Nikolajs NOSOVS - NEZINĪŠA UN viņa DRAUGU PIEDZĪVOJUMI

Apalītis allaž mēdza atcerēties, ar kādiem garšīgiem pīrā­giem knīpas viņu cienājušas, bet Sīrupiņš lielījās, cik viņš iz­dzēris gāzētā ūdens ar sīrupu. Zinītis stāstīja par ūdensvadu no niedru caurulēm un par strūklakām, un par to, kādu brī­nišķīgu tiltu knīpas uzcēlušas pār upi, kā arī par to, cik milzī­gus arbūzus viņas audzējušas. Šādās reizēs Sīrupiņš aizvien vilka no kabatas ārā arbūzu sēkliņu un sacīja:

— Kas to būtu domājis, ka no šās sēkliņas var rasties vai­rākas mucas sīrupa!

Varbūtiņš un Skubiņš vismīļāk stāstīja, kā viņi kopā ar knī­pām vākuši augļu ražu. Skrūvītis un Ķīlītis stāstīja par meha­nizāciju, par savu draugu šoferi Baranciņu un par mehāniķi izgudrotāju Sprūdiņu, kuram viss ierīkots uz podziņām. Skro­tiņš ar sevišķu patiku cilāja atmiņas par to, kā viņu ārstējuši slimnīcā un kas par ievērojamu ārsti ir Medene, kura viņam izārstējusi izmežģīto kāju tik labi, ka tagad viņš var ne tikai staigāt, bet arī skriet un pat lēkt. Lai to pierādītu,Skrotiņš lēkāja uz vienas kājas — tieši uz tās kajas, kas bijusi izmežģīta.

Visi stāstīja par savu draudzību ar knī­pām. Pat Nerunītis, no kura reti kad varēja dzirdēt kaut vārdiņu, sacīja:

— Goda vārds, brāļi, es agrāk pat ne­domāju, ka ar knīpām var tikpat labi sadzī­vot kā ar knauķiem.

— Tu nu labāk būtu klusējis! — iebilda Nezinītis. — Es pat netiku pamanījis, ka tu tur būtu ar kādu iedraudzējies.

— Bet vai tu iedraudzējies? — knauķi viņam vaicāja.

— Es iedraudzējos ar Zilacīti! — Nezi­nītis lepni atbildēja.

— Tā jau nu mēs tev ticēsim! — Podziņa apšaubīja. — Tu jau pat ar savu draugu Panckariņu saķildojies par to, ka viņš draudzējās ar knīpām.

— Nekā tamlīdzīga! Ar Panckariņu es jau esmu salabis un turpmāk pats vienmēr būšu ar knīpām pa draugam.

— Kāpēc tad tu agrāk tā nedarīji? — iejautājās Kumelīte.

— Agrāk es biju liels muļķis. Es baidījos, ka mani ķircinās par to, ka draudzējos ar knīpām.

— Tu arī tagad baidīsies, — ieteicās Mušiņa.

— Nē. Tagad es jau esmu mācīts. Vai gribi, es draudzēšos ar tevi? Un tas, kurš smiesies, dabūs no manis pa pieri.

— Liela vajadzība, lai tu manis dēļ kaujies! — Mušiņa no­raidīja.

— Nu, es nekaušos. Vienkārši nelikšos par zobgalībām ne zinis.

Nezinītis sadraudzējās ar Mušiņu un kopš tā laika, tiklīdz pamanīja, ka knīpām kāds dara pāri, tūliņ gāja klāt un teica:

— Kāpēc tu knīpām pāri dari? Pielūko, ka es to vairs ne­redzētu! Knīpām pāri darīt pie mums nav pieņemts.

Par to knīpas sāka viņu cienīt un runāja, ka Nezinītis esot gluži lādzīgs knēvelis. Pārējiem knauķiem, protams, bija skau­dība, ka slavē Nezinīti, un arī viņi sāka knīpas aizstāvēt. Knī­pām pāri darīt Ziedu pilsētā vienkārši nebija vairs pieņemts. Ja kādu reizi arī atgadījās, ka viens vai otrs knauķis paļauj dūrēm vaļu vai pat pasaka knīpai kādu nelabu vārdu, tad tādu visi apsmēja un daudzināja par slikti audzinātu, neuzvedīgu un neaptēstu stulbeni, kam sveši paši vienkāršākie pieklājības likumi.

Nu neviens vairs nedzina knīpas projām, kad tās gribēja ar knauķiem parotaļāties, gluži otrādi, vienmēr pieņēma rotaļā.

