as
Misters Aloīzs Pigasters bija garš vīrs ar pliku pauri. Seja kalsnēja, sirmās uzacis nervozi raustījās, kad viņš runāja un smaidīja.
Viņš smaidīja allaž un vienmēr. Spoži mirdzēja mistera Pigastera zelta zobi, bet acis bija glūnīgas un pē- tīgi urbās sarunu biedrā.
Ozerovs un Tumovs iepazinās ar amerikāni Alma- Atas aerodromi pirms iekāpšanas lidmašīnā, ar kuru viņiem bija jānokļūst Mongolijas pilsētā Kobdo. Alma- Atas amata personas bija darījušas visu, lai ekspertu komisija drīzāk ierastos darbu rajonā.
Misters Pigasters pat nepaspēja apskatīt Alma-Atu. Tikko viņš izkāpa no vienas lidmašīnas, tūlīt bija jākāpj otrā, un pēc brīža viņi jau trauca virs Džungārijas Alatau sniegiem klātajām kalnu grēdām.
Padzirdējis, ka Tumovs labi runājot angliski, Pigasters kļuva priecīgs, uzsita Igoram uz pleca, nosēdās viņam blakus un pļāpāja, līdz viņi sasniedza Kobdo.
Amerikānis Tumovam tūlīt uzsvēra, ka viņš Padomju Snvienībā esot pirmoreiz, nepavisam neprotot krievu vii li h Iii, liet krustām šķērsām esot izbraukājis Indiju, I llielu, lllimilajus un varot sarunāties gandrīz visās
in
Centrālāzijas tautu valodās. Viņa specialitāte esot ģeofizika, astronomija, matemātika. Mākot vadīt auto un lidmašīnu, jaunībā aizrāvies ar hipnozi un spiritismu.
— Mongolijas valdība rīkojas prātīgi, ļaudama mums apskatīt katastrofas vietu, — amerikānis sacīja.
— Pat Āzijas politiķi laika gaitā kļūst gudrāki un cenšas nepadarīt konfliktus asākus.
— Kādus konfliktus? — Igors iejautājās. — Vai tiešām domājat, ka jūsu mākslīgais pavadonis gājis bojā ļaunprātības dēļ?
— Vai tad jūs domājat citādi? — Pigasteram smīnā pavīdēja zelta zobi.
— Protams. Ir bijis vai nu bojājums aparātos, vai kāda dabas spēku dēļ radusies katastrofa.
— Aparātu bojāšanās ir izslēgta. Mister Tumov, visi aparāti darbojās lieliski.
— Varēja gadīties sadursme ar meteorītu. — Igors piemiedza acis.
— Pilnīgi neiespējami. Pastāstīšu jums noslēpumu: mūsu pavadonī bija iemontēta speciāla aizsargierīce, kas sastaptos meteorītus pārvērstu tvaikos.
— Tas nav nekāds noslēpums, — Igors piebilda.
— Bet aizsargierīce varēja sabojāties …
— Nē, nēl Un vispār — varbūtība, ka notikusi sadursme ar meteorītu, ir ārkārtīgi niecīga.
— Piekrītu. Bet tomēr šāda varbūtība pastāv. Tiklab mēs, kā arī jūs esam palaiduši vairākus desmitus mākslīgo pavadoņu. Un beidzot šī niecīgā varbūtība ir realizējusies.
— Mister Tumov, mūsu jaunākais pavadonis taču bija īsta lidojoša laboratorija. Paredzēts tika itin viss. Tādā pavadonī varētu lidot vairāki kosmonauti… Aparāti konstruēti tā, lai tie darbotos daudzus gadus.
— Un tomēr jūsu pavadonis gājis bojā kādas neparedzētas nejaušības dēļ, — Tumovs skarbi sacīja.
— Nejaušības dēļ — piekrītu, — amerikānis vis- zinīgi pasmīnēja, — neparedzētas nejaušības dēļ — nepiekrītu.
— Atvainojiet, nesapratu jūsu domu.
a*
10
— Vai arī negribat saprast, dārgais mister Tumov. .. Var jau būt, ka neviens nav vēlējies tīšuprāt
iznicināt mūsu lidojošo laboratoriju. Tas būs noticis nejauši, piemēram, izmēģinot kādu jaunu ieroci. Kā pie jums mēdz sacīt: šāva govij kārnai, trāpīja treknai vārnai.
— Mēs nu gan gluži tā nesakām, bet šoreiz tam nav nekādas nozīmes, — Tumovs piebilda. — Mani interesē kaut kas cits: mister Pigaster, vai tiešām jūs pats ticat šai iedomai?
— Tāds ir valsts departamenta oficiālais viedoklis. — Pirmoreiz Pigasters runāja nesmaidīdams. — Ser, un es taču esmu amerikānis.
— Ja nemaldos, jūs esat arī zinātnieks. Vai saprotat, ko tas nozīmē — «nejauši trāpīt» mākslīgajam pavadonim, kurš kosmiskā ātrumā joņo divtūkstoš kilometru virs Zemes. Kāds ierocis varētu to izdarīt?
— To es nezinu, bet gribētu uzzināt.
— Apskatot apvidu, virs kura notikusi katastrofa?
— Kāpēc gan ne?
— Tāpēc ne — ja kāds ņemtu par pilnu jūsu oficiālo viedokli, tad «ierocis», kas iznīcinājis pavadoni, meklējams visur kur, ikvienā mūsu planētas punktā .., vai pat ārpus tās, kas būtu daudz ticamāk.
— Gluži tā nav, mister Tumov, — Pigasters atkal paspīdināja zobus, — gluži tā nav. Man jau bija tas gods paskaidrot jums, ka mūsu pavadonis ir vesela lidojoša laboratorija. Tur bija simtiem aparātu, kas nepārtraukti pārraidīja pa radio visus novērojumus. Pēdējie uztvertie radiosignāli liecina, ka pavadonis saņēmis triecienu tieši no apakšas, no Zemes. Triecienu radījis nevis šāviņš vai eksplozijas vilnis, bet drīzāk kāds lieljaudas izstarojums, piemēram, neitronu plūsma.
— Tās nu gan ir blēņas! — Tumovs iesaucās. — Lieljaudas neitronu plūsma, kas nāk no Zemes!
— Es teicu, piemēram, neitronu plūsma, — Pigasters laipnīgi pasmaidīja. — Tie varēja arī nebūt neitroni, bet kādas citas daļiņās. Ja izdotos atrast pava- iIiiiu atliekas …
Kas nav sašķīdušas sīkās drumslās, krizdamas ni> dlvluksloš kilometru augstuma?
Pavadoni konstruējot, paredzēta arī šāda varbūtība. Speciāli konteineri varēja sasniegt Zemes virsmu.
— Ja izdotos atrast kaut vienu jūsu pavadoņa bultskrūvi, arī tas jau būtu liels brīnums, — Tumovs domīgi sacīja. — Tad daudz kas kļūtu skaidrs. Bet baidos, ka neko neatradīsim. Vieglāk sameklēt adatu, kas no lidmašīnas nomesta džungļos.
— Tomēr papūlēsimies atrast, — Pigasters atkal pasmaidīja. — Un — ja nu atradīsim nevis adatu, bet kaut ko prāvāku! Tas būtu vēl lielāks brīnums.
Читать дальше