Tuve Jansone: VASARAS GRAMATA

Здесь есть возможность читать онлайн «Tuve Jansone: VASARAS GRAMATA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. год выпуска: 2005, категория: Классическая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Tuve Jansone VASARAS GRAMATA
  • Название:
    VASARAS GRAMATA
  • Автор:
  • Издательство:
    Apgāds "ATĒNA",
  • Жанр:
    Классическая проза / на латышском языке
  • Год:
    2005
  • Язык:
    Латышский
  • Рейтинг книги:
    4 / 5
  • Ваша оценка:
    • 80
    • 1
    • 2
    • 3
    • 4
    • 5
  • Избранное:
    Добавить книгу в закладки

VASARAS GRAMATA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «VASARAS GRAMATA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Somijas zviedru rakstniece un māksliniece TūveJānsone (1914-2001) ir visplašāk pazīstama kā TrollīšuMuminu radītāja. Vasaras grāmata ir viens no desmit viņas romāniem, kas rakstīti pieaugušajiem, turklāt šis ir kļuvis par klasiku visu vecumu lasītājiem. Ar Vasaras grāmatas humoru un dziļdomību, autore apliecina savu nebeidzamo ticību dzīvei. Visiemīļotāko no savām pieaugušo grāmatām Tūve Jānsone balstījusi uz pašas pieredzi un pārdzīvojumiem. Gados veca māksliniece un viņas mazmeitiņa kopīgi vada vasaru uz niecīgas saliņas Somu līcī. Mazpamazām viņas mācās pielāgoties viena otras bailēm, untumiem un ilgām pēc neatkarības, un dzimst, lai arī noklusēta, tomēr kvēla mīlestība — tā pārņem ne tikai vasarniekus, bet arī pašu salu ar tās sūnainajām klintīm, vēju noliektajām eglēm un nepastāvīgo jūru. "Vasaras grāmata ir apbrīnojami pacilājoša lasāmviela, viegla humora un dzīvesgudrības pilna." Justine Picardie, Daily Telegraph Šo izdevumu ilustrē autores zīmējumi.  ATENA HrīnUkiRN mmflns, ko baudīt saules staros… pilns burvības un rakstura, lienidkte Page, The Iiidependent Tuve Jansone VASARAS GRAMATA Tuve Jansone VASARAS GRĀMATA No zviedru valodas tulkojusi Dace Denina Autores ilustrācijas ATENA Tulkojums tapis ar Somijas Literatūras informācijās centra atbalstu Kāāntajā on saanut avustusta Suomen kirjallisuuden tiedotuskeskuksesta Korektors Pēteris Upesbrants Māra Ābeles vāka dizains Riharda Bargā makets SOMMARBOKEN © Tove lansson 1972 First published by Schildts Forlags Ab, Finland. All rights reserved © Per Olov Jansson, vāku foto: Tūves un Larsa Jānsonu sala un māja © Dace Deniņa, tulkojums latviešu valodā, 2005 © Apgāds "ATĒNA", 2005

Tuve Jansone: другие книги автора


Кто написал VASARAS GRAMATA? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

VASARAS GRAMATA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система автоматического сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «VASARAS GRAMATA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Не бойтесь закрыть страницу, как только Вы зайдёте на неё снова — увидите то же место, на котором закончили чтение.

VASARAS GRĀMATA




Saturs

Peldu rīts 11 Mēnesgaisma 15 Spoku mežs 17 Kākaulis 23 Berenike 29 Ganības 39 Spēlēt Venēciju 43 Bezvējš 49 Kaķis 55 Ala 61 Lielceļš 67 Saulgrieži 69

Telts 77 Kaimiņš 83 Rītasvārki 93 Lielā plastmasas desa 101 Blēžu laiva 111 Apciemojums 117 Sliekas un citi 125 Sofijas vētra 133 Bīstamā diena 143 Augustā 149

Peldu rīts

Bija agrs, ļoti silts jūlija rīts, un naktī bija lijis. Kailā klints kū­pēja, bet sūnas un plaisas bija mitruma pievilgušas un visas krāsas kļuvušas dziļākas. Augi zem verandas bija lietusmežs, vēl rīta ēnā, ciešas, nejaukas lapas un ziedi, un viņai vajadzēja uz­manīties, lai tos nenolauztu, kad viņa meklēja, aizlikusi mutei priekšā plaukstu un visu laiku baidīdamās zaudēt līdzsvaru.

"Ko tu dari?" mazā Sofija jautāja.

"Neko," viņas tēvamāte atbildēja. "Tas ir," viņa dusmīgi piebilda, "meklēju savu zobu protēzi."

Bērns nokāpa no verandas un lietišķi vaicāja: "Kur tu to pazaudēji?"

"Seit," vecāmāte atteica. "Es stāvēju te, un protēze no­krita kaut kur starp peonijām."

Viņas meklēja abas kopā.

"Ļauj man," Sofija sacīja. "Tu nevari nostāvēt. Paej nost." Viņa ienira zem dārza ziedošā jumta un rāpoja starp zaļajiem stumbriem, šeit, lejā, bija skaisti un aizliegti, melna, mīksta zeme, un tur jau zobi gulēja, balti un rožaini, vesela mute vecu zobu. "Rokā ir!" bērns iesaucās un piecēlās. "Liec iekšā."

"Bet tu nedrīksti skatīties," vecāmāte sacīja. "Tas ir per­soniski."

Sofija turēja zobus aiz muguras. "Es gribu skatīties," viņa teica. Tad vecāmāte ar klakšķi ielika zobus, tas notika pavi­sam veikli, un patiesībā tur nebija par ko runāt.

"Kad tu mirsi?" bērns jautāja.

