri.

—    Ko lai pasaku Arkādijam? — mirkli klusējusi, vaicāja Ludmila Mihailovna.

—     Pasakiet, lai viņš paņem klausuli, — Tumovs er­rīgi teica, pašķielēdams uz pulksteni. — Svarīgas un steidzamas darīšanas . . . Mums būs jābrauc diezgan tālu . . .

—    Jums vienmēr viss ir steidzami, — sarunu biedre aizvainoti sacīja. — Mazliet pagaidiet!

Klausulē kaut kas noklakšķēja, iestinkšķējās, bija dzirdams, ka noblīkšķ durvis, un atkal ieskanējās Lud­milas balss.

—    Līdz vannai vads nesniedzas; kad piezvanīsiet nākamreiz, tad būsim pagarinājuši. Pēc pusstundas Ar­kādijs būs nomazgājies …

—     Tūlīt lai kāpj laukā un ģērbjas ciet! — Tumovs aizsvilās. — Pēc desmit minūtēm gaidīšu viņu mašīnā pie jūsu nama durvīm. Lai sakārtojas, citādi paņemšu līdzi tādu pašu kailu! Visu labu!

Atbildi negaidīdams, Tumovs uzsvieda klausuli uz dakšiņām, paķēra svārkus un steigšus izgāja no sava kabineta.

m

Garais ministrijas Zils strauji ieslīdēja Sokoļņiku bulvāra zaļajā gaitenī un pēc brītiņa, bremzēm čīkstot, apstājās pie desmitstāvu nama galvenās ieejas. Tumovs vēl nepaspēja izkāpt no mašīnas, kad mājas platās stikla durvis atvērās. Uz ielas iznāca kalsens, gadus trīsdesmit piecus vecs pamaza auguma puisis pelēkā uzvalkā un garos, brūnos, stiprām auklām aizraisītos ģeologu zābakos, kas sniedzās līdz ceļiem. Valgie, tum­šie mati gludi sasukāti atpakaļ, zobos iekosta melna, līka pīpe; uz prāvā, mazliet izliektā deguna kā pieau­gušas platas brilles raga ietvaros. Plecā uzkārta neliela

Читать дальше

Похожие книги на «DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


libclub.ru: книга без обложки
libclub.ru: книга без обложки
Aleksandrs ŠAĻIMOVS
Aleksandrs ŠAĻIMOVS: Tuskaroras noslēpums
Tuskaroras noslēpums
Aleksandrs ŠAĻIMOVS
Aleksandrs Poļeščuks: AĻEKSEJA AĻEKSEJEVA KĻŪDA
AĻEKSEJA AĻEKSEJEVA KĻŪDA
Aleksandrs Poļeščuks
Aleksandrs Šaļimovs: LOGS UZ BEZGALĪBU
LOGS UZ BEZGALĪBU
Aleksandrs Šaļimovs
ALEKSANDRS ŠAĻIMOVS: PĒDĒJĀ ATLANTA ATGRIEŠANĀS
PĒDĒJĀ ATLANTA ATGRIEŠANĀS
ALEKSANDRS ŠAĻIMOVS
Boriss Poļevojs: Stāsts par īstu cilvēku
Stāsts par īstu cilvēku
Boriss Poļevojs
Отзывы о книге «DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS»

Обсуждение, отзывы о книге «DĀRDU AIZAS NOSLĒPUMS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.