Drīz vien Zinītis saprātoja ievilkt Ziedu pilsētā ūdensvadu no niedru caurulēm un ierīkot vairākas strūklakas, iesākumam kaut vai tikai pa vienai katrā ielā. Bez tam viņš ierosināja uz­celt pār Gurķupi tiltu, lai varētu kājām staigāt uz mežu. Līdz ar knauķiem darbā iesaistījās arī knīpas. No rīta līdz pusdienai visi strādāja pie tilta būves, pie ūdensvada ievilkšanas un arī pie strūklaku ierīkošanas. Pēcpusdienā visi devās rotaļāties — dažs ar bumbu, dažs vistiņas ķert, dažs spēlēt futbolu vai volej­bolu.

Vienīgi Nezinītis reti kad piedalījās rotaļās. Viņš teica:

— Man tagad rotaļāties nav vaļas. Pat lasīt es protu ar bēdu uz pusēm, bet rakstīt rakstu tikai ar drukātiem burtiem. Bet man katrā ziņā jāiemācās glīti rakstīt. Gan jau es pats zinu, kādēļ.

Un Nezinītis negāja vis puļķus sist vai futbolu spēlēt, bet sēdās pie galda un ķērās pie grāmatām. Viņš lasīja katru dienu pa lappusei, un, protams, ari no tā bija liels labums. Dažu dienu viņš lasīja pat pa divām lappusēm: šaidienai un rītdienai. Lasīšanu beidzis, viņš ņēma burtnīcu un sāka rakstīt. Viņš vairs nerakstīja ar drukātiem burtiem, bet rakstīja kā visi, taču sā­kumā tas viņam padevās ne visai glīti. Pirmajā laikā viņam burtnīcā burtu vietā iznāca šādi tādi nejēdzīgi ķeburi un kliņ­ģeri, tomēr Nezinītis ļoti centās un ar laiku iemanījās rakstīt skaistus burtus: gan lielos, tas ir, sākuma burtus, gan mazos. Daudz ļaunāks stāvoklis viņam bija ar tintes traipiem.

Nezinītim burtnīcā bieži mēdza gadīties tintes traipi. Tur­klāt, līdzko tāds traips uzkrīt, viņš uzreiz nolaiza to ar mēli. Tāpēc visi traipi viņam iznāca ar garām astēm. Šādus astainus traipus Nezinītis dēvēja par komētām. Šīs «komētas» viņam bija gandrīz vai katrā lappusē. Taču Nezinītis nenokāra degunu, jo zināja, ka pacietība un darbs palīdzēs viņam tikt vaļā arī no «komētām».

Pirmā nodala. Ziedu pilsētas knēveļi………………………………………..

Otrā nodaļa. Kā Nezinītis kļuva par muzikantu

Trešā nodaļa. Kā Nezinītis kļuva par gleznotāju

Ceturtā nodaļa. Kā Nezinītis sacerēja pantus

Piektā nodaļa. Kā Nezinītis vizinājās gāzes automobili

Sestā nodaļa. Kā Zinītis izgudroja gaisa balonu

Septītā nodaļa. Gatavošanās ceļojumam ….

Astotā nodaļa. Ceļā………………………………………………………………

Devītā nodaļa. Virs mākoņiem………………………………………………..

Desmitā nodaļa. Avārija………………………………………………………..

Vienpadsmitā nodaļa. Jaunā vietā……………………………………………

Divpadsmitā nodaļa. Jauni paziņas…………………………………………

Trīspadsmitā nodaļa. Saruna pie galda…………………………………….

Četrpadsmitā nodaļa. Ceļojums pa pilsētu ….

Piecpadsmitā nodaļa. Slimnīcā……………………………………………….

Sešpadsmitā nodaļa. Koncerts………………………………………………..

Septiņpadsmitā nodaļa. Skrūvīša un Ķīlīša gājiens uz Pūķie

nas pilsētu………………………………………………………………………

Astoņpadsmitā nodaļa. Pūķienā……………………………………………..

Deviņpadsmitā nodaļa. Viesos pie rakstnieka

Divdesmitā nodaļa. Tūbiņš strādā…………………………………………..

Divdesmit pirmā nodaļa. Skrūvīša un Ķīlīša atgriešanās

Divdesmit otrā nodaļa. Mehanizācijas brīnumi .

Divdesmit trešā nodaļa. Bēgšana……………………………………………..

Divdesmit ceturtā nodaļa. Tūbiņa racionalizācija

Divdesmit piektā nodaļa. Skrotiņa ārstēšana

Divdesmit sestā nodaļa. Nagliņa atgriešanās

Divdesmit septītā nodaļa. Negaidīta satikšanās

Divdesmit astotā nodaļa. Salabšana…………………………………………

Divdesmit devītā nodaļa. Ballē………………………………………………..

Trīsdesmitā nodaļa. Atkal mājās……………………………………………..