Un vecāmāte atbildēja: "Drīz. Bet tas uz tevi it nemaz neattiecas."

"Kāpēc?" mazmeita vaicāja.

Vecāmāte neatbildēja, viņa izgāja uz klints un devās tālāk uz ieplaku.

"Tas ir aizliegts!" Sofija iesaucās.

Vecā nicīgi atbildēja: "Zinu. Nedz tu, nedz es nedrīkstam doties uz ieplaku, tomēr tagad mēs to darīsim, jo tavs tētis guļ un neko par to nezina."

Viņas gāja pāri klintij, sūnas bija slidenas, saule bija pa­spējusi uzkāpt krietnu sprīdi augstāk, un tagad viss kūpēja, visa sala bija saules miglas pilna un ļoti skaista.

"Vai viņi izraks bedri?" bērns laipni pajautāja.

"Jā," vecāmāte atbildēja. "Lielu bedri." Un viltīgi piebilda: "Tik lielu, ka vietas pietiks mums visiem."

"Kāpēc tā?" bērns jautāja.

Viņas gāja tālāk uz zemesraga pusi.

"Tik tālu es nekad neesmu bijusi," Sofija sacīja. "Tu esi?"

"Nē," vecāmāte atbildēja.

Viņas devās uz pašu zemesragu, kur klints nolaidās aiz­vien tumšākās un tumšākās terasēs, katrs solis tuvāk tumsai bija apmalots ar gaišzaļām jūraszāļu bārkstīm, ūdenim kus­toties, tās šūpojās šurpu turpu.

"Es gribu peldēties," bērns sacīja. Viņa gaidīja pretestību, taču tās nebija. Tad viņa noģērbās, lēnām un bailīgi. Nevar paļauties uz tādu, kas vienkārši ļauj visam notikt. Viņa iebāza pēdu ūdeni un teica: "Auksts."

"Protams, ka auksts," vecā sieviete attrauca, domās kavē­damās cituviet. "Ko tad tu gaidīji?"

Bērns ieslīdēja ūdenī līdz viduklim un saspringti gaidīja.

"Peldi," vecāmāte sacīja. "Tu taču proti peldēt."

Te ir dziļš, Sofija domāja. Viņa ir aizmirsusi, ka es nekad neesmu peldējusi dziļā ūdenī, ja neviena nav blakus. Un tā­pēc Sofija izkāpa no ūdens, apsēdās uz klints un paziņoja: "Šodien noteikti būs jauks laiks."

Saule bija uzkāpusi augstāk. Visa sala mirdzēja, arī jūra, un gaiss bija ļoti viegls.

"Es protu nirt," Sofija sacīja. "Vai tu zini, ko nozīmē — nirt?"

Vecāmāte atbildēja: "Protams, zinu. Tu palaid visu vaļā, atsperies un vienkārši ienirsti. Ap kājām sajūti ūdenszāles, tās ir brūnas, un ūdens ir dzidrs, augšā gaišāks, un burbuļi. Tu slīdi. Aizturi elpu un slīdi, apgriezies un celies uz augšu, ļauj sev pacelties un izelpo. Un tad plūsti. Vienkārši plūsti."

"Un visu laiku vaļā acīm," Sofija sacīja.

"Protams. Neviens cilvēks nenirst, neatvēris acis."

"Vai tu tici, ka es to protu, arī tad, ja neesmu tev parādī­jusi?" bērns jautāja.

"Jā, jā," vecāmāte atteica. "Ģērbies nu, tad mēs paspēsim atgriezties mājās, pirms viņš pamodīsies."

Tuvojās pirmais nogurums. Kad pāriesim mājās, vecā­māte nodomāja, kad būsim atkal istabā, es laikam brītiņu pagulēšu. Un jāatceras viņam pateikt, ka bērns joprojām bai­dās no dziļa ūdens.

Menesgaisma

Reiz aprīlī spīdēja pilnmēness un visu jūru sedza ledus. So­fija pamodās un atcerējās, ka viņi ir atgriezušies salā un viņai ir pašai sava gulta, jo viņas māmiņa ir mirusi. Pavardā vēl dega uguns, un liesma plīvoja griestos, kur pakārti žāvējās zā­baki. Sofija izkāpa uz grīdas, kas bija ļoti auksta, un paskatījās pa logu.

Ledus bija melns, un ledus viducī viņa redzēja pavērtās plīts durtiņas un degošo uguni, divas plīts durtiņas, cieši bla­kus. Otrā logā abas ugunis dega zemē, un pa trešo logu viņa redzēja visas istabas dubultu atspulgu, koferus, kastes un lā­des ar atvērtiem vākiem, tās bija pilnas ar sūnām un sniegu, un sausu zāli, viss bija atvērts, un dziļumā gulēja piķa melna ēna. Uz klints viņa redzēja divus bērnus, un tiem cauri auga pīlādzis. Debesis aiz bērniem bija tumši zilas.

Viņa apgūlās gultā un skatījās uz liesmām, kas dejoja griestos, pa to laiku sala nāca tuvāk namiņam. Tā nāca tuvāk un tuvāk. Viņi gulēja pie krasta pļavas ar sniegpārslām virs segas, un ledus zem viņiem samelnēja un sāka slīdēt, uz grī­das pavisam klusu atvērās kuģu ceļš, un visas viņu ceļasomas izpeldēja uz mēness celiņa. Visas ceļasomas bija atvērtas, pil­nas ar tumsu un sūnām, un vairs neatgriezās.

Читать дальше

Похожие книги на «VASARAS GRAMATA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «VASARAS GRAMATA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «VASARAS GRAMATA»

Обсуждение, отзывы о книге «VASARAS GRAMATA